04.09.2018.

Latvijas Bankas tautsaimniecības konference 2018

"22. gadsimta maksājumi: šodiena veido nākotni"

Latvijas Bankas rīkotā gadskārtējā tautsaimniecības konference šoreiz bija veltīta ikvienam iedzīvotājam, uzņēmējam un finanšu nozarei kopumā būtiskai tēmai – modernu maksājumu pakalpojumu attīstībai.

Vietnē www.makroekonomika.lv varat iepazīties ar konferences materiāliem - programmu, runām, kopsavilkumu, prezentācijām, fotogrāfijām, video, kā arī Latvijas Bankas ekonomistu un maksājumu ekspertu rakstiem par maksājumiem un naudu šodien un nākotnē.

Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. Turpinot esošās maksājumu infrastruktūras attīstību, 2017. gada augusta beigās tika ieviests zibmaksājumu serviss, kas ir nozīmīgs stimuls inovatīvo maksājumu instrumentu attīstībai Latvijā.

  • Raksti par maksājumu attīstību un digitālo naudu

  • Latvijas Bankas prezidenta vietnieces Zojas Razmusas ievadvārdi konferencē

    Latvijas Bankas prezidenta vietniece Dr. oec. Zoja Razmusa

    Dāmas un kungi!

    Priecājos jūs sveikt Latvijas Bankas gadskārtējā konferencē.

    Vēlos atzīmēt, ka 22. gadsimta pieminēšana konferences nosaukumā nav drukas kļūda. Šogad mūsu konference ir īpaša, jo svinam Latvijas valsts 100 gadu jubileju. Mēs lepojamies ar mūsu valsti un vēlamies palūkoties ilgāka termiņa skatījumā uz to, kā maksājumi varētu attīstīties nākamo 100 gadu laikā. Mums kā ekonomistiem, protams, ir skaidrs, ka, jo ilgāks prognozes termiņš, jo tā var būt neprecīzāka. 

    Centrālās bankas galvenokārt asociējas ar naudu, un arī tas atspoguļojas mūsu šodienas konferences nosaukumā. Kopš 2014. gada mūsu nauda ir eiro. 

    Viena no naudas galvenajām funkcijām ir kalpot par vērtību uzkrāšanas līdzekli. Eiro zonas monetārās politikas mērķis ir nodrošināt, ka eiro turpina būt drošs vērtību uzkrāšanas līdzeklis, kā to atspoguļo apņemšanās panākt, lai gada inflācija vidējā termiņā būtu zemāka par 2%, bet tuvu tam.

    Tomēr vienlīdz svarīga naudas funkcija ir arī būt par maiņas līdzekli. Maksājumiem ir liela nozīme, nodrošinot raitas tautsaimniecības norises, un šajā jomā pēdējo gadu desmitu un īpaši dažu pēdējo gadu laikā notikusi strauja attīstība. Centrālajām bankām ir būtiska loma, nodrošinot drošu, efektīvu un inovatīvu maksājumu sistēmu. Šīs ir mūsu šodienas konferences pamattēmas. 

    Zibmaksājumi sniedz labu priekšstatu par to, kādiem vajadzētu būt mūsdienīgiem finanšu pakalpojumiem. 21. gadsimta patērētājs sagaida, ka visi pakalpojumi pieejami tiešsaistes režīmā tepat un tūlīt. Samaksāt rēķinus, veikt pirkumus vai pārskaitīt līdzekļus privātpersonai vai uzņēmumam iespējams jebkurā diennakts stundā no jebkuras vietas, kurā nodrošināta pieeja internetam. Pāris klikšķu, un dažās sekundēs nauda sasniedz saņēmēju. Zibmaksājumi ir ātri, ērti, droši un lietotājdraudzīgi. 

    Pēdējās paaudzes laikā starpbanku pārvedumu jomā panāktais progress ir iespaidīgs. Tikai mazliet vairāk nekā pirms 20 gadiem Latvijā dienā bija viens starpbanku klīringa cikls, pamatojoties uz maksājuma rīkojumiem papīra dokumenta veidā, un darījumi starp dažādu banku klientiem tika pabeigti vairāku dienu laikā. Šodien starpbanku zibmaksājumi var tikt veikti dažās sekundēs 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā.

