09.06.2011.

Ārējo tirdzniecību ietekmē cenu svārstības un politiskie notikumi Latvijā un pasaulē

2011. gada aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijas preču tirdzniecības apgrozījums samazinājās par 7.1%. Pēc iepriekšējā mēneša straujā kāpuma kritās gan preču eksporta, gan importa apjoms, bet gada pieauguma temps saglabājās augsts: eksporta gada pieaugums ir 27.6%, bet importa – 29.9%. Preču tirdzniecības bilance būtiski uzlabojās, un deficīts samazinājās līdz 77.1 milj. latu.

Kā iepriekš prognozēts, samazinoties ārējam pieprasījumam, ārējās tirdzniecības aktivitāte nedaudz kritās un preču eksports salīdzinājumā ar martu samazinājās par 3.9%. Eksporta apjomi turpināja augt koksnei (pieaugums par 3.0% salīdzinājumā ar martu), dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem (par 7.8%), alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem (par 8.3%), tabakas izstrādājumiem (par 20.3%), minerālproduktiem (par 40.7%) un trikotāžas izstrādājumiem (par 3.0%). Pateicoties globālajam zāģmateriālu cenu kāpumam, palielinājusies koksnes eksporta vērtība, kas arī noteica koksnes izstrādājumu eksporta ieņēmumu pieaugumu. Ēģiptes politisko nemieru radītā ekonomiskā nestabilitāte šai valstī mazina Ēģiptes kā Latvijas zāģmateriālu eksporta tirgus nozīmi. Šā gada 1. ceturksnī Lielbritānija saglabājusi līderpozīcijas kā lielākais noieta tirgus Latvijas zāģmateriālu eksportam, bet Ēģipte no otrās vietas noslīdējusi uz piekto aiz Vācijas, Japānas un Nīderlandes. Kokrūpnieki gan norāda, ka Latvijas ražotāji paguvuši pārstrukturizēt eksporta tirgu, noņemot uzsvaru no Ēģiptes. Neskatoties uz piedzīvoto dabas katastrofu Japānā, pēc nozares pārstāvju novērtējuma Latvijas zāģmateriālu eksports uz šo valsti, salīdzinot ar pagājušo gadu, nav mainījies un turpmākajos mēnešos pat varētu pieaugt pieprasījuma kāpuma dēļ.

Saskaņā ar 1. ceturkšņa datiem Latvijas tirgus daļas pasaules eksportā turpināja pieaugt, tomēr lēnāk nekā pārējām Baltijas valstīm. Turpinājās Latvijas eksporta daļu pieaugums visās nozīmīgākajās tirdzniecības partnervalstīs, izņemot Igauniju. Tirgus daļu pieaugumu vairumā valstu noteica nevis tirdzniecības partnervalstu importa samazinājums, bet Latvijas ražotāju konkurētspējas uzlabošanās un eksportētās produkcijas cenu kāpums globālo cenu pieauguma iespaidā. 1.ceturksnī tirdzniecības nosacījumi uzlabojās visām eksporta preču grupām, izņemot koksni, minerālproduktus un celtniecības materiālus (akmeni, ģipsi, cementu u.c.). Šo preču grupu tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanos noteica straujāks importa cenu pieaugums.

Vājā iekšzemes pieprasījuma rezultātā aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi imports samazinājās straujāk nekā eksports, tomēr preču eksporta un importa apjomi bija augstāki nekā pirmajos divos šā gada mēnešos. Importa gada pieaugums joprojām lielā mērā saistīts ar to apstrādes rūpniecības nozaru izaugsmi, kas orientētas uz eksportu. Imports aprīlī pieaudzis tikai ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, t.sk. farmācijas produktiem (par 16.1% salīdzinājumā ar martu), un satiksmes līdzekļiem, t.sk., dzelzceļa transportam (par 28.2%).

Krievijas lēmums aizliegt importēt ES dārzeņus Latvijas augu valsts produktu eksportu būtiski neietekmēs, jo Latvijas svaigo dārzeņu eksporta apjomi ir pakļauti izteiktām sezonālajām svārstībām un saskaņā ar statistikas datiem lielākais eksports (kartupeļi un sīpoli) no Latvijas uz Krieviju ir janvārī, februārī un martā un gada pēdējos trīs mēnešos pēc ražas novākšanas. Taču šis Krievijas lēmums varētu nedaudz samazināt dārzeņu cenas iekšzemes tirgū, jo, visticamāk, ka daļa Krievijas eksportam paredzētās produkcijas par zemākām cenām nonāks Latvijas tirgū.

EK publicētie konfidences rādītāji liecina, ka aprīlī eksporta pasūtījumu apjoma novērtējums nedaudz uzlabojās, bet maijā tas atkal pasliktinājās. Konfidences rādītāji par 2. ceturksni pasliktinājušies gan eksporta pasūtījumu apjomu, gan konkurētspējas novērtējumiem. Tas norāda, ka ražotāju optimisms, kas bija vērojams gada sākumā, samazinājies līdz ar izejvielu cenu pieaugumu un iespējamu nākotnes pieprasījuma samazināšanos. Ņemot vērā politisko nenoteiktību un zemo iekšzemes pieprasījumu, eksports arī turpmāk būs galvenais Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks. Sagaidāms, ka pasaules tirdzniecība turpinās attīstīties nedaudz lēnāk nekā pagājušajā gadā, bet straujāk, nekā tika prognozēts gada sākumā.

APA: Pelēce, D. (2019, 21. sep.). Ārējo tirdzniecību ietekmē cenu svārstības un politiskie notikumi Latvijā un pasaulē. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1279
MLA: Pelēce, Daina. "Ārējo tirdzniecību ietekmē cenu svārstības un politiskie notikumi Latvijā un pasaulē" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1279>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up