26.06.2017.

Atziņas no Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa – 2017

Foto: Latvijas Banka
Vairāki izcili ekonomisti pirmos panākumus guvuši vēl jaunībā. Piemēram, Roberts Solovs kļuva par Nobela prēmijas laureātu 26 gadus pēc Džona Beitsa balvas saņemšanas, Miltonam Frīdmenam šis starplaiks bija 25, bet Polam Krugmenam – 17 gadi.

Cik daudz nākotnes Nobela prēmijas laureātu ir Latvijas Bankas zinātniski pētnieciskā konkursa dalībnieku vidū, - par to spriest vēl pāragri, jo šogad mūsu konkurss notika vien 15. gadu. Kas jau ir skaidrs – vairāki mūsu konkursa uzvarētāji turpinās mācības labākajās Eiropas universitātēs, kā arī papildinās nozīmīgu Latvijas un starptautisku uzņēmumu komandas.

 

Prestižākais konkurss ekonomikas studentiem Latvijā

Latvijas Bankas konkurss domāts pašiem labākajiem ekonomikas studentiem. Talantīgiem jauniešiem atzīmes "10" (izcili) saņemšana universitātē šķiet pārāk viegls uzdevums, viņu spējas iziet ārpus ierastās vērtējumu skalas. Nacionālās bankas konkurss var kļūt par motivāciju uzrakstīt diplomdarbu, kas būtiski pārsniedz augstskolas prasības, un tādējādi ļauj pilnīgāk realizēt savu potenciālu.

Ikviens students var piedalīties Latvijas Bankas konkursā un saņemt atgriezenisko saiti par savu diplomdarbu. Svarīga nav ne augstskola, ne zinātniskais vadītājs, ne iepriekšējā darba pieredze; mūsu vienīgais vērtēšanas kritērijs ir diplomdarba kvalitāte.

 

Diplomdarbu kvalitāte aug, un tam ir objektīvie iemesli

Diplomdarbu kvalitāte nepārtraukti aug, ko nosaka globālas tendences, piemēram, ekonomikas zinātnes attīstība, datoru skaitļošanas jaudas pieaugums, ekonometriskās programmatūras attīstība. Tāpat pozitīva ietekme ir vietējiem faktoriem, piemēram, paplašinās pieejamais datu masīvs par Latvijas un eiro zonas ekonomiku.

Šā gada konkursā divi no sešiem godalgotajiem darbiem (sk. šeit un šeit) bija par Eiropas Centrālās bankas netradicionālās monetārās politikas instrumentu ietekmi – tēma, kas vēl pirms dažiem gadiem nebija aktuāla, jo šādi instrumenti nemaz netika pielietoti. Vēl viens darbs (sk. šeit) pētīja ekonomikas izaugsmes faktorus ar BMA un GMM metodēm – vēl pirms dažiem gadiem tam nebūtu ne datoru jaudu, ne programmatūras, ne datu, ne metodoloģijas. OLS regresijas, par kuru izmantošanu pirms dažiem gadiem varēja iegūt balvu Latvijas Bankas konkursā, pašlaik jau ir ierasti instrumenti ekonomikas izpētē.

Šogad iesniegto diplomdarbu vidējā kvalitāte ir ievērojami augstāka nekā vēl pirms dažiem gadiem. Sīvās konkurences rezultātā vairāki labi darbi, kas neapšaubāmi bija starp līderiem savās augstskolās, šogad balvu nesaņēma. Mans personiskais novērojums ir, ka darbu kvalitāte pieaug ar ātrumu "viena vieta piecos gados". Tas ir, diplomdarbs, kas šogad saņēma veicināšanas balvu, pirms pieciem gadiem, visticamāk, būtu ieguvis 3. vietu, bet pirms desmit gadiem – 2. vietu. Savukārt savam bakalaura darbam, kas pirms 11 gadiem ierindojās 2.  vietā, pašlaik es nedotu pat veicināšanas balvu.

 

Ko vērts mācīties no studentiem

Atvērtība pasaulei, robežu neievērošana kombinācijā ar pieticību – tas mani visvairāk pozitīvi pārsteidz, kad tiekos ar Latvijas labākajiem studentiem. Šajā ziņā tieši studenti man ir etalons, kuram mēģinu atbilst.

"Nobela prēmija - kāpēc gan nē? Ko vajag izdarīt, lai to saņemtu?" – manuprāt, tā ir loģiska un veselīga attieksme no studenta puses. Neviena prēmija vai uzvara nevar būt virsmērķis, jo laime, kā zināms, ir ceļā, nevis ceļa galā. Jāmāk gūt gandarījumu no paša procesa.

Tomēr, kad pats biju students un uzdevu līdzīgus jautājumus, dažos cilvēkos novēroju iekšēju pretreakciju, kuras īsto cēloni sapratu tikai ar laiku. Sarunu biedrs vienkārši bija iestidzis savā komforta zonā, pats sev uzlicis augšējo spēju robežu. Ja ekonomikas pētniecība man ir romantika, tad viņam tas jau bija rutīnas darbs "no 8:00 rītā līdz 17:00 vakarā". Tāpēc tādas atbildes kā "Tas nav iespējams", "Tu neesi ģēnijs", "Tavas idejas ir muļķīgas" utt. dzirdēt bija loģiski.

