Aprīlī auguši mājsaimniecību noguldījumi bankās

Aprīlī naudas piedāvājuma rādītāji Latvijā palielinājās – auga gan Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas piedāvājumā M3, gan arī – uz mājsaimniecību noguldījumu rēķina iekšzemes noguldījumu kopapjoms. Iekšzemes kredītportfeļa samazinājums bija niecīgs un praktiski neatšķīrās no iepriekšējā mēnesī vērojamā.

Aprīlī kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums palielinājās par 0.6%, līdz ar to gada pieauguma temps sasniedza 7.4%. Mājsaimniecību noguldījumi mēneša laikā pieauga par 1.3% un pārsniedza pērnā gada aprīļa rādītāju par 9.8%. Savukārt nefinanšu uzņēmumu noguldījumi aprīlī saruka par 0.7% un to gada pieauguma temps veidoja 5.0%.

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3, eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs aprīlī palielinājās par 0.5%, noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem – par 1.2% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 2.4%. Tā kā arī skaidrās naudas daudzums apgrozībā aprīlī nedaudz pieauga, kopējā Latvijas ietekme uz eiro zonas naudas piedāvājumu bija pozitīva – Latvijas devums M3 mēneša laikā pieauga par 0.6% un par 8.3% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.

Banku iekšzemes kredītportfelis aprīlī samazinājās par 0.2%, tai skaitā kredīti nefinanšu sabiedrībām saruka par 0.6% un aizdevumi mājsaimniecībām – par 0.4%, bet kredīti finanšu iestādēm pieauga. Iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps gandrīz nemainījās un veidoja 4.4% (kredītiem nefinanšu uzņēmumiem 5.7%, kredītiem mājsaimniecībām 5.2%). 

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Piesaistīto mājsaimniecību noguldījumu pieaugums norāda, ka augošie ienākumi ļauj ne tikai aktīvi iepirkties, par ko liecina gada 1. ceturksnī vērotais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums, bet arī atlicināt naudu priekšdienām. Lai gan tautsaimniecības izaugsmei palēninoties, aprīlī nedaudz tukšāki kļuvuši uzņēmēju banku konti, noguldījumu pieauguma tendence kopumā turpinās un gada skatījumā noguldījumu pieaugums gaidāms arī turpmākajos mēnešos. Absolūtos skaitļos stabilāks būs iedzīvotāju noguldījumu kāpums, kamēr uzņēmumiem mīsies uzkrājumu pieauguma un sarukuma mēneši.

Lai gan bankas atzīst, ka būtu gatavas kreditēt kvalitatīvus uzņēmumu projektus un arī resursi kreditēšanai bankām kļūst aizvien lētāki un pieejamāki, tostarp kreditēšanu veicina Eirosistēmas Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas darbība, tomēr pēc risku izvērtēšanas gan bankas, gan uzņēmumi joprojām ir ievēro piesardzību. Tomēr nelielu kredītu pieprasījuma kāpumu šā gada laikā varam gaidīt gan no uzņēmumu, gan arī mājsaimniecību puses, kas saistīsies  ar grozījumiem likumdošanā un lielāko banku dalību mājokļu iegādes valsts atbalsta programmā.. Atsevišķas bankas ziņo arī par no jauna izsniegto kredītu apjoma kāpumu, tādēļ varam prognozēt, ka banku sektora kopējā kredītportfeļa sarukums turpinās palēnināties.