10.05.2011.

Ārējā tirdzniecība: eksportētāji paplašinās

2011. gada martā Latvijas preču tirdzniecības apgrozījums – gan eksports, gan imports – ievērojami pieauga. Stabils ārējais pieprasījums, Latvijas uzņēmumu spēja sekmīgi konkurēt ar citu valstu ražotājiem, kā arī eksporta cenu pieaugums ļāva martā sasniegt jaunu eksporta rekordu. Gada laikā eksports pieaudzis par 38.5%, bet imports par 39.0%. Preču tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, un importa pārsvars pār eksportu sasniedza 122.3 milj. latu.

Martā salīdzinājumā ar februāri preču eksports pieauga par 19.6%. Lielākais eksporta kāpums bija koksnei un tās izstrādājumiem; sasniegts līdz šim visaugstākais koksnes eksporta rādītājs. Ievērojami pieauga arī graudaugu, farmācijas produktu, satiksmes līdzekļu, minerālproduktu, mehānismu un elektroierīču eksports. Būtisks faktors nozaru un uzņēmumu attīstībā bija eksporta pasūtījumu pieaugums gan ES, gan NVS valstīs. Tādējādi daži uz eksportu vērsti uzņēmumi jau šogad plāno palielināt gan ražošanas jaudas, gan apgrozījumu, kā arī atvērt jaunus eksporta tirgus un kāpināt eksporta apjomu. Uzņēmēji apliecina savu konkurētspēju un turpina palielināt savas produkcijas noietu jau esošajos ārējos tirgos, kuros vērojams pieprasījuma kāpums, piemēram, Krievijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, kā arī iekarojot jaunus tirgus. Piemēram, koka paneļu māju ražotājs SIA "Husvik", kas eksportē savu produkciju uz Norvēģiju, 2011. gadā plāno palielināt ražošanas jaudu par 40%, nodrošinot 25 jaunas darba vietas un palielinot apgrozījumu par 30%, koka logu ražotājs "Flora" plāno paplašināt eksportu uz Krieviju, metāllūžņu pārstrādes un vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Tolmets" plāno palielināt eksporta apjomus uz Āziju. Eksportu plāno kāpināt arī graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks", ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums SIA "Spilva" uzsācis eksportu uz Azerbaidžānu, elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotājs SIA "Tonus Elast" plāno atrast jaunus klientus Rietumvalstu tirgos.

Importa pieaugumu noteica gan starppatēriņa preču pieprasījuma pieaugums uz eksportu orientētajās apstrādes rūpniecības nozarēs, gan situācijas stabilizēšanās iekšējā tirgū. Preču importā salīdzinājumā ar februāri kāpums bija straujāks nekā eksportā. Importa preču grupu pieaugums saglabāja iepriekšējo mēnešu tendenci, turpinot pieaugt satiksmes līdzekļu, plastmasas un plastmasas izstrādājumu, dzelzs un tērauda, mehānismu un mehānisko ierīču ievedumam. Būtisks bija gaļas un subproduktu, kā arī dārzeņu un augļu importa apjomu kāpums. Kopējais importa apjoms gan joprojām atpalika no pirmskrīzes līmeņa.

2011. gadā uz eksportu vērsto nozaru izaugsme būs straujāka nekā vidēji tautsaimniecībā, tomēr pieauguma temps pakāpeniski kļūs lēnāks. Eksporta nozaru asociāciju un uzņēmēju nākotnes redzējums kļūst optimistiskāks, tomēr joprojām veiksmīgu ilgtermiņa eksporta attīstību apdraud izejvielu iepirkuma cenu kāpums, ierobežotie finanšu līdzekļi investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem, nenoteiktība, ko rada nodokļu politikas izmaiņas, kā arī kvalificēta darbaspēka trūkums. Pasaules tirdzniecība, t.sk. galvenajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, turpinās attīstīties straujāk, nekā gaidīts, bet ārējās ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos bremzēs vairāku ES valstu fiskālās konsolidācijas pasākumi, valsts parāda līmeņa pieaugums un nenoteiktā situācija darba tirgū.

Eksporta un importa pieauguma dinamika arī turpmāk būs līdzīga. Importa kāpumu noteiks gan ražošanas attīstība, palielinot starppatēriņa preču importu, gan investīciju pieaugums. Savukārt iekšzemes privātais patēriņš, saglabājoties relatīvi zemā līmenī, neveicinās importa kāpumu.

APA: Pelēce, D. (2019, 17. sep.). Ārējā tirdzniecība: eksportētāji paplašinās. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1291
MLA: Pelēce, Daina. "Ārējā tirdzniecība: eksportētāji paplašinās" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1291>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up