08.12.2016.

Ārējo faktoru ietekme uz inflāciju strauji mainās

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis novembrī bija par 0.2% augstāks nekā oktobrī un par 1.3% augstāks nekā pērn novembrī. Kā bija gaidīts, inflācijas kāpumu galvenokārt radīja lauksaimniecības un pārtikas, kā arī enerģijas resursu cenu pieaugums, kas ir sākušas atspoguļoties vairāku nozaru izmaksās un ietekmēt galapatēriņa cenas.

Jaunākie dati par ekonomisko attīstību, kā arī aptauju rezultāti liecina, ka tautsaimniecības izaugsme palēninās, atalgojuma gada pieauguma temps sarūk un iedzīvotāju noskaņojuma rādītāji kļuvuši nedaudz pesimistiskāki. Taču gada inflācijas līmenis lēnām aug. Iepriekšējos gados, ekonomikai augot straujāk, cenu kāpums atpalika no tā, kādu to izaugsmes apstākļos varētu gaidīt. Tomēr inflācijas dinamika vēl arvien skaidrojama ar piedāvājuma puses faktoru (tajā skaitā ārējo) faktoru ietekmi. Šobrīd – ar ietekmes virziena maiņu.

Piemēram, pasaules lauksaimniecības un pārtikas cenas pēc vairākus gadus ilga pakāpeniska sarukuma šogad pārsvarā turējās pie pieauguma tendences, un jau kopš augusta ir par vidēji 9% augstākas nekā pērn šajā periodā. Nemaz nerunājot par naftas cenām, kuras šobrīd eiro izteiksmē vairāk nekā 2 reizes atpaliek no vēsturiski sasniegtajiem mēnešu vidējiem līmeņiem, taču ir par vismaz trešdaļu augstākas nekā pērn decembrī vidēji. No patērētāja viedokļa tuvāko pāris mēnešu laikā uz šā gada sākuma zemo naftas cenu fona gada kāpums procentuālā izteiksmē varētu izskatīties vēl lielāks un nesimpātiskāks.

Ārējo piedāvājuma puses faktoru ietekmi Latvijas patēriņa cenās pamazām var vērot jau vairākus mēnešus. Degvielas tirgotāji var viselastīgāk reaģēt uz naftas cenu pārmaiņām, daudz neatpaliek arī dabasgāzes izmantotāju izmaksas. AS "Latvijas Gāze" vēl pirmajās rudens prognozēs loloja cerības par iespējamu dabasgāzes tarifu samazināšanu rūpnieciskajiem tarifiem novembrī, tomēr tās neīstenojās. Papildus tam resursu cenu ietekmē uzņēmums decembrī palielināja rūpniecisko patērētāju tarifus par 2 pakāpēm, atbilstoši ietekmējot arī daudzus siltumenerģijas ražotājus.

Inflāciju ietekmējošajiem ārējiem faktoriem pašlaik pievienojas arī iekšzemes faktori: nodokļu politikas pārmaiņas Latvijā ir raksturīgas un turpinās. Akcīzes nodokļa paaugstināšana saskaņā ar agrāk izstrādāto plānu gan turpinājās 2016. gadā, gan gaidāma arī 2017. gadā. Tikmēr klāt nāk dabas resursu nodokļa paaugstinājums (no nākamā gada) ar visai neskaidru ietekmi uz gala patēriņa cenām. Vēl aizvien neauglīgas diskusijas raisās par agrāk ieplānotajām tiešo nodokļu pārmaiņām, piemēram, par minimālo sociālo iemaksu, kuras potenciālo ietekmi uz nodarbinātību un pieprasījuma pārmaiņām reģionos pašlaik var tikai lēst.

Atsevišķiem iekšzemes faktoriem novilkt robežu starp piedāvājuma un pieprasījuma puses iniciatīvu ir grūtāk. Telekomunikācijas ilgstoši bijusi joma, kur, augot pakalpojumu patērētajam apjomam un ienākot tirgū jaunam dalībniekam, tarifi biežāk sarukuši nekā auguši. Piemēram, 2014. gadā telefonu pakalpojumu cenas bija par 40% zemākas nekā 2000. gadā.  Pērn šo pakalpojumu vidējās cenas jau sāka nedaudz palielināties, taču šogad tendence pastiprinās, nozares pārstāvjiem bilstot, ka patērētāju augošās vajadzības prasa papildu ieguldījumus. Tendenci decembrī turpina Lattelecom ar vairāku pakalpojumu cenu kāpumu.

Lai gan šā gada inflācija būs vēl starp netipiski zemajām, kādas vērotas pēdējo 4 gadu laikā, tomēr nākamgad tā augs. Inflācija palielināsies gan izmaksu ietekmē (t.sk. izmaksu netiešā ietekme palielinās pamatinflāciju) gan, uzlabojoties Eiropas Savienības fondu apguvei, – arī tautsaimniecības straujākas attīstības ietekmē.  

APA: Paula, D. (2019, 18. nov.). Ārējo faktoru ietekme uz inflāciju strauji mainās . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1750
MLA: Paula, Daina. "Ārējo faktoru ietekme uz inflāciju strauji mainās " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1750>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up