    2018. gada 28. augustā pagāja gads, kopš Latvijas Banka kļuva par pirmo eiro zonas valsts centrālo banku, kas ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru, pamatojoties uz SEPA ātro kredīta pārvedumu shēmu. Tā ir infrastruktūra, kas paredzēta bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuru uzdevums ir nodrošināt šo pakalpojumu saviem klientiem. 

    Eirosistēma sāks sniegt TARGET ātro maksājumu norēķinu (TIPS) pakalpojumu 2018. gada 30. novembrī, ļaujot maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt iespēju veikt pārvedumus reālā laikā un visu diennakti 365 dienas gadā, izmantojot drošus centrālās bankas naudas līdzekļus.

    Vienlaikus mūsu konference aptver daudz plašāku jomu nekā tikai zibmaksājumus. Šodien vēlamies apspriest galvenās nozares attīstības tendences un saprast, kāda būs nākotnes virzība.

    Apstākļi jaunām izstrādēm ir ļoti labvēlīgi, īpaši maksājumu tirgū. No vienas puses, patērētāji arvien vairāk meklē ātrus, ērtus un finansiāli pieejamus pakalpojumus, kas piemēroti viņu mainīgajiem ieradumiem. No otras puses, jaunās tehnoloģijas veicina tādu inovatīvu risinājumu radīšanu, kuri šajā sektorā var izraisīt fundamentālas uz digitalizāciju balstītas pārmaiņas. Tā rezultātā tuvākajā nākotnē lielā mērā notiks pāreja uz bezkontakta, mobiliem un ātriem maksājumu risinājumiem, kas pieejami visu diennakti. Jaunākās viedtālruņu paaudzes piedāvā vairākas iespējas, kā piekļūt maksājumu lietotnēm, izmantojot biometrisko identificēšanu – pirkstu nospiedumu, acs skenēšanas un sejas atpazīšanas tehnoloģijas. Tādi jauninājumi kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, mākoņdatošana un mākslīgais intelekts laika gaitā pārveidos tirgu.

    Ir skaidrs, ka nākotnē turpmāki uzlabojumi maksājumu pakalpojumu jomā vairs nebūs saistīti ar ātrumu. Pēc dažiem gadiem, kad maksājumu darījumu veikšana dažu sekunžu laikā jau būs kļuvusi par jauno normu, visticamāk, turpmāki uzlabojumi ātruma ziņā nebūs svarīgi nevienā praktiskā lietojuma jomā. Pašlaik notiek zibmaksājumu ieviešana Eiropas līmenī.

    Ir vienlīdz skaidrs, ka maksājumos turpinās pāreja no skaidrās naudas maksājumiem uz tādiem maksājumiem, kuri mazāk redzami klientam, jo patērētāji pirkumiem arvien vairāk izmanto tiešsaistes un mobilos kanālus. Lai gan nav ticams, ka tuvākajā nākotnē kļūsim par 100% bezskaidrās naudas sabiedrību, skaidrās naudas un digitālā tirgus vai ciparu platformu nesaderība nozīmē to, ka maksājumu jomā turpināsies virzība uz bezskaidrās naudas risinājumiem.

    Ieskats maksājumu attīstības tendencēs nebūtu pilnīgs, nepieminot kriptoaktīvus, lai gan tie joprojām tiek vērtēti pretrunīgi un vēl arvien tiek apspriesti. Kriptoaktīvu vērtības lielais svārstīgums liecina, ka tie nevar būt uzticams vērtību uzkrāšanas līdzeklis, un pasaules mērogā tos par maksājumu līdzekli joprojām izmanto ļoti niecīgos apjomos. 

