11.10.2016.

Ārējā tirdzniecība augustā iezīmē Latvijas graudaugu eksporta spēku

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums 2016. gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir pieaudzis par 8.5%, preču eksportam un importam pieaugot attiecīgi par 9.9% un 7.4%. Savukārt salīdzinājumā ar 2015. gada augustu preču eksporta vērtība palielinājusies par 9.7% bet importa vērtība sarukusi par 0.7%.

Augustā preču eksporta vērtība sasniedza augstāko līmeni kopš pagājušā gada novembra. Preču eksportu labvēlīgi ietekmēja būtiskais augu valsts produktu eksports par 91.7 milj. eiro, t.sk., graudaugu eksports uz Alžīriju, Saūda Arābiju, Nīderlandi, Spāniju, Vāciju un Franciju kopsummā par 58.2 milj. eiro un rapšu sēklu eksports uz Vāciju, Dāniju, Somiju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju kopumā par 16.7 milj. eiro.

Graudaugu eksporta ievērojamo pieaugumu sekmēja graudaugu pieprasījuma palielināšanās Eiropas Savienības valstu tirgū un pagājušā gada rekordražas krājumi Latvijā. Augustā salīdzinājumā ar jūliju preču eksportā lielāks vai mazāks pieaugums bija vērojams vairumā preču grupu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu pozitīva izaugsme bija augu valsts produktiem, parastā metāla izstrādājumiem, satiksmes līdzekļiem, ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, koksnei, pārtikai un tekstilam.

Patiecoties augusta labajiem eksporta rādītājiem, 2016. gada astoņos mēnešos preču eksporta sarukums salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir samazinājies un tagad ir 1.5%. Preču eksporta gada izaugsmi negatīvi joprojām ietekmē kritums minerālproduktu, mehānismu un elektroiekārtu, tekstila izstrādājumu un parastā metāla izstrādājumu eksportā. Savukārt pozitīvu devumu preču eksporta izaugsmē sniedz augu valsts produkti (galvenokārt graudaugi, rapšu sēklas un dārzeņi), satiksmes līdzekļi (galvenokārt vienreizējais darījums ar jahtu jūlijā), farmācijas produkti, koksnes izstrādājumi, dzīvnieku izcelsmes produkti (galvenokārt zivis), pārtikas produkti un celtniecības materiāli. Raugoties valstu griezumā, preču eksports visvairāk sarucis uz  Lietuvu, Krieviju un Poliju, bet lielākais pieaugums bijis uz Dāniju, Zviedriju, Vāciju, Uzbekistānu, Keniju, Igauniju, Franciju un Saūda Arābiju.

Preču imports šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir sarucis par 4.8%. Importa samazināšanās joprojām ir saistīta ar vājo eksportu, zemo investīciju aktivitāti un naftas cenu kritumu.

Vērtējot Latvijas ārējās tirdzniecības perspektīvas 2016. gadā, būtiska izaugsme preču eksportā nav gaidāma. Kā liecina "Citadele Index" veiktais pētījums un citas uzņēmēju aptaujas, kopējais Latvijas uzņēmēju noskaņojums nav pārāk optimistisks, t.sk., vislielākie pesimisti ir eksportējošo nozaru uzņēmumi. Pēc uzņēmēju domām eksporta izaugsmi negatīvi ir ietekmējis ne tikai vājais ārējais pieprasījums tirdzniecības partnervalstīs, ārējās vides ekonomiskās un ģeopolitiskās problēmas, t.sk., agresīvā Krievijas politika, daudz nezināmā saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, rubļa un britu mārciņas kursa pazemināšanās, Ziemeļāfrikā un Arābijas pussalā esošie konflikti, neziņa par ASV vēlēšanu rezultātiem, bet arī stabilas nodokļu politikas trūkums un birokrātija, kas ir būtisks Latvijas konkurētspējas kavējošais apstāklis. Savukārt lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportu negatīvi iespaido notikumi globālajā piena tirgū, kur joprojām jūtamas Krievijas embargo un piena ražošanas kvotu atcelšanas sekas, kā arī dažu valstu valūtu vērtību krišanās un pārprodukcija.

Pēdējo gadu ģeopolitiskie satricinājumi – sankciju karš ar Krieviju, BREXIT, karš Sīrijā un bēgļu straumes Eiropas virzienā ir izmainījusi ne tikai Latvijas, bet arī globālo uzņēmējdarbības vidi, kur pārmaiņas ir neizbēgamas, un visiem būs jāprot tām pielāgoties. Vājāka pieprasījuma dēļ esošajos noieta tirgos uzņēmējiem nākas arvien vairāk lauzīt galvu, kā ierastos eksporta un importa tirgus aizvietot, kur atrast jaunus tirdzniecības partnerus, kā uzlabot produktivitāti.

Neskatoties uz daudzajām problēmām, ir uzņēmumi, kas pie sasniegtā nedomā apstāties un plāno eksporta īpatsvaru kāpināt vēl vairāk, nostiprinot un paplašinot savas pozīcijas gan Skandināvijā, gan Rietumeiropā, ko uzskata par perspektīviem tirgiem, gan arvien vairāk paplašinot savu darbību Āzijas valstīs.

Lai gan par lieliem un vērienīgiem investīciju projektiem rūpniecībā pēdējā laikā nav dzirdēts, tomēr vairāku nozaru uzņēmumi ir paziņojoši par saviem investīciju plāniem. Piemēram, uzņēmums "Avoti SWF" plāno ieguldīt 10 miljonus eiro koka skaidu granulu ražotnes izveidē, "Stiga RM", iegādājoties jaunas ražošanas iekārtas par 4.5 miljoniem eiro, plāno paplašināt finiera ražošanas rūpnīcas jaudu, tāpat ražošanas paplašināšana plānota koka palešu ražošanas uzņēmumā "Kronus", investējot 1.1 miljonus eiro. Jelgavas novada graudkopības saimniecība SIA "Fito-AL" plāno jauna graudu pirmapstrādes kompleksa iegādi, projektā investējot 1.9 miljonus eiro. Piena pārstrādes uzņēmums AS "Jaunpils pienotava" plāno modernizēt ražošanu, jaunās iekārtās ieguldot kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro. Saldumu un uzkodu ražotājs "Orkla Confectionery&Snacks Latvija" uzņēmumā "Laima" investējis 1.6 miljonus eiro jaunās konfekšu ražošanas iekārtās, palielinot ražošanas kapacitāti vietējam un eksporta tirgum.

APA: Pelēce, D. (2019, 21. sep.). Ārējā tirdzniecība augustā iezīmē Latvijas graudaugu eksporta spēku. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/817
MLA: Pelēce, Daina. "Ārējā tirdzniecība augustā iezīmē Latvijas graudaugu eksporta spēku" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/817>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up