13.01.2016.

2015. gada Latvijas ekonomikas izaicinājumi un veiksmes

Latvijas makroekonomisko attīstības 2015. gada novērtējumu varētu iedalīt trīs daļās: "Tas izdevās", "Pagaidām vēl ne" un "Bet tomēr". Par to īsumā arī šajā bloga ierakstā.


Kas izdevās?

Pirmkārt, noteikti jāatzīmē Latvijas tautsaimniecības progress no tā viedokļa, ka IKP pieaugums pārsniedza gaidīto (pirmajos 3 ceturkšņos salīdzinājumā ar to pašu periodu 2014. gadā, tas auga par 2.6%). Bezdarbs ir mazinājies līdz viencipara skaitlim (9.7%), un iedzīvotāju pirktspēja ir augusi. Pirktspējas kāpumu apliecina  reālās neto algas gada kāpums pirmajos 3 ceturkšņos par 7.2%, kas noticis zemas inflācijas apstākļos. Darba devēji vidējo atalgojuma līmeni ir paaugstinājuši gan institucionālu faktoru ietekmē, gan arī produktivitātes kāpuma iedvesmoti. Par pirktspējas kāpumu liecina arī ļoti labie mazumtirdzniecības rādītāji par 11 mēnešiem.

Lai gan Latvijas ārējo vidi lielā mērā veido globālās ekonomikas attīstība, ieskaitot naftas tirgu, notikumi kaimiņvalstu ekonomikā, pat laikapstākļi  Jaunzēlandē un t.sk.  "bēgļu krīze",  Latvijas  eksports  turpināja lēnām augt.  Latvijas eksportētāji, nelolojot cerības uz Krievijas tirgus stabilizēšanos, daudzās jomās ir pārorientējušies uz citiem tirgiem  vai apguvuši pat jaunus, piemēram, jāmin piena nozares izvēršanās Ķīnā. Taču ekonomikas izaugsmi virza privātais patēriņš (3.6% gada pieaugums pirmajos 3 ceturkšņos), bet neliela atvērta tautsaimniecība sevi ilgstoši šādi "vilkt" var nespēt.

 

Kas pagaidām vēl neizdodas?

Iepriekšējā stāsta izskaņa  ir arī stāsta "vēl ne" sākums. Privātā patēriņa devuma pārspēks pār investīciju pienesumu ekonomikas izaugsmē bija acīmredzams. Investīcijas ir viens no ekonomikas balstiem. 2015. gads demonstrēja, ka ārējā ekonomiskā vide kopumā izrādījās pārāk demotivējoša to kāpumam. Knapais ārējais pieprasījums, tostarp kaimiņvalstī Krievijā, ļoti izteiksmīgais pasaules resursu (enerģija, lauksaimniecības preces) cenu kritums - tie ir tikai daži no iemesliem, kādēļ uzņēmēji kopumā nesaskata papildu investīciju atdevi un neplāno kapacitātes palielināšanu. Par to gan varam teikt "pagaidām", jo pasaules ekonomikā attīstībai raksturīgs cikliskums, un pašlaik valstu, dažādu darbības jomu un cilvēku gaidīšana citam uz citu - veido tādu kā apburto loku, kurā katrs baidās izdarīt pirmo soli.

 

Bet tomēr..

Uzņēmumu zemais motivācijas līmenis lielā mērā izskaidro arī nākamo stāstu  "bet tomēr". Tieši investīcijām un inovāciju attīstībai ekonomikas lēnākas izaugsmes posmā var izrādīties svarīga loma.  Tiklīdz atgūstas ārējais pieprasījums, produkts jau ir izstrādāts, izpētīts un to var laist tirgū. Te ir svarīgi atzīmēt monetārās politikas stabilizējošo lomu ciklisku faktoru ietekmes mazināšanai. Aizņemšanās nosacījumi eiro zonā, tai skaitā Latvijā, kļuvuši labvēlīgāki gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām. Lai gan tā saucamās  paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) ietekme vēl ir gausa, tās ietvaros ekonomikā ir iepludināts liels līdzekļu apjoms: Latvijā valdības un starptautisko institūciju vērtspapīri 2015. gadā iegādāti 1.8 mljrd. eiro apmērā, bet eirozonā kopumā gandrīz par 490 mljrd.  Tādējādi eirozonas īstenotie monetārās politikas pasākumi, tai skaitā tādi  nestandarta pasākumi kā PAPP, turpina būt nozīmīgs  eirozonas ekonomiku stabilizējošs faktors. Tas pastāv, un tas tiek piedāvāts par spīti  iespējamajam uzņēmumu motivācijas trūkumam vai  banku sektora bailēm kreditēt ko nebijušu vai ko tādu, kas atmaksāsies nedaudz vēlāk – tas pastāv kā nepieciešams nosacījums apburtā loka pārvarēšanai.

APA: Paula, D. (2019, 18. nov.). 2015. gada Latvijas ekonomikas izaicinājumi un veiksmes. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/528
MLA: Paula, Daina. "2015. gada Latvijas ekonomikas izaicinājumi un veiksmes" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/528>.
Up