    Tomēr kriptoaktīvi izgaismojuši to pamatā esošās blokķēdes tehnoloģijas potenciālu. Šo tehnoloģiju pašlaik pēta un testē daudzi finanšu tirgus dalībnieki. Centrālās bankas nav izņēmums, un tās galvenokārt pārbauda šīs tehnoloģijas izmantošanas iespējas finanšu tirgus infrastruktūrās un maksājumu sistēmās. 

    Pat īstermiņā un vidējā termiņā nav iespējams pilnīgi droši pateikt, kā attīstīsies finanšu pakalpojumu vide. Digitalizācija un finanšu tehnoloģijas (FinTech), kā arī lielo datu tehnoloģijas un mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas piesaista tirgum jaunus pakalpojumu sniedzējus un veicina nebijušu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanu. Jaunā Maksājumu pakalpojumu direktīva sākusi pārmaiņas – mainās veids, kādā tiek piedāvāti maksājumu pakalpojumi, un to piedāvātāji. FinTech uzņēmumu, lielo tehnoloģiju uzņēmumu (BigTech) un banku pastiprinātā savstarpējā konkurence veicina iepriekš izveidoto vērtības ķēžu sadalīšanos. Šādas norises nepārprotami spēj graujoši ietekmēt maksājumu tirgu.

    Apspriežot daudzveidīgās nākotnes maksājumu iespējas, nedrīkstam arī aizmirst par sarežģītajiem uzdevumiem, kas izriet no regulējuma un uzraudzības funkcijām. Augošās digitalizācijas un tehnoloģiju attīstības rezultātā rodas daudz sarežģītāki riski, īpaši saistībā ar kiberdrošību, finanšu noziegumiem un datu aizsardzību. Pastāv trausla robeža starp inovāciju apslāpēšanu ar pārmērīgi agru regulējuma piemērošanu un nespēju pasargāt klientus, piemērojot regulējumu nepietiekamā apjomā un pārāk vēlu. Nepieciešama sabalansēta pieeja, lai nodrošinātu vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem tirgus dalībniekiem, vienlaikus saglabājot neitralitāti tehnoloģiju ziņā, Nozares dalībnieku un regulatoru cieša sadarbība varētu būt atbilde uz jautājumu, kā nodrošināt digitālās pasaules noteikto sarežģīto uzdevumu risināšanu pēc iespējas labākā veidā.

    Esmu pārliecināta, ka "drošs", "ātrs" un "bezskaidrās naudas" nav vienīgie atslēgas vārdi, kas nākotnē raksturos maksājumus. Tomēr mums ir lielisks galvenais referents un divi brīnišķīgi ekspertu paneļi, tāpēc tagad atļaujiet man dot vārdu viņiem, un turpināsim maksājumu jomas izpēti. 

    Vēlu mums visiem interesantu prezentāciju un auglīgu debašu pārpilnu dienu!

    Sirsnīgs paldies par uzmanību!
     

  • ECB Valdes locekļa Īva Merša runa konferencē

    ECB Valdes loceklis Īvs Meršs

    Nākotni veidoja vakardiena 

    Droši vien pareģojumi par to, kādi būs maksājumi 22. gadsimtā, vairāk piedienas zinātniskās fantastikas autoriem, nevis centrālbaņķieriem. Tomēr vismaz par vienu es varu būt drošs – maksājumi būs ātri jeb līdzvērtīgi skaidrās naudas maksājumiem.

    Un mums nav pat jāgaida 22. gadsimts, lai to piedzīvotu. Bezskaidrās naudas ātrie maksājumi mūsdienās daudzviet visā pasaulē kļuvuši par realitāti. Arī Eiropā – jau pagājušajā gadā darbību sāka SEPA ātro kredīta pārvedumu (SCT Inst) shēma, ko pēc Eiro neliela apjoma maksājumu padomes lūguma izstrādāja Eiropas Maksājumu padome. Baltijas valstu bankas bija vienas no pirmajām, kas ieviesa ātros maksājumus, – vairākas no tām pievienojās shēmai jau pašā pirmajā dienā.