Student, ja kāds apsmej tiekšanos uz sasniegumiem, tas ir tikai tāpēc, ka šis kāds Tevi neapzināti apskauž. Izgudrošanas procesā lielākā daļa no jaunām idejām ir neīstenojamas vai pat muļķīgas; tāpēc arī pastāv zinātniskā diskusija, lai no simtiem jaunu ideju atlasītu vienu, ko attīstītu tālāk un pievienotu zinātnes "meinstrīmam". Galvenais šo degsmi sevī saglabāt pēc iespējas ilgāk (labāk – uz visu mūžu) un pašam nekad nepārvērsties par citu cilvēku spārnu apgriezēju.

 

Latvijas Bankas konkurss – atgriezeniskā saite par diplomdarbiem

Konkursa komisijai nebija vienota viedokļa par nepieciešamību komentēt godalgotos darbus, izteikt kritiskus komentārus. Daži teica, ka to nevajag, jo students jau "izcietis" aizstāvēšanu augstskolā. Tomēr, manuprāt, komentāri ir nepieciešami, jo diemžēl ne visas augstskolas nodrošina atgriezenisko saiti pēc būtības.

Piemēram, es savu pirmo zinātnisko rakstu iesniedzu uzreiz pēc bakalaura programmas 2.  kursa. Saņēmu ļoti daudz komentāru, vairākumu – par punktuāciju literatūras sarakstā. Savukārt par darba būtību (metodēm, rezultātiem, secinājumiem) nebija neviena komentāra. Tikai pēc dažiem gadiem sapratu, ka manam pirmajam rakstam vispār nebija jēgas – ja kāds man būtu (diplomātiski un ar konstruktīvu kritiku) uzvedinājis uz "pareizā ceļa", ieekonomētu daudz laika, ko veltīju divriteņa izgudrošanai no jauna.

Vai kopš tiem laikiem kas ir būtiski mainījies? Pat ja mainījies, tad ne visur. Dažās augstskolās aizstāvēšanas sesijās recenzenti turpina lasīt pēc trafareta:

"Darbā ir 86 lappuses, tas sastāv no ievada, 3 nodaļām un secinājumiem, kas izriet no darba […]. Tika izmantoti 132 literatūras un informācijas avoti […]. Darbs vērtējams pozitīvi un kopumā atbilst diplomdarba prasībām."

Tāpēc pieļauju, ko dažiem studentiem Latvijas Bankas konkurss ir vienīgā vieta, kur dzirdēt komentārus nevis par punktuāciju literatūras sarakstā, bet par darbu pēc būtības. Ja konkursa komisija spēj iedot konstruktīvu atgriezenisko saiti, tāda noteikti ir jādod.

 

Un vēlreiz – padomi, kā uzrakstīt ideālu diplomdarbu… (… no cilvēka, kuram pašam neviens diplomdarbs nav ideāls)

Kā zināms, vieglāk ir iemācīt 20 cilvēkus uzrakstīt ideālu diplomdarbu, nekā pašam būt vienam no tiem, kas savus padomus pielieto. Mana kā pasniedzēja pieredze liecina, ka dažkārt studentu sasniegumi sniedz līdzīgu gandarījumu kā paša veikums.

Savus padomus diplomdarba rakstīšanai apkopoju šajā prezentācijā. Īsumā par trim diplomdarba "vaļiem":

 

1) Teorētiskā daļa

Pētījuma metodoloģijai ir jābalstās uz vairākiem desmitiem jaunu starptautiski atzītu pētījumu, kas publicēti angļu valodā. Paturot prātā visus pētījumus, tie ir jāpretstata katrā rindkopā, nevis nekritiski jāapraksta katru pētījumu atsevišķā rindkopā. Jau pirmajā lapā jārunā par modelēšanu un jautājumiem, kuros zinātniskajā literatūrā joprojām nav skaidrības, tā pamatojot tēmas aktualitāti. Nevar balstīt diplomdarba teorētisko daļu uz mācību grāmatām, avīžu publikācijām, izdomāt savu teoriju vai pirmās desmit lapas pārrakstīt definīcijas un/vai regulas.

 

2) Empīriskā daļa

Ekonometrisko metožu izmantošana nav pašmērķis, bet bez tiem neiztikt inovatīvu un ticamu secinājumu iegūšanai. Nevar balstīt diplomdarbu uz aprakstošo statistiku, grafisko vai korelācijas analīzi, jo šīs metodes ir tālu no pašreizējās zinātnes izpētes robežas. Tomēr galvenais ir nevis metožu sarežģītība, bet izpratnes dziļums. Jāpārbauda iegūto rezultātu stabilitāte pret ekonomiskajā modelēšanā izmantotajiem pieņēmumiem.

 

3) Rezultātu interpretācija, secinājumi

Nevar pabeigt darbu ar secinājumu, ka mainīgais X kāpums par vienu vienību statistiski nozīmīgi rada mainīgā Y pieaugumu par divām vienībām. Ir jādod parādības ekonomiskā interpretācija (kāpēc tas tā notiek?), jāsalīdzina ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem, jāvērtē, ko var darīt situācijas uzlabošanai, jāpamato, kāpēc iegūtā informācija ir tik vērtīga, ka par to bija jāuzraksta atsevišķs pētījums. Protams, visiem secinājumiem un priekšlikumiem būtu jāizriet no darba.

 

***

 

Teicama diplomdarba tapšanai nepieciešami vismaz 8 mēneši. Tāpēc vasara ir vispiemērotākais brīdis, kad izciliem studentiem sākt domāt par nākamā gada diplomdarbu un dalību 2018. gada Latvijas Bankas zinātniski pētniecisko darbu konkursā

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 20. mar.). Atziņas no Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa – 2017 . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3821
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Atziņas no Latvijas Bankas diplomdarbu konkursa – 2017 " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.03.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/3821>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up