20.06.2018.

Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara

Foto: Shutterstock

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka  eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ[1] vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums[2]. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Kas ietekmē Latvijas ārējo pieprasījumu?

Ārējā pieprasījuma analīze balstās uz ideju, ka valstis, kur imports pieaug straujāk, sāk pieprasīt lielāku preču un pakalpojumu apjomu, kas tirdzniecības partnervalstīm ir iespēja palielināt eksportu. Attīstoties ekonomikai, attīstās arī ražošana, kurai savukārt nepieciešamas iekārtas un izejvielas, un tas veicina importu. Līdzīgi pieprasījumu var veicināt iedzīvotāju pirktspējas pieaugums.

Tomēr laika gaitā mainās gan pirktie produkti, gan uzrodas konkurenti no citām valstīm, līdz ar to mainās spēku samērs un tas, kurš atbildēs kādas valsts augošajam pieprasījumam. Valsts konkurētspēju un eksporta/importa struktūru var ietekmēt arī citi faktori (piemēram, globālais cenu kāpums, ekonomikas krīze atsevišķās valstīs vai reģionā, jaunu tehnoloģiju ieviešana ražošanā u.tml.), kā rezultātā mainās patērētāju paradumi, saasinās konkurence un mainās starpvalstu tirdzniecības konkurētspējas spēku samēri.

Saskaņā ar Latvijas maksājumu bilances datiem 2017. gadā galvenās Latvijas preču un pakalpojumu eksporta partnervalstis bija Lietuva, Igaunija, Krievija, Zviedrija un Vācija. Tās ir valstis, kuru attīstībai jāpievērš īpaša uzmanība, jo šo valstu patērētāju uzvedības un pieprasījuma ietekme uz Latviju ir nozīmīga.

Tomēr, veicot analīzi, jāpatur prātā, ka Latvijas eksporta preču galapatērētājs, iespējams, nemaz nav tajā valstī, uz kurieni eksportu uzrāda statistikas dati, jo nereti pēc tam preces tiek eksportētas tālāk (reeksports[3]; pēc Latvijas Bankas novērtējuma no Latvijas preču eksporta aptuveni trešā daļa 2017. gadā bija reeksports, nevis iekšzemē radītas preces).

Vērtējot eksporta plūsmas, jāņem vērā arī tas, ka, attīstoties resursu, darbaspēka un investīciju mobilitātei, nereti produkts tiek saražots, dažādus ražošanas procesa posmus veicot atšķirīgās valstīs, un atsevišķa valsts ir tikai posms no globālās vērtību ķēdes[4][5]. Eksporta galapatērētājs var atrasties pavisam citā valstī, nevis tajā, uz kurieni tiek virzīts sākotnējais eksports, līdz ar to produkta pieprasījums var būt atkarīgs no citas (galapatērētāja) valsts, nevis tās, uz kurieni tiek eksportētas sagataves kāda produkta ražošanai.

Ārējā pieprasījuma novērtēšana

Ņemot vērā ārējā pieprasījuma nozīmību visas tautsaimniecības attīstības prognozēšanā, to aplūko un analizē dažādas institūcijas, kas nodarbojas ar makroekonomikas analīzi (tostarp arī Latvijas Banka un Eiropas Centrālā banka (ECB)). ECB vērtē ārējo pieprasījumu, izmantojot tirdzniecības partnervalstu importa prognozes un svarus atbilstoši preču eksportam un valstu konkurences sadalījumam eksporta tirgos. Ņemot vērā šos faktorus, šī gada marta prognoze liecināja, ka eiro zonas ārējais pieprasījums turpina augt, lai gan lēnākā tempā[6].

Līdzīgi ārējā pieprasījuma novērtēšanu, izmantojot iekšējā pieprasījuma pieaugumu partnervalstīs, kas svērts ar tirdzniecības partneru eksporta daļām, ņemot vērā iesaisti globālajās vērtību ķēdēs vai analizējot ar eksportu svērta reālā IKP pieaugumu tirdzniecības partnervalstīs, veic arī citas institūcijas[7][8][9].

Potenciāls atbildēt uz ārējā pieprasījuma izmaiņām. Kā konkurēsim?

Jāatceras, ka tas ir ārējais pieprasījums. Lai cik priecīgi varam būt, ja tas pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku, tomēr tā pieaugums vai samazinājums ir ārpus mūsu kontroles. Taču Latvijas iekšējais jautājums ir, kā uz to reaģēt, – vai mūsu uzņēmumi ir gatavi piedāvāt ārējam pieprasījumam atbilstošas preces un pakalpojumus un konkurēt ar citiem? Vai tie ir gatavi kāpināt ražošanu, lai varētu palielināt eksporta apjomus? Jāņem vērā, ka Latvijā pašlaik ražošanas kapacitātes izmantošana ir virs ilgtermiņa vidējā līmeņa (lai gan joprojām atrodas zem vidējā līmeņa Eiropas Savienībā). Turklāt pašlaik Latvijā, līdzīgi kā daudzviet citur Eiropā, kapacitāti būtiski ierobežo kvalificēta darbaspēka trūkums.

Arī izcīnītās pozīcijas ārvalstu tirgos nav noturamas bez aktīva darba un attīstības. Piemēram, parādoties jauniem konkurentiem un mainoties tirgus struktūrai, pēdējo gadu laika Latvijas tirgus daļas Lietuvas un Igaunijas importā ir sarukušas. Kā mēs varam saglabāt un uzlabot savu konkurētspēju eksporta tirgos?