    Taču pašlaik mēs atrodamies kritiskā ātro maksājumu ieviešanas posmā. To banku skaits, kuras piedāvā ātro maksājumu pakalpojumus, pastāvīgi palielinās, attiecīgi augot arī to Eiropas uzņēmumu un iedzīvotāju skaitam, kuri šos pakalpojumus izmanto. Novembrī kļūs pieejami TARGET ātro maksājumu norēķini (TIPS) – Eirosistēmas ātro maksājumu norēķinu pakalpojums, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, un tas darbosies visā Eiropā. Sniedzot šo pakalpojumu, Eirosistēma reaģē uz tirgus dalībnieku vienmēr attīstībā esošajām vajadzībām un atbalsta tirgus integrāciju, veicinot sasniedzamību visā Eiropā, laikā, kad noslēgumam tuvojas drošo un plašu uzticību iemantojušo jauna izlaiduma banknošu laišana apgrozībā.

    Jauna iespēja Eiropas maksājumu nozarei
    No virzības uz ātrajiem maksājumiem labumu gūst ne tikai galalietotāji vien, tā ir laba ziņa arī Eiropas maksājumu nozarei. Pašlaik vispopulārākais un ātrāk augošais bezskaidrās naudas maksāšanas līdzeklis Eiropā ir maksājumu kartes, un daudzi no nozīmīgākajiem jauninājumiem maksājumu jomā balstās uz maksājumu kartēm. Atcerēsimies bezkontakta maksājumus un mobilos maciņus, kā arī daudzos tiešsaistes maksājumu risinājumus.

    Šajā jomā dominē tirgus dalībnieki no reģioniem ārpus Eiropas, un vadošās pozīcijas ieņem starptautiskās karšu maksājumu shēmas. Eiropas tirgus dalībnieki atpaliek, un viens no iemesliem ir Eiropas mēroga karšu maksājumu shēmas vai pat sadarbspējīgu karšu maksājumu tīklu trūkums. Šajā kontekstā mums jātiecas uz patiesi Eiropas līmeņa ātro maksājumu risinājumu, neļaujot atkārtoties pagātnē pieļautajām nepilnībām.

    Ātrajiem maksājumi ļauj tirgus dalībniekiem Eiropā tagad kļūt par līderiem uz Eiropas standartiem balstītās inovācijās. SEPA ātro kredīta pārvedumu (SCT Inst) shēma un ātro maksājumu apstrādei radītās infrastruktūras veido ideālu pamatu inovatīviem maksājumu risinājumiem, kas apmierina šodienas un rītdienas galalietotājus.

    Un mums ir jāsaprot – te nav runa tikai par ātrumu. Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi gaida maksājumu risinājumus, kas nevainojami iederas to ikdienas dzīvē un uzņēmējdarbības procesos no fizisko personu savstarpējiem maksājumiem līdz interneta tirdzniecības platformām un no mikromaksājumiem līdz "ceturtās industriālās revolūcijas" piedāvātajām iespējām.

    Ikvienu no šiem maksājumu risinājumiem uzlabotu ātro maksājumu iespēja jebkurā brīdī zibenīgi veikt un saņemt maksājumus, bet, lai nodrošinātu iespēju raiti un droši veikt maksājumus, tiem nepieciešami arī papildu pakalpojumi. Maksājumu risinājumus var integrēt mobilajās aplikācijās, kuras izmanto preču un pakalpojumu pasūtīšanai, vai piesaistīt tām, nodrošinot pārdevējiem ienākošo maksājumu apstiprinājumu reālā laikā. Ātros maksājumus var integrēt uzņēmumu programmatūrā. Nav šaubu, ka tie pavērs ceļu vēl daudziem citiem papildu pakalpojumiem. Šī ir joma, kur tirgus dalībnieki var radīt pievienoto vērtību un veidot jaunas uzņēmējdarbības iespējas. 

    Laiks rīkoties
    Tirgus dalībniekiem ir jārīkojas. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem visā Eiropā jāsāk piedāvāt saviem klientiem ātro maksājumu pakalpojumus, un tas jādara nekavējoties. 

