18.08.2011.

Attopas uzņēmumu kreditēšana; naudas apjoma stabils kāpums vēl nav gaidāms

Tautsaimniecības stabilizācijas gaitai stiprinot uzņēmēju un banku savstarpējo sadarbību, jūlijā pirmo reizi pēc ilgstoša krituma perioda bija vērojams uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma kāpums. Mājsaimniecību kreditēšana gan turpināja sarukt, tādēļ kopējais banku kredītportfelis vēl nedaudz mazinājās, tomēr iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās (no 9.2% jūnijā uz 8.5% jūlijā).

Iekšzemes kredītu atlikums jūlijā samazinājās vien par 0.1%, eiro kredītiem sarūkot par 0.2%, bet latu kredītiem augot par 0.1% un kredītiem pārējās valūtās – par 0.4%. Ierasto krituma tempu (0.7%) saglabāja mājsaimniecību kreditēšana, savukārt nefinanšu uzņēmumiem izsniegtie kredīti pieauga par 0.6%.

Savukārt piesardzīgā attieksme pret uzkrājumiem jūlijā atspoguļojās mērenā naudas piedāvājuma samazinājumā. Skaidrās naudas pieprasījums sezonāli būtiski auga, toties noguldījumi bankās saruka, līdz ar to samazinot arī naudas piedāvājumu.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, jūlijā samazinājās par 0.6%, M3 gada pieauguma tempam samazinoties līdz 4.3%. Samazinājās arī banku piesaistīto noguldījumu gada pieauguma temps (līdz 1.6%), savukārt skaidrās naudas apgrozībā gada kāpums paātrinājās līdz 16.7%. Samazinājums bija vērojams gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību sektorā kā latos, tā arī eiro veiktajiem noguldījumiem. Lai gan īstermiņa noguldījumi un noguldījumi uz nakti samazinājās, jau ceturto mēnesi pēc kārtas bija vērojams noguldījumu ar termiņu, kas ilgāks par gadu, pieaugums (kopš marta tie auguši jau par 21.5%), norādot uz stabilu ekonomikas izaugsmes vērtējumu vidējā termiņā.

Par iekšzemes patēriņa atjaunošanos liecinošā tirdzniecības nozares izaugsme un joprojām straujais kapitālpreču un starppatēriņa preču importa kāpums atspoguļojās gan mājsaimniecību, gan uzņēmēju bankās izvietoto uzkrājumu sarukumā. Neskaidrā perspektīva gaidāmo Saeimas vēlēšanu un 2012. gada budžeta veidošanas saistībā, kā arī ārējos tirgos augošie riski neļauj gaidīt stabila naudas piedāvājuma kāpuma atjaunošanos arī nākamajos mēnešos.

Pozitīvi vērtējama uzņēmējdarbības sektorā virzīto banku kredītu izaugsme, kas turpinoties varētu veicināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju. Līdz ar makroekonomisko stabilizāciju (budžeta deficīta mazināšanu) tālāks uzņēmumu konkurētspējas uzlabojums būs ļoti svarīgs faktors, lai mazinātu gaidāmā ārējā pieprasījuma krituma iespaidu un potenciāla krīzes atjaunošanās scenārija iespēju. Lai banku un uzņēmēju pozitīvās sadarbības atjaunošanās tendences neizplēnētu, nozīmīgākā pašreiz ir valdības darbība savlaicīgā 2012. gada budžeta izstrādē, izvairoties no jebkādu nodokļu paaugstināšanas.


Banku sistēmas monetārie rādītāji

APA: Purviņš, V. (2019, 23. oct.). Attopas uzņēmumu kreditēšana; naudas apjoma stabils kāpums vēl nav gaidāms. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1259
MLA: Purviņš, Vilnis. "Attopas uzņēmumu kreditēšana; naudas apjoma stabils kāpums vēl nav gaidāms" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1259>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up