Ja aplūkojam produktu konkurētspēju, iespējams konkurēt dažādos veidos: ar preču kvalitāti, specializāciju, cenu. Bet, lai kāds būtu Latvijas darbaspēka un izejvielu cenu līmenis, salīdzinot ar Eiropu, diez vai varam (un vai vajag?) sacensties arī ar austrumu lēto darbaspēku vai valstīm, kurās ir bagāti dabas resursi. Tomēr jau 19. gadsimta sākumā ekonomists Deivids Rikardo norādīja, ka starpvalstu tirdzniecībā ne tik ļoti svarīgas ir absolūtās kā salīdzinošās priekšrocības. Tās nosaka, ka svarīgas ir alternatīvās izmaksas, kā rezultātā valstu specializācija un tirdzniecība var dot pozitīvu efektu. Savukārt 20. gadsimta beigās šīs teorijas papildināja Maikls Porters, norādot, ka konkurētspējas priekšrocības iegūstamas, izmantojot vai nu zemākas izmaksas (piedāvājot līdzvērtīgu produktu lētāk nekā konkurenti), vai produktu atšķirību (piedāvājot atšķirīgu, labāku vai specifisku produktu).

Pašlaik Latvijas pakalpojumu eksportā dominē transporta pakalpojumi (pēdējos gados straujākais pieaugums bijis autotransporta un gaisa transporta pakalpojumu eksportam). Sevi nopietni pieteikuši arī datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi, kuru īpatsvars kopējā pakalpojumu eksportā 2017. gadā pieaudzis līdz 8.7%.

Savukārt preču grupas, kas kopā veido aptuveni pusi no preču eksporta, ir koks, mehānismi un elektroiekārtas, ķīmiskās rūpniecības un pārtikas rūpniecības ražojumi. Tomēr arī šajās nozarēs svarīgi, vai eksportējam izejmateriālus vai augstākas pievienotās vērtības produktus, izmantojot savas konkurētspējas priekšrocības. Atbilstoši Apvienoto Nāciju Comtrade datiem, augsto tehnoloģiju eksports Latvijā no visa preču eksporta 2016. gadā bija 12.5%, kas ir nedaudz virs Igaunijas un Lietuvas līmeņa (attiecīgi 10.3% un 11.7%), bet zem eiro zonas snieguma (16.2%). Eksportējot preces ar augstāku pievienoto vērtību, ieguvums valstij būtu lielāks, bet vispirms jāprot šādas preces saražot.

Kas darāms?

Viens no pirmajiem soļiem – jāuzlabo izglītības konkurētspēja. Šeit vēl daudz darāmā, bet pirmie soļi tiek veikti, piemēram, pašlaik tiek ieguldīts tādā izglītībā, kas varētu stiprināt eksportspējīgās nozares (Izglītības un zinātnes ministrija tuvākajos gados plāno ieguldīt 14 miljonus eiro, lai uzlabotu mācību vidi koledžās, kas īsteno zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas mācību programmas[10]), būtu jāturpina attīstīt kvalitatīvu izglītību un apmācību tautsaimniecībai svarīgās jomās. Protams, specializācija uz vienu produktu nav vēlama, jo tas radītu papildu riskus pieprasījuma izmaiņu gadījumā, bet atrast dažas savas nišas ir ļoti nozīmīgi.

Latvijas ekonomikas izaugsmi nevaram balstīt tikai un vienīgi uz iekšējo pieprasījumu  - mēs esam tik, cik esam, un līdzekļi ir tik, cik ir (lai gan ilgtermiņā ceram uz pirktspējas pieaugumu). Eksports, aizsniedzot ārējo pieprasījumu, palīdz pārvarēt valsts ierobežoto tirgu un uzņēmējiem piedāvā papildu noieta tirgus.

Eiro zonas un mūsu kaimiņzemju ekonomika attīstās, tuvākajos gados prognozēts ārējā pieprasījuma pieaugums. Tāpēc varam priecāties par ekonomikas izaugsmi mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, jo caur ārējā pieprasījuma pieaugumu, ja tas tiks atbilstoši izmantots, šo izaugsmi jutīsim arī mēs. Tomēr arī konkurenti nesnauž, līdz ar to ik pa laikam jāatkārto mazas valsts konkurētspējas pamatprincipi – uzņēmējdarbības vides sakārtošana un augsta pievienotā vērtība.

 

[1] https://www.makroekonomika.lv/eksports-ir-apnemibas-pilns-turpinat-2017-gada-labi-iesakto

[2] http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/makroekonomika/57679-fm-ekonomiskas-izaugsmes-paatrinasanos-2017-gada-nodrosinaja-augosais-arejais-pieprasijums-un-specigais-investiciju-kapums

[3] https://www.makroekonomika.lv/reeksporta-novertejums-paligs-iekszemes-norisu-izpratnei

[4] https://www.makroekonomika.lv/razots-pasaule

[5] https://www.makroekonomika.lv/globalas-vertibu-kedes-un-loma-starptautiskaja-tirdznieciba

[6] https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other/ecb.ecbstaffprojections201803.en.pdf

[7] Titlton A. et al. Asia Economics Analyst. Issue No: 13/19, 2013.

[8] International Monetary Fund. Columbia: selected issues paper. 2014.

[9] Yilmaz D. Central Bank of Republic of Turkey. Growth and Financial Systerm, 2011 (prezentācijas materiāli)

[10] https://www.cfla.gov.lv/CFLA2/item.php?itemID=89

APA: Opmane, I. (2018, 18. nov.). Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4165
MLA: Opmane, Ieva. "Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/4165>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up