    Pieredze, kas gūta citos tirgos (foto, mūzikas, grāmatu tirdzniecībā) liecina, ka, sākoties grūtībām, stabili tirgus dalībnieki vienā mirklī var zaudēt savu šķietami komfortablo stāvokli un būt spiesti cīnīties par pastāvēšanu.

    Ātrie maksājumi ļauj Eiropas maksājumu nozarei radīt Eiropas mēroga platformu inovācijām. Taču tas var notikt vienīgi ar nosacījumu, ka ātros maksājumus Eiropā var veikt ikviens un šis pakalpojums nav pieejams tikai dažu banku klientiem vai dažu noteiktu valstu iedzīvotājiem. Turklāt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu radīt nekādas barjeras ātro maksājumu ieviešanai, piemēram, piedāvājot tos tikai pa ierobežotu skaitu kanālu vai nosakot nesamērīgi augstas cenas. Šāda stratēģija tikai liks galalietotājiem meklēt citus pakalpojumu sniedzējus. Klients nevienam nepieder. Interneta un tehnoloģiju milži jau klauvē pie durvīm, gatavi izmantot savu esošo lietotāju bāzi, lai ātri iekarotu maksājumu pakalpojumu tirgus daļu.

    Lai izmantotu apjomradītas ietaupījumu iespējas un integrēta Eiropas maksājumu tirgus priekšrocības, ātro maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jānodrošina, lai to pakalpojumi patiešām aptvertu visu Eiropu. Klientiem būtu jāspēj nosūtīt un saņemt maksājumus visā Eiropā saskaņā ar vienotās eiro maksājumu telpas principiem. 

    Par šādas sasniedzamības nodrošināšanu atbildīgs katrs maksājumu pakalpojumu sniedzējs, taču arī Eirosistēma dod savu ieguldījumu, lai veicinātu sasniedzamību visā Eiropā. Mūsu jaunais TIPS pakalpojums tam ir lieliski piemērots, jo tas izstrādāts kā TARGET2 ar tā vairāk nekā 1 700 dalībnieku un vairāk nekā 51 000 adresējamu BIC kodu tīkla paplašinājums. Arī šā pakalpojuma cenu politika palīdz aptvert plašāku lietotāju loku. Netiks iekasēta maksa par konta atvēršanu un uzturēšanu vai par maksājumu saņemšanu un ziņošanu. Pirmajos divos darbības gados maksa par katru noslēgto darījumu noteikta 0.002 eiro apmērā, neiekasējot maksu par pirmajiem 10 milj. maksājumu, kas veikti katrā TIPS kontā līdz 2019. gada beigām. Turklāt TIPS piedāvās elastīgu dalības struktūru, ļaujot tirgus dalībniekiem tieši piedalīties TIPS, pievienoties kā sasniedzamajiem lietotājiem vai izmantot rīkotājdalībniekus, kas viņu vārdā nosūtītu maksājuma rīkojumus. Izmantojot šādu elastīgu struktūru, mēs ne vien nodrošinām jaunu atsevišķu infrastruktūru, bet arī ļaujam tirgum pēc tirgus dalībnieku izvēles izmantot esošo klīringa kārtību, lai nodrošinātu maksimālas jaunā pakalpojuma integrācijas priekšrocības. Šī pieeja atbilst jau esošajai Eirosistēmas TARGET pakalpojumu pieejai, kā arī mūsu jaunajām iniciatīvām. Lai veicinātu raitu un efektīvu maksājumu sistēmu darbību visā eiro zonā atbilstoši mūsu pilnvarām, mums, iespējams, pat nāktos apsvērt, vai būtu nepieciešama plašāka piekļuve centrālo banku kontiem neliela apjoma maksājumu vajadzībām.

