30.11.2020.

3. ceturksnī audzis gan IKP, gan dažāda veida bažas

Foto: Shutterstock

Pēc Covid-19 uzliesmojuma pavasarī – 3. ceturksnis tautsaimniecībai bija labvēlīgāks, to mēs jau zinājām no pirms mēneša publiskotā iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma, kas pat iezīmēja mazāku kāpumu, un citiem datiem.

Tas apstiprinās arī IKP izvērstajos datos, kas uzrāda 7.1% pieaugumu salīdzinājumā ar 2. ceturksni. Neraugoties uz maigākiem, bet tomēr joprojām spēkā esošiem ierobežojumiem vasaras mēnešos – visiem IKP izlietojuma komponentiem bija vērojama izaugsme ceturkšņu izteiksmē, bet, it īpaši, privātajam patēriņam, kas 2. ceturksnī saruka visstraujāk.

Ja iepriekšējā 2008. gada krīzē straujākais kritums bija investīcijām, tad Covid-19 izraisītā krīze visnozīmīgāk ietekmē privāto patēriņu, kam 2. ceturksnī bija pat negaidīti dziļš kritums, tādējādi varēja jau samērā droši prognozēt straujāku atjaunošanos 3. ceturksnī. Ierobežojumi apmeklēt plašākus sporta, kultūras un citus pasākumus, ierobežota tirdzniecības centru darbība, atcelti ceļojumi un citi šķēršļi plānotiem un neplānotiem tēriņiem, samazināja privāto patēriņu un noteica uzkrājumu veidošanos. Daļa no uzkrājumiem tika tērēta jau 3. ceturksnī, tomēr ierobežojumi joprojām saglabājās, tāpēc kā atliktais patēriņš realizēsies līdz ar straujāku situācijas uzlabošanos.

Vienlaikus radās bažas par ienākumu noslāņošanos, jo līdz ar zaudētiem ienākumiem. mazāk turīgo iedzīvotāju daļai finanšu situācija vēl vairāk pasliktinājusies. Šādas indikācijas iezīmējās atsevišķos aptauju datos un diemžēl var pilnībā neparādīties oficiālos statistikas datos aplokšņu algu un citu legālu, bet oficiāli nereģistrētu ienākumu dēļ. Te var minēt arī vienu piemēru – tūrisma nozarē, īpaši sabiedriskajā ēdināšanā, savu daļu no apkalpojošā personāla ienākumiem veido dzeramnaudas, kuras, tūrisma sektoram sašaurinoties, mazina arī krietnu daļu maciņa satura nozares darbiniekiem. Ēnu ekonomikas sektorā strādājošie ir mazāk pasargāti gan pret pēkšņu atlaišanu, gan nav nodrošināti ar atbilstošu sociālo "spilvenu" bezdarbnieku vai dīkstāves pabalstu veidā. Tas attiecīgi var pastiprināt ienākumu nevienlīdzību.

Investīciju izaugsme 3. ceturksnī sākotnēji iezīmējās ļoti optimistiska, pateicoties daudziem pieteiktajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, īpaši ceļu būvē.

Tomēr praktiskā izpilde izrādījusies mazāk pozitīva, būvniekiem nespējot nodrošināt atbilstošas jaudas, pagūt saskaņot projektu dokumentāciju vai kavējoties apstrīdētu konkursu rezultātu dēļ. Tā par situāciju stāsta būvniecības nozares pārstāvji. Tādējādi investīcijām vērojams mērenāks pieaugums salīdzinājumā ar 2. ceturksni.

Arī ārējā tirdzniecībā 3. ceturksnī bija lielāka aktivitāte salīdzinājumā ar krīzes dziļāk skarto 2. ceturksni, ko noteica ārējā un iekšējā pieprasījuma atjaunošanās un mazāki ražošanas un pārvadāšanas pārrāvumi, kā arī atsevišķu preču eksporta pieaugums.

Preču eksportā septembrī tika sasniegts jauns eksporta vērtības rekords, ko sekmēja rekordlielā graudu raža. Savukārt pakalpojumu eksports kopumā saglabājās vājš, kas saistāms ar kūtru ceļotāju pārrobežu pārvietošanos ceļotāju piesardzības un karantīnas nosacījumiem.

Šīs iepriekšminētās norises atbilstoši atspoguļojas arī nozaru pusē. 3. ceturksnī, ar Covid-19 saistīto ierobežojumu slogam mazinoties, bija vērojama atdzīvošanās gan preču, gan pakalpojumu nozarēs. Bija iespējas īstenot uz brīdi atlikto patēriņu, un tas veicināja, piemēram, apstrādes rūpniecības un tirdzniecības aktivitāti. Straujākais kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni piedzīvots jomās, kuras 2. ceturksnī skāra t.s. patēriņa neiespējamība iedzīvotāju starpvalstu pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumu dēļ. Tādējādi 3. ceturksnī strauji auga izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī mākslas, izklaides, atpūtas pakalpojumu jomu radītā pievienotā vērtība (attiecīgi par gandrīz 93% un 50% salīdzinājumā ar 2. cet. pēc izlīdzinātiem datiem). Tomēr šāds “izrāviens” no ļoti zema līmeņa minēto nozaru pievienoto vērtību atstāj arvien zemā līmenī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošās sezonas rezultātiem. Gada izteiksmē būtiskākais pievienotās vērtības kāpums vērojams lauksaimniecībā, kur to ietekmējis cits īslaicīgs faktors, šajā gadījumā – labvēlīgi laikapstākļi, kas rezultējās labā ražā.

3. ceturkšņa nogalē arvien vairāk dienaskārtībā jau sāka ienākt jaunā vīrusa aktivitātes sezona ar bažām par nākotni. Un bažas arvien aug augumā, vīrusa skarto iedzīvotāju skaitam un ierobežojumu stingrībai palielinoties. Ir skaidrs, ka IKP atkal piedzīvos kritumu. Būs barga ziema, pat tad, ja sals atkal ies secen. Tāpat top skaidrs, ka Latvijas Banka decembrī publiskos prognozes, kurās tiks ņemta vērā pandēmijas 2. viļņa ietekme uz tautsaimniecību, kā rezultātā 2020. gada 4. ceturkšņa un 2021. gada IKP lēšami vājāki.

APA: Rutkovska, A. (2021, 23. jan.). 3. ceturksnī audzis gan IKP, gan dažāda veida bažas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5013
MLA: Rutkovska, Agnese. "3. ceturksnī audzis gan IKP, gan dažāda veida bažas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.01.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5013>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up