20.06.2011.

Atsācies naudas piedāvājuma kāpums

Maijā tautsaimniecības izaugsmes tendences, kā arī stabilā situācija banku sistēmā un finanšu tirgos kopumā atspoguļojās naudas piedāvājuma kāpumā, tam atsākoties pēc divu mēnešu sarukuma perioda. Visai būtisks bija banku piesaistīto rezidentu noguldījumu palielinājums, augot gan latu, gan ārvalstu valūtas noguldījumu apjomam, savukārt gandrīz nemainīgs saglabājās skaidrās naudas pieprasījums. Stāvoklis kreditēšanas tirgū vēl būtiski nemainījās, tomēr banku kredītportfeļa samazinājums maijā (–0.3%) bija zemākais kopš 2010. gada augusta.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu tautsaimniecībā, maijā palielinājās par 1.4%, M3 gada kāpuma tempam pieaugot līdz 6.2%. Palielinājās arī banku piesaistīto noguldījumu atlikuma (līdz 3.1%) un skaidrās naudas apgrozībā (līdz 14.3%) gada pieauguma temps. M3 kāpumu noteica būtisks noguldījumu uz nakti atlikuma un neliels termiņnoguldījumu atlikuma pieaugums, vienlaikus turpinot sarukt noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu atlikumam. Maijā būtiski palielinājās uzņēmumu un nedaudz – mājsaimniecību noguldījumu atlikums.

Neraugoties uz nelielo iekšzemes kredītu atlikuma samazinājumu, kredītu atlikuma gada krituma temps maijā bāzes efekta ietekmē pat nedaudz pieauga, sasniedzot 9.1%. Gandrīz nemainīgā tempā turpinājās eiro izsniegto kredītu atlikuma kritums, savukārt sarūkošās latos izsniegto kredītu procentu likmes vienlaikus ar eiro procentu likmju kāpuma gaidām veicināja samērā strauju latos izsniegto kredītu atlikuma pieaugumu. Maijā latos izsniegto kredītu atlikums kopā palielinājās par 5.6%, bet uzņēmumiem latos izsniegto kredītu atlikums pieauga pat par 11.9%. Tādējādi arī latos izsniegto kredītu gada pārmaiņu temps maijā pirmo reizi kopš 2007. gada vasaras kļuva pozitīvs, bet latos izsniegto kredītu īpatsvars kredītu kopapjomā pieauga līdz 8.9%.

Izaugsme nav strauja un pārliecinoša visās jomās, tomēr arvien vairāk makroekonomisko rādītāju liecina, ka situācija tautsaimniecībā kopumā sakārtojas. To apstiprināja arī nesen Moody's veiktais Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējuma uzlabojums un sekmīgā valdības ilgtermiņa obligāciju emisija starptautiskajos finanšu tirgos. Srūkot bezdarba līmenim un mēreni pieaugot darba samaksai, pakāpeniski atjaunojas iekšzemes pieprasījums, stimulējot arī naudas piedāvājuma kāpumu. Līdz rudenim saglabāsies neskaidrība iekšzemes politiskajā jomā, tomēr to kliedēt varētu gan esošās, gan nākamās valdības kvalitatīvs darbs 2012. gada budžeta izstrādē, neatkāpjoties no solītā deficīta mērķa – 2.5% no IKP. Vienlaikus ar skaidrību fiskālajā jomā papildu drošība veidotos arī kreditēšanas procesos, kur par pozitīvu signālu var uzskatīt minēto aktivitātes palielināšanos, izsniedzot kredītus latos, un uzņēmējdarbības sektora kreditēšanas krituma apstāšanos. Par pozitīvām tirgus atveseļošanās perspektīvām jau tuvākā gada laikā liecina arī banku konkurences pastiprināšanās, iekšzemes kredītu tirgū aktivizējoties vairākiem jauniem dalībniekiem, kā arī stabilizējoties kredītportfeļa kvalitātes rādītājiem.


Banku sistēmas monetārie rādītāji 

APA: Purviņš, V. (2019, 24. oct.). Atsācies naudas piedāvājuma kāpums. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1276
MLA: Purviņš, Vilnis. "Atsācies naudas piedāvājuma kāpums" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1276>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up