    Šeit var vilkt skaidru paralēli ar mūsu mērķi veicināt patiesu eiro zonas iekšzemes kapitāla tirgu, izmantojot Eiropas Parāda vērtspapīru sadales (EDDI) iniciatīvu. Emitentu, investoru vai starpnieku atrašanās vietai Eiropas Savienībā nevajadzētu ietekmēt vērtspapīru emisiju, tirgošanu, klīringu un norēķinus. EDDI mērķis ir uzlabot Eiropas parāda vērtspapīru centralizētu emisijas un sadales pakalpojumu, izmantojot sinerģiju ar citiem TARGET pakalpojumiem un Eirosistēmas nodrošinājuma pārvaldības sistēmu. Padome nesen vienojās par turpmāko EDDI pakalpojuma pasākumu izpēti, balstoties uz efektivitātes, drošuma, saskaņotības un neitralitātes pamatprincipiem.

    Nepieļaut jaunas sadrumstalotības rašanos
    Šis ātro maksājumu tīkls tālāk būtu jāizmanto par pamatu galalietotāju risinājumiem visā Eiropā. Pastāv gandrīz neierobežotas iespējas radīt inovatīvus pakalpojumus, par pamatu izmantojot ātro kredīta pārvedumu (SCT Inst) shēmu. Jau pašlaik Eiropā vērojamas vairākas veiksmīgas iniciatīvas – kā vienu (vai divus, ja uzskatām tos par atsevišķiem pakalpojumiem) piemēru varam minēt mobilo maksājumu risinājumus "persona personai" un maksājumus tirdzniecības vietās.

    Diemžēl daudzas no šīm iniciatīvām pieejamas tikai vienā valstī vai pat tikai dažās šīs valsts bankās. Ja šajā ziņā nekas nemainīsies, šo pakalpojumu lietotāji nevarēs izmantot visu Eiropu aptverošās ātro kredīta pārvedumu (SCT Inst) shēmas priekšrocības. Dodoties ceļojumos, pasūtot preces vai pakalpojumus citās valstīs vai veicot uzņēmējdarbību visā Eiropā, viņiem būs jāmeklē citi risinājumi, un viņiem būs vienalga, vai šo risinājumu pamatā būs Eiropas shēmas.

    Būtu ļoti žēl, ja galalietotāju līmenī atkal tiktu pieļauta sadrumstalotība. Piegādātājiem vajadzētu censties nodrošināt Eiropas mēroga risinājumus, izmantojot kopīgus standartus un sadarbojoties ar ieinteresētajām pusēm.

    Aplūkosim maksājumus tirdzniecības vietās, kas darījumu apjoma ziņā ir lielākais neliela apjoma maksājumu tirgus segments. Visu veidu un lielumu tirgotāji varētu izmantot uzlabotas izmaksu efektivitātes un naudas līdzekļu pārvaldības priekšrocības, ja viņi varētu pieņemt ātros maksājumus tirdzniecības vietā. Ātro maksājumu risinājumi tirdzniecības vietām arī varētu ļaut uzņēmumiem, kuri izmaksu vai praktisku apsvērumu dēļ nepieņem karšu maksājumus, nodrošināt klientiem elektroniska maksājuma izvēli. Šādiem risinājumiem nevajadzētu atdarināt situāciju karšu maksājumu jomā, kur pastāv nacionāli risinājumi, kas nav sadarbspējīgi. To pamatā būtu jāizmanto kopīgi standarti, lai patērētāji varētu veikt ātros maksājumus tirdzniecības vietās visā Eiropā.

    Secinājumi
    Ātro kredīta pārvedumu (SCT Inst) shēma un jaunā ātro maksājumu infrastruktūra ir likusi pamatus nākotnei piemērotai Eiropas maksājumu videi.

    Tagad tirgum jāturpina attīstība uz šiem pamatiem. Tas nozīmē tādu ātro maksājumu pakalpojumu piedāvājumu, kas atbilst klientu vajadzībām un nodrošina pievilcīgas cenas. Pārmērīgi augstas maksas iekasēšana neveicinās ātro maksājumu izmantošanu. Tieši pretēji, tas tikai novirzīs klientus pie citiem piedāvātājiem. Kāpēc mēs paši nevarētu noteikt attīstības gaitu un izmantot attiecīgās priekšrocības, nevis sekot citu tirgus dalībnieku pakalpojumu piedāvājumu nosacījumiem? Tie tirgus dalībnieki, kuri izmanto šo iespēju piedāvāt inovatīvus maksājumu pakalpojumus saviem klientiem Eiropas līmenī, būs gatavi rītdienas un tālākas nākotnes, iespējams, pat 22. gadsimta maksājumu videi.

