19.06.2014.

Arodbiedrības piesauc darba ražīgumu, bet diemžēl - nevietā

Šķiet, beidzot ir panākts sabiedrības konsenss par to, ka algām jābūt sabalansētām ar darba ražīgumu un ar bēdīgām sekām beigušais 2005. - 2007. gada algu rallijs nav atkārtojams. Īpaši vērtīgi, ka algas un produktivitātes līdzsvara nepieciešamību tagad apzinās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Tomēr, šķiet, algas-produktivitātes līdzsvaru arodbiedrības aprēķina nekorekti.

Šonedēļ LBAS izplatīja paziņojumu, kurā teikts - "Latvijā darba ražīgums ir 64.3% no ES vidējā, bet visas darbaspēka izmaksas ir tikai nepilni 27% no vidējā ES". Tādējādi "arodbiedrības uzskata, ka šī nosacītā "šķēre" – starpība starp darba ražīgumu un darbaspēka izmaksām – ir mērķtiecīgi jāmazina, jo tā ir ļoti liela".

Vai tiešām algās saņemam divarpus reizes mazāk, nekā mums pienākas? Es pamēģināju nedaudz sīkāk izpreparēt LBAS aprēķinus.

Darba ražīgums jeb iekšzemes kopprodukts uz nodarbināto Latvijā ir 45% no ES vidējā rādītāja (Eurostat dati). Lai iegūtu 64.3% darba ražīguma rādītāju, LBAS to koriģēja, ņemot vērā pirktspējas paritātes rādītāju (proti, zemāku cenu līmeni Latvijā). Rodas jautājums – kā varēja vienu rādītāju koriģēt, ņemot vērā pirktspējas paritāti, bet otru (darbaspēka izmaksas) - nē. Ja vienādojuma vienu pusi reizina ar divi, tad vienādojums tiešām tiek izjaukts, bet tieši tāpēc, ka ar divi jāreizina vai nu vienādojuma abas puses, vai nu neviena.

Darbaspēka izmaksas vērtējot pēc uzņēmumu apsekojuma datiem, Latvijā tās ir aptuveni 27% no ES vidējā (Eurostat dati). Tomēr vēlams gan produktivitāti, gan darbaspēka izmaksas ņemt no vienas metodoloģijas: ja aprēķinos izmanto nacionālo kontu datus (kas, līdzīgi kā iekšzemes kopprodukts, ņem vērā ēnu ekonomiku) un izdala darba ņēmēju atlīdzību uz darba ņēmēju skaitu, tad darbaspēka izmaksas Latvijā ir 36% no ES vidējā rādītāja (Eurostat dati).

Plaisa starp darba ražīgumu un darbaspēka izmaksām (starp 45% un 36%) atspoguļo nedaudz zemāku nodarbināto atlīdzības daļu kopējā pievienotajā vērtībā (labour income share) Latvijā nekā ES vidēji. Tas varētu būt augsta nodokļa sloga uz darba ienākumiem (un zema nodokļa sloga uz uzņēmumu peļņu) un/vai zemākā darbaspēka ieguldījuma ražošanas procesā rezultāts (darba ražīgums ir visu ražošanas faktoru mijiedarbības rezultāts, tas neatspoguļo, cik liels ir tieši darbaspēka ieguldījums ražošanas procesā).

Ja vēlamies labour income share līdzsvara vērtību Latvijā nedaudz palielināt, recepte ir banāla – labāka izglītība un veselība, darbaspēka nodokļu sloga mazināšana.

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 19. nov.). Arodbiedrības piesauc darba ražīgumu, bet diemžēl - nevietā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/568
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Arodbiedrības piesauc darba ražīgumu, bet diemžēl - nevietā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/568>.

Komentāri ( 6 )

  • mmm

    19.06.2014 10:03

    Runāt par ražīgumu naudas izteiksmē rādot uz strādnieku ir diezgan muļķīgi. Rietumeiropā izdarot tādu pašu darba apjomu strādnieks ir 5 reizes ražīgāks. Viss ir atkarīgs no tā, cik spējīgs ir vadītājs saražotā pārdošanā, ja viņš ir vājš, tad pat vislabākais pasaules strādnieks viņam būs neražīgs.

