09.04.2013.

Ārējās tirdzniecības rādītāji apliecina Latvijas ražotāju konkurētspējas noturību

2013. gada februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums gandrīz nemainījās, eksportam pieaugot par 1.9%, bet importam samazinoties par 1.6%. Tikmēr Latvijas eksporta gada pieaugums februārī sasniedza 9.6%, kas ir labs rādītājs, it sevišķi uz nestabilās ārējās vides fona. Līdz ar stabilo eksporta apjoma kāpumu Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance turpināja uzlaboties, apliecinot Latvijas ražotāju konkurētspējas noturību arī salīdzinoši nelabvēlīgos apstākļos.

Februārī pieaugums gada griezumā saglabājās gandrīz visās Latvijai nozīmīgākajās eksporta preču grupās, sevišķi labs pieaugums tika novērots koksnes izstrādājumu un elektroierīču un elektrisko iekārtu eksportā. Arī februārī lauksaimniecības produktu eksportā, pateicoties labajai ražai un augstajām graudaugu cenām globālajā tirgū, strauji pieaugusi kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta vērtība. Mēneša laikā straujākais preču eksporta pieaugums bija uz Vāciju un Krieviju. Pozitīvs eksporta kāpums gan mēneša, gan gada griezumā ir uz eiro zonu, apliecinot Latvijas eksportētāju konkurētspēju.

Februārī preču importam vērojams samazinājums gan mēneša, gan gada griezumā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri importa vērtība samazinājusies par 0.6%, kas ir pirmais kritums pēdējo 3 gadu laikā. To galvenokārt noteica minerālproduktu un parastā metāla importa vērtības samazināšanās. Metālu importa sarukums varētu būt saistīts ar jaudu noslodzes kritumu AS "Liepājas Metalurgs".

Tikmēr Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji liecina, ka pēc neliela uzlabojuma februārī, martā pasliktinājies gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (ES) valstu uzņēmēju vērtējums par tuvākajām perspektīvām produkcijas noietam, kā arī eksporta pasūtījumu apjomu novērtējumam. Analizējot Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas sentimenta indikatora (ESI) pārmaiņas, jāmin, ka konfidence pasliktinājusies tieši eiro zonas valstīm (Vācijai un Igaunijai), bet tirdzniecības partnervalstīm, kas nav eiro zonā, konfidence ir uzlabojusies. Latvijas ražotāju aptauju dati pa nozarēm liecina, ka 2013. gada pirmajā ceturksnī noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies kokapstrādes un metālapstrādes nozarēs, bet datoru, optisko un elektrisko iekārtu, kā arī mašīnbūves nozaru uzņēmumi sagaida gan pasūtījumu, gan konkurētspējas ES un ārpus ES uzlabošanos.

Tādējādi gan ne-eiro zonas tirdzniecības partnervalstu optimisma saglabāšanās, gan iepriekšminēto nozaru veiksmīga attīstība ļauj cerēt, ka 2013. gadā kopējie Latvijas eksporta apjomi nesaruks un eksports pārāk strauji nezaudēs savu nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Tomēr 2013. gadā preču eksporta pieauguma tempi būs ievērojami zemāki nekā 2012. gadā.

Ņemot vērā, ka lielākās Latvijas eksporta nozares - koksne un metāli – patlaban saskaras ar globāla mēroga ražošanas sašaurināšanos, būtiski ir palielināt citu nozaru īpatsvaru Latvijas eksporta grozā, jo šajā jomā vēl ir stipri daudz neizmantoto iespēju. Tirgus daļu palielināšanā turpinās pieaugt tādu konkurētspējas faktoru kā eksporta kvalitāte, komplicētība u.c. nozīme.

APA: Pelēce, D. (2019, 13. nov.). Ārējās tirdzniecības rādītāji apliecina Latvijas ražotāju konkurētspējas noturību. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1084
MLA: Pelēce, Daina. "Ārējās tirdzniecības rādītāji apliecina Latvijas ražotāju konkurētspējas noturību" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 13.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1084>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up