31.05.2016.

2016. gads Latvijas tautsaimniecībā iesācies gandrīz bez izaugsmes

Pasliktinoties investīciju aktivitātei un saglabājoties vājam ārējam pieprasījumam, Latvijas tautsaimniecības attīstība 2016. gadā iesākusies lēni. Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ceturkšņa laikā ir pieaudzis tikai par 0.1%, IKP gada pieauguma tempam 1. ceturksnī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem sasniedzot vien 1.5%. Lai gan IKP izrādījies nedaudz pozitīvāks nekā aprīļa beigās publicētais ātrais novērtējums, tas joprojām liecina par ļoti trauslu ekonomisko aktivitāti un būtiskiem riskiem ekonomikas izaugsmei.

Latvijas tautsaimniecības attīstību galvenokārt bremzēja zemā investīciju aktivitāte. Investīciju apjomu samazinājumā atspoguļojas drūmie būvniecības sektora rezultāti (pievienotās vērtības kritums par 19%, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni), līdz ar to apstiprinot mūsu iepriekš izteiktās bažas par būvniecības sektora un investīciju atkarību no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem.

Jāteic gan, ka turpmākajos ceturkšņos būvniecības aktivitāte pakāpeniski atkopsies no ļoti zemā gada sākuma līmeņa, par ko liecina ne tikai remontdarbi uz ceļiem, bet arī jau trešo mēnesi pēc kārtas augošā nemetālisko minerālu (jeb galvenokārt būvmateriālu) ražošana. Pēdējā laikā arvien vairāk pieaug apstiprināto ES struktūrfondu programmu skaits, tomēr paredzams, ka nepieciešamo procedūru dēļ tās tiešu devumu tautsaimniecībā dos tikai gada otrajā pusē vai 2017. gada sākumā. Jaunajam ES struktūrfondu ciklam uzņemot apgriezienus un būvniecības sektoram lēnām atkopjoties, arī investīciju aktivitātei vajadzētu pamazām pieaugt. Tomēr investīciju jomā diezin vai varam cerēt uz būtisku un ilgtspējīgu izrāvienu, neveicot strukturālās reformas, kas nostiprinās investoru pārliecību par izaugsmes noturīgumu vidējā termiņā.

Vājš ārējais pieprasījums atspoguļojas eksporta apjomu samazinājumā. Turklāt šis nav vienīgais Latvijas eksporta attīstības izaicinājums. Algām turpinot augt straujāk nekā darba ražīgumam, eksportējošie uzņēmumi var saskarties ar konkurētspējas kritumu. Tādēļ uzņēmumiem arvien aktuālākas var kļūt darba ražīgumu veicinošas investīcijas, kas palīdzēs noturēt tirgus pozīcijas un pat kāpināt eksporta apjomus.

Lai gan darba samaksas pieauguma temps 1. ceturksnī ir samazinājies, privātais patēriņš pagaidām saglabājas stabils. Turpmāk gan varam saskarties ar nelielu privātā patēriņa tempa samazinājumu - situācijā, ja iedzīvotāji veidos uzkrājumus lielāku pirkumu veikšanai, piemēram, automašīnu iegādei vai arī pirmās iemaksas veikšanai nekustamā īpašuma iegādei. Par šādu scenāriju liecina augošā aktivitāte līzinga tirgū un nekustamā īpašuma sektorā. Darījumu skaits ar nekustamo īpašumu šā gada 1. ceturksnī nozīmīgi pieaudzis, salīdzinot ar 2015. gada pirmo ceturksni, turklāt Rīgā darījumu skaita pieaugums ir pat vēl straujāks. Arī komercbankas norāda uz arvien pieaugošu pieprasījumu pēc hipotekārajiem kredītiem. Tomēr lēnāka ienākumu pieauguma kontekstā šāda tendence var izrādīties nenoturīga.

No nozaru viedokļa 2016. gada 1. ceturksnis ir pagājis būvniecības nozares zīmē. No pārējo nozaru rezultātiem jāizceļ tirdzniecības salīdzinoši labais veikums, ko galvenokārt noteica pievienotās vērtības kāpums vairumtirdzniecībā. Tikmēr apstrādes rūpniecības nozares sniegums gan ir bijis nedaudz vājāks, par ko jau iepriekš liecināja apstrādes rūpniecības izlaides dati. Nav īsti skaidrs, kā transporta un uzglabāšanas nozarē gada pieaugums joprojām ir pozitīvs, jo dati no ostām un dzelzceļa ir ārkārtīgi negatīvi. Iespējams, to kompensē salīdzinoši labie autopārvadātāju dati un daļēji arī cenu kritums nozarē.

Kopumā jau otro ceturksni pēc kārtas IKP izaugsmes temps nav bijis iepriecinošs un ekonomikas izaugsme ir faktiski apstājusies. Lai gan vairāki faktori liecina par pakāpenisku mērenas izaugsmes atjaunošanos gada otrajā pusē (tai skaitā ārējā pieprasījuma atkopšanās, augošā aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū un kreditēšanas tempu kāpums), ar to gan var izrādīties par maz, lai Latvijas tautsaimniecība šogad augtu tikpat strauji kā iepriekšējos gados. Tāpēc 2016. gads var palikt atmiņā kā neizmantoto iespēju gads. Lai to nepieļautu un panāktu straujāku izaugsmi arī nākotnē, nevis Latvijas lēnu ieslīdēšanu vidēju ienākumu slazdā (šeit sīkāk - https://www.makroekonomika.lv/latvijas-ekonomika-vai-ar-vienu-kaju-jau-viduveju-ienakumu-slazda), ir pienācis laiks pieķerties pie strukturālajām reformām, tostarp veselībā, izglītībā, uzņēmējdarbības un tiesību jomā. Tāpat būtiski īstenot saprātīgu un piesardzīgu budžeta politiku, it īpaši pašlaik, kad nenoteiktība ārējos tirgos ir augsta. 

APA: Vilerts, K. (2022, 28. sep.). 2016. gads Latvijas tautsaimniecībā iesācies gandrīz bez izaugsmes . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/843
MLA: Vilerts, Kārlis. "2016. gads Latvijas tautsaimniecībā iesācies gandrīz bez izaugsmes " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.09.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/843>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up