26.09.2018.

Ar Latvijā izdotām maksājumu kartēm krāpnieciski darījumi notiek reti

  • Kristīne Grīviņa

    Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte
Foto: Shutterstock

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā - Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem.

Š.g. 26. septembrī Eiropas Centrālā banka publicēja "5. karšu krāpniecības ziņojumu"[1] (Fifth report on card fraud) par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA[2]. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0.4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27.2% un sasniedza 17.3 miljonus.

Salīdzinājumā ar 2015. gada datiem karšu krāpniecisko maksājumu apjoms bankomātos un karšu pieņemšanas vietu termināļos samazinājās, bet karšu krāpniecisko maksājumu apjoms internetā, pa pastu vai telefonu pieauga. Salīdzinājumā ar citiem gadiem pieaugums bija neliels, kas skaidrojams ar drošības pasākumu pastiprināšanu, un sagaidām, ka nākotnē krāpniecība bankomātos un karšu pieņemšanas vietu termināļos mazināsies.

Pārrobežu karšu maksājumi SEPA telpas ietvaros veidoja būtiskāko daļu no visiem krāpnieciskajiem karšu maksājumiem – 43%, iekšzemes maksājumi – 35% un pārrobežu karšu maksājumi ārpus SEPA telpas – 22%. Zīmīgi, ka Latvijā 2016. gadā bija viens no lielākajiem karšu pārrobežu darījumu īpatsvariem – 20%, Igaunijā tādi bija 13% no darījumiem, kas ir arī vidējais rādītājs SEPA valstīs, bet Lietuvā – tikai 9%.

Krāpniecība ar Baltijas valstīs izdotām maksājumu kartēm bija viena no zemākajām Eiropā. 2016. gadā Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, savukārt Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs maksājumi. Savukārt vidējais rādītājs eiro zonas valstīs bija 22 maksājumi. Tā kā krāpniecības apjomi Latvijā bija nelieli, tad daži krāpšanās gadījumi būtiski spēj ietekmēt statistiskos rādītājus.

2016. gadā ar Latvijā izdotām kartēm visvairāk krāpniecisku maksājumu pēc to apjoma tika veikti internetā, pa pastu vai telefonu – 66%, savukārt karšu pieņemšanas vietu termināļos (POS) un bankomātos (ATM) – attiecīgi 29% un 5%.

Katrai bankai ir savi karšu krāpniecības novēršanas pasākumi, piemēram, pastiprināta uzraudzība karšu maksājumiem internetā, kam ir augsta krāpšanas riska pazīmes. Tomēr arī pats kartes turētājs var sevi aizsargāt, ne tikai pirms pirkuma veikšanas pārliecinoties par tirgotāja uzticamību un drošumu, bet arī, ja bieži tiek veikti pirkumi internetā, izveidot šim nolūkam atsevišķu karti ar ierobežotu naudas apjomu. Savukārt, ja pirkumi internetā tiek veikti salīdzinoši reti, būtu ieteicams maksājumus ar karti internetā aktivizēt tikai pirms pirkuma veikšanas.

Jāatgādina, ka Latvijā un citās SEPA telpas valstīs likumdošana aizsargā patērētāju un krāpniecisku darījumu rezultātā banka klientam atmaksā zaudēto naudu. Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kas stājusies spēkā šī gada 13. janvārī un Latvijā ieviesta ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu, vēl vairāk nekā iepriekš aizsargā karšu lietotājus, jo samazina klientu pašrisku no 150 līdz 50 eiro  zaudējumiem, kas radušies, ja ar nozaudētu, nozagtu vai prettiesiski izmantotu maksājumu karti tiek veikti kādi darījumi. Direktīva paredz arī veicināt elektronisko maksājumu drošību un uzticēšanos, jo bankām jau kopš 2017. gada 1. aprīļa noteikta obligāta prasība ieviest klientu stingro (divu faktoru) autentifikāciju darījumiem, kas notiek e-vidē, internetā, ieskaitot karšu maksājumus.

 

* Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, nodrošinot starpbanku norēķinus eiro. Modernu maksājumu pakalpojumu attīstībai veltīta gadskārtējā Latvijas Bankas rīkotā tautsaimniecības konference "22. gadsimta maksājumi: šodiena veido nākotni" 2018. gada 3. oktobrī.

[1] Krāpniecība šajā ziņojumā definēta neatkarīgi no tā, vai zaudējumus ir sedzis klients, kartes izdevējiestāde, kartes pieņēmēja iestāde vai tirgotājs. Krāpniecība ar karti šī ziņojuma ietvaros ir maksājumi ar viltotu karti vai pazaudētu/nozagtu karti, un krāpniecība var notikt bankomātos, karšu pieņemšanas vietu termināļos, kā arī internetā, pa pastu vai telefonu (maksājumi bez kartes).

[2] Single Euro Payments Area - vienotā eiro maksājumu telpa - Eiropas Savienības dalībvalstis, Islande, Norvēģija, Lihtenšteina, Šveice un Monako.

APA: Grīviņa, K. (2018, 10. dec.). Ar Latvijā izdotām maksājumu kartēm krāpnieciski darījumi notiek reti. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4257
MLA: Grīviņa, Kristīne. "Ar Latvijā izdotām maksājumu kartēm krāpnieciski darījumi notiek reti" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 10.12.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/4257>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up