03.11.2021.

Apstrādes rūpniecības "grand battement jeté" un "pirouettes"

Balerīnas, ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Apstrādes rūpniecības šogad izpilda grand battement jeté jeb metienu ar nostieptu strādājošo kāju, un ar katru ceturksni kāja tiek celta arvien augstāk, tiesa, 3. ceturksnī lēnāk nekā iepriekš. Šajā gadījumā stāsts galvenokārt ir par straujo apstrādes rūpniecības apgrozījuma pieaugumu, kura celšanā palīdz nevis ilgstošos treniņos gūta muskuļu jauda (piemēram, ražīgums), bet īslaicīgs palīgs – cenas.

Tomēr jāatzīst, ka arī izlaides fiziskā apjoma indekss, kurš tiešām vairāk atspoguļo rūpniecības "fizisko formu", uzrāda cienījamu izaugsmi un par 8% pārsniedz pirmspandēmijas laika līmeni. Un uzrādītu vēl straujāku, ja vien ne dažādas problēmas ar izejmateriālu un komponenšu deficītu, loģistiku un piegāžu kavējumiem.

1. attēls. Apstrādes rūpniecības izlaide (fiziskā apjoma indekss) un apgrozījums, 2019=100%

1. attēls. Apstrādes rūpniecības izlaide (fiziskā apjoma indekss) un apgrozījums, 2019=100%
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Šogad globālajā apstrādes rūpniecības stāstā iezīmējas divas satraucošākās tēmas – cenas/izmaksas un dažādu komponenšu/izejmateriālu deficīts.

1) Lai cik tas šķistu neiespējami, bet augošo cenu stāstā ir arī kāda laba ziņa - eksporta cenas aug straujāk nekā importa, un šis ir labvēlīgs periods ar Latvijas tautsaimniecības struktūru pelnīt vairāk. Cenu pieaugumu šogad galvenokārt nosaka un vēl kādu laiku noteiks no mums praktiski neatkarīgi faktori – naftas cenu kāpums un plašās valstu atbalsta programmas pandēmijas laikā, un šo izmaksu sadārdzinājumu izjūt visa pasaule.

2) Visa pasaule izjūt arī dažādu izejmateriālu un komponenšu deficīta problēmu, ko izraisījuši daudz dažādi faktori – augošs pieprasījums pandēmijas laikā pēc noteiktām precēm, dažādu rūpnīcu dīkstāves izraisīts mazāks ražošanas apjoms u.c. ligas. Produktu ražošanai trūkst pusvadītāju, atsevišķu metālu, šķeldas, dažādu krāsu pigmentu krāsu un apmetuma ražošanai utt., utt.

Latvijā ir vidēji mazāki uzņēmumi, un, lai gan tie raksturojas ar zemāku ražīgumu un inovētspēju, tomēr šādos apstākļos to spēja elastīgāk risināt problēmsituācijas ir lielāka nekā vidējo Eiropas Savienībā, īpaši industrializācijas citadelē Vācijā. Tieši tur šobrīd materiālu un ekipējuma kā ierobežojoša faktora loma rūpnieku aptaujās salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku ir ļoti būtiski augusi (2. attēls).

Latvijā visvairāk izejmateriālu trūkumu jūt farmācijā un papīra izstrādājumu ražošanā. Savukārt mašīnbūvē, elektrisko iekārtu un elektronikas nozarēs, gatavo metālizstrādājumu, kā arī gumijas/plastmasas izstrādājumu ražošanā, kas izjūt akūtas izejmateriālu problēmas citās Eiropas valstīs, Latvijā situācija relatīvi nav tik dramatiska - izejmateriālu un komponenšu deficīta problēma ir pieaugusi, bet būtiski mērenāk nekā citviet. Viens no galvenajiem iemesliem šādai situācijai ir spēja labāk pielāgoties.

2. attēls. Materiālu/ekipējuma trūkums kā ražošanu ierobežojošais faktors, pārmaiņas 2021.g.4.cet. pret 2019.g.4.cet. (procentu punkti)

2. attēls. Materiālu/ekipējuma trūkums kā ražošanu ierobežojošais faktors, pārmaiņas 2021.g.4.cet. pret 2019.g.4.cet. (procentu punkti)
Avots: Eiropas Komisija, Latvijas Bankas aprēķini, Vācijai nav publiskoti citu transportlīdzekļu ražošanas un iekārtu remonta nozaru dati (visticamāk lielu uzņēmumu dominances dēļ, kas atklātu komercnoslēpumu)

Kā Latvijas uzņēmumi pielāgojas? Rūpnieki iespēju robežās saviem produktiem veido "receptes", ko komplektē no pieejamajām komponentēm noliktavās, izmanto netradicionālas piegāžu ķēdes (piemēram, brokerus), slēdz apjomīgākus līgumus komponenšu piegādēm (laikus veido rezerves), skrupulozi plāno un diversificē piegādātājus un izejmateriālus u.c. Piemēram, šajā Delfi rakstā rodams stāsts par pielāgošanos pusvadītāju deficīta apstākļiem.

Tas ir apbrīnojami, kādas pirouettes spēj demonstrēt Latvijas uzņēmumi, kas pieredzējuši tik daudz izaicinājumu un spēles noteikumu maiņas. To veiklo kustību paraugdemonstrējumus varētu apskaust pasaules līmeņa baletmeistari. Lai gan apstrādes rūpniecības izaugsme pēdējā ceturksnī ir palēninājusies, tomēr tā joprojām spītīgi turpina attīstīties.

Kā baleta un ražošanas cienītāja vēlu izturību uzņēmējiem šajos joprojām izaicinošajos apstākļos, un diemžēl drīzu situācijas uzlabošanos analītiķi pasaulē nesola, galvenokārt to izteiktajās prognozēs figurē piegāžu ķēžu traucējumu saglabāšanās līdz pat nākamā gada vēlam pavasarim. To var teikt arī par augstiem cenu pieaugumiem, kas varētu kļūt mērenāki tikai nākamgad.

APA: Rutkovska, A. (2021, 27. nov.). Apstrādes rūpniecības "grand battement jeté" un "pirouettes". Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5388
MLA: Rutkovska, Agnese. "Apstrādes rūpniecības "grand battement jeté" un "pirouettes"" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 27.11.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5388>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:
  • Login via Draugiem

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up