  • Prezentācijas

    Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītāja Denisa Fiļipova prezentācija

    EBA CLEARING izpilddirektora Heisa Litldžona prezentācija

  • Konferences kopsavilkums

    "22. gadsimta maksājumi: šodiena veido nākotni" - Latvijas Bankas 2018. gada tautsaimniecības konference

    Mārtiņš Grāvītis

    Latvijas Bankas tautsaimniecības konference 2018. gadā veltīta bezskaidras naudas maksājumiem, kas ir viena no centrālās bankas atbildības jomām blakus skaidras naudas infrastruktūrai. Ikdienas dunā tā cilvēkam paliek neapzinātā fonā, kamēr viss rit raiti - atbilstoši likuma prasībām par Latvijas Banku.

    Trīskārša pārmaiņu vētra tehnoloģijās, paradumos un Eiropas Savienības (ES) normās beidzamajos gados radoši briedinājusi jaunu industrijas standartu – momentānus maksājumus jeb zibmaksājumus. Tas drīzumā skars katru iedzīvotāju - Latvija te apsteidz pārējo eiro zonu. Jau oktobra beigās momentānu maksājumu pakalpojumus – uz Latvijas Bankas infrastruktūras bāzes – klientiem sniegs trīs universālās bankas, aptverot vairumu Latvijas iedzīvotāju; drīzumā būs gatavs Latvijas Bankas reģistrs, kurā klienta bankas kontam pretī mobilā numurs, iespējojot maksājumu no tālruņa uz tālruni.

    Pārmaiņu vētra nākusi kā faktoru kopa: cipariskošana un mobilie sakari, viedās ierīces; vēlme ar naudu rīkoties 24x7 un ātri; un kā lielāka konkurence finanšu pakalpojumos, jo jaunā ES maksājumu direktīva likvidē banku monopolu šai jomā. Bezskaidro maksājumu joma tāpēc šobrīd prasa nedalītu uzmanību no Latvijas Bankas, citām eiro zonas nacionālajām centrālajām bankām, Eiropas Centrālās bankas (ECB). Un tas liek mainīties arī uzņēmējiem, kurus konferencē pārstāvēja maksājumu pakalpojumu sniedzēji un sistēmu uzturētāji, lielie mazumtirgotāji, arī komercbankas.

    Atbilstoši mandātam centrālās bankas piedalās maksājumu jomas sakārtošanā, rosinot jaunus, bet drošus finanšu pakalpojumus eiro. Tas atbilst sabiedrības prasībai pēc lielāka maksājumu žigluma, bet vienlaikus uztic kontrolēt riskus - kā kiberkramplaužus, naudas atmazgātājus. Kā to atgādināja ievadrunas, maksājumu attīstība tautsaimniecībai ir svarīga: tā ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti, samazina izmaksas, bet veicina uzņēmējdarbību, pirmkārt, finanšu pakalpojumos, tirdzniecībā, bet arī ražošanā.

    Konferences ievadā centrālo banku vadītāju tandēms, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa un ECB padomes un valdes loceklis Īvs Meršs, iezīmēja sarunas virzienu – uz momentāniem maksājumiem mobilās ierīcēs. Tā pastāvēs blakus skaidrai naudai, kurai arvien būs loma, tai skaitā privātuma vajadzībai un bez elektrības reizei, blakus vairāk nekā pusgadsimtu kalpojušajām maksājumu kartēm. Rīkotāju pieteikums – runāt par 22. gadsimta (sic!) maksājumiem, protams bija uzmanības aizāķētāja hiperbola, lai mudinātu aizdomāties par tuvās rītdienas darbu mudžekli jomas standarta maiņu sakarā.