  • Oļegs Krasnopjorovs

    19.06.2014 10:24

    Vadītājs (darba organizācija) ir viens no darba ražīguma faktoriem, tātad, šeit nav pretrunas.

  • Valērijs

    19.06.2014 11:40

    nu gan tas šķiet ļoti vienkārši pat teiktu prasti skaidrots. Kur paliek ekonomikas kompozīcija (Vācija ar savu ķīmisko / tehnisko rūpniecību vienmēr pat pie līdzīgas izglītības būs ar augstāku produktivitāti, tikai tāpēc ka ķīmijai ir tāda īpatnība?
    Kur paliek globalizācijas aspekti, uzņēmumu pārpirkšana? darbības globālajās vērtību ķēdēs
    Atcerēsimies ka LIS nepārtraukti visur krītās, izņemot liekas Franciju (atomenerģētika) un Vācija (ķīmija)
    Investīcijas un kapitāla atdeves jautājums?
    Man šķiet ka te aizskarts viens no fundamentālajiem makroekomikas prognozēšanas konceptiem, jo plaisai ir tendence palielināties ;-( un tā nebūt nav atkarīga no nacionālās ekonomikas īstermiņa spējām. Tas nozīmē tikai to ka ar laiku makroprognožu teorijas būs jāpārskata, jo ieguvumu pārdale no mājsaimniecībām notiks par labu uzņēmumiem.
    Tāpēc arodbiedrības to globālo novirzi ir pareizi uzķērušas, bet protams izskaidrojums un salīdzinājums ir smieklīgs ;-)
    kaut kad bija šāda prezentācija http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=539&langId=en par sakarībām

    Fakts ir ka "šķēres" palielinās, skaiti kā gribi, fakts ir ka "firmās" paliek lielāka vērtībā nekā "personai" un fakts ir ka "tas ilgtermiņā nav labi" un fakts ir ka LVA pagaidām nav ekstrēmu šajā jomā (tas priecē)

  • Oļegs Krasnopjorovs

    19.06.2014 12:31

    Skaidrs, ka ekonomikas struktūra būtiski ietekmē vidējo algu un darba ražīgumu. Bet labour income share atšķirības nav tik lielas (piemēram, ķīmijā gan algas, gan produktivitāte ir lielāka) un dizagregēti dati nav tik kvalitatīvi lai aprēķinātu ekonomikas struktūras devumu LIS starpvalstu starpībā.

    Piekrītu, ka attīstīto valstu globālais trends ir LIS ↓ no augstām vērtībām, tomēr Latvijā šķiet līdzsvara LIS vērtība pamazām pieaug no zemām vērtībām. Man padomā bija plašāks blogs par šo lietu (vēl būs), šeit tikai nedaudz pieskaros šim jautājumam, komentējot LBAS paziņojumu.

  • Valērijs

    19.06.2014 14:23

    cik man ir informācija, pēc izcilā lidojuma augšā 90'to gadu vidū, mēs esam vairāk vai mazāk adaptējušies attīstīto valstu trendam un "šķēres" arī latvijā pieaug, t.i. mūsu LIS krītas ka visām valstīm ar neizteiksmīgu industriālo struktūru. Tas īpaši izteiksmīgi parādās ienākumu sadalījumā, gan starp latvijas iedzīvotājiem, gan arī reģionāli - starp EK un EEK valstīm. tatad - vai nu mainām tautsaimniecības strukturu, vai nu esam nolemti "nabadzības lāstam" un nekāda izglītība tur nepalīdzēs. Labi izglītots mārketinga guru ne nekādi nevar pārdalīt plūsmu no "firmas" un "personu", ja nu vienigi kadas prezentacijas veida;-))

  • Oļegs Krasnopjorovs

    19.06.2014 12:32

    .

Up