    Latvijā vien pirms 20 gadiem elektroniskais klīrings nomainīja kurjeru nestus maksājumu uzdevumus, kuru piegāde un iegrāmatošana papīra kontu grāmatās prasīja 3-4-5 dienas; Latvija, paralēli pārejai uz eiro 2014. gadā, iesaistījās vienotās eiro maksājumu telpas SEPA noteikumu unificēšanā, jauna maksājumu veida ienākšanā. Attīstības temps nu kāpināts – pašlaik notiek pāreja uz acumirklīgiem maksājumiem.

    ECB savukārt mudināja jaunajā standartā nekrist vecā grēkā – veidot vienotu, ne fragmentētu tirgu, un tiešā tekstā tirgus dalībniekiem piekodināja neslāpēt konkurenci – ECB gatava apsvērt plašāku pieeju licencētiem pakalpojumu sniedzējiem centrālo banku kontiem mazo maksājumu vajadzībām. Novembrī darbu sāks TIPS - ES maksājumu platformas TARGET2 serviss momentāniem maksājumiem visā eiro zonā.

    Abi konferences paneļi satilpa kompaktā priekšpusdienā – pirmais iecerē vizionārs – par gaisā virmojošajām tendencēm, un otrs, praktisks – par izšķirošām detaļām, kripto un savādākām, kurās slēpjas dievs vai velns.

    Kopsavelkot, pirmā saruna secināja: bezskaidros maksājumos nākamais lielais notikums, visdrīzāk, būs pati maksājuma saplūšana ar pirkšanas procesu – līdz tas noritēs teju nemanāmi, kā jebkurš ikdienišķs digitāls pakalpojums. Maksājums tiks iešūts pirkšanas procesa oderē.

    Bet centrālajām bankām nākamais milzu lēciens savukārt būtu to izlaista digitālā valūta, ko varam iztēloties kā digitālu banknoti, taču lietpratēji rāmināja. Sak, diez vai 21. gadsimta pirmajā pusē ko tādu pieredzēsim.

    Otrā sarunas daļa noritēja mobilu finanšu pakalpojumu zīmē: kopā ar nozari cīkstējāmies ap klienta identificēšanu (biometriski vai citādi) un jau dzirdētu dziesmu - datu drošību (nekas nav neuzlaužams, bet jāsargās kopā: valstij, pakalpojuma sniedzējam, arī izmantotājam). Eiropas Komisija uzturēja rūpi par privātumu - kā to neiztirgot peļņas interesei līdzīgi ASV vai totalitārai kontrolei, kā Ķīnā un palikt pie Eiropā cienītām vērtībām.

    Maksājumu joma šobrīd intriģē arī plašāku naudas lietotāju publiku un medijus. Konference Latvijas Bankai ļāva par maksājumu raitumu rūpēties arī publiskā formātā, raugot, lai maksājumi arvien droši, ātri un efektīvi - arī pārmaiņās, pārejā uz jaunu normālstāvokli.

  • Video par konferenci

  • Konferences video ieraksts

    Konferences pirmā daļa: atklāšana, ievadreferāts un paneļdiskusija "Kādi ir maksājumu pārmaiņu virzieni pasaulē".

    Konferences otrā daļa: paneļdiskusija "Kas maksājumu jomā drīzumā būs aktuāls Eiropā un Latvijā".

     

APA: (2018, 18. nov.). Latvijas Bankas tautsaimniecības konference 2018. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4217
MLA: "Latvijas Bankas tautsaimniecības konference 2018" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/4217>.

Komentāri ( 2 )

  • sa

    04.09.2018 11:22

    Kur var pieteikties šai konferencei?

  • Redaktors

    04.09.2018 13:10

    Labdien,
    lai pieteiktos dalībai konferencē, aicinām rakstīt uz e-pastu konference@bank.lv, norādot vārdu, uzvārdu, amatu, kontaktinformāciju. Tad nosūtīsim individuālu ielūgumu ar iespēju reģistrēties konferencei.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up