21.11.2012.

Aug uzņēmumu rocība

Oktobrī bija vērojams būtisks nefinanšu uzņēmumu noguldījumu kāpums, kas noteica arī kopējā naudas piedāvājuma palielināšanos. Vienlaikus nedaudz mazinājās skaidrās naudas pieprasījums. Kopējais iekšzemes kredītu portfelis gandrīz nemainījās, turpinot augt iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, bet samazinoties mājsaimniecību kredītsaistībām.

Uzņēmumu rocības kāpums un joprojām iespaidīgie izlaides un eksporta rādītāji iedrošināja bankas turpināt jau septīto mēnesi vērojamo kreditēšanas palielinājumu uzņēmējdarbības sektorā. Oktobrī nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums pieauga vēl par 20.5 milj. latu, bet pēdējos septiņos mēnešos kopumā uzņēmumu kredītportfelis pieaudzis jau par 166.9 milj. latu. Uzņēmumiem izsniegto kredītu gada pārmaiņu temps, no bāzes izslēdzot šogad licenci zaudējušo banku rādītājus, uzlabojās līdz mīnus 2.5%.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, oktobrī palielinājās par 0.7%, augot iekšzemes noguldījumiem uz nakti un noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu. Skaidrās naudas apjoms apgrozībā nedaudz samazinājās, bet termiņnoguldījumu apjoms saruka visai būtiski, izteiktāk iezīmējoties pārejai uz banku izmantošanu norēķinu, nevis ilgāku uzkrājumu veidošanai. Patērētāju noskaņojuma uzlabošanās un privātā patēriņa kāpums veicināja uzņēmumu noguldījumu pieaugumu bankās par 95.8 milj. latu, kamēr mājsaimniecību noguldījumi auga vien par 5.0 milj. latu.

Mājsaimniecību noguldījumu kopapjoms pēdējos mēnešos atkal samazinājies zem gada vidū sasniegtā pēckrīzes augstākā līmeņa, kas saistījās ar zināmu piesardzību lielāku pirkumu veikšanā gada pirmajā pusē. Savukārt mājsaimniecību noguldījumu dinamika septembrī–oktobrī vairāk liecina par naudas straujāku tērēšanu ar atbilstošu pozitīvu iespaidu uz tautsaimniecības izaugsmi. Tomēr, kā jau esam minējuši iepriekš, šāds tēriņu pieaugums uz uzkrājumu rēķina nevar nodrošināt ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā.

Oktobris iezīmējās ar kopumā pozitīvi vērtējamām tendencēm, kuru turpināšanos varam gaidīt arī turpmākajos mēnešos, vien gadu mijā sezonalitātes iespaidā rādītāju pārmaiņas varētu būt krasākas. Iekšzemes tautsaimniecības pozitīvā attīstība un eksporta kāpums, it īpaši, ja neīstenosies ilgāku laiku piesauktie ārējie riski, nodrošinās uzņēmumu noguldījumu tālāku pieaugumu, kas pakāpeniski sāks veicināt arī mājsaimniecību uzkrājumu veidošanos. Savukārt skaidrās naudas pieprasījums pēc gada beigu sezonālā kāpuma nākamā gada laikā būtiski saruks, jo pēc galīgā lēmuma par pievienošanos eiro zonai pieņemšanas nozīmīga skaidro latu daļa noteikti papildinās mājsaimniecību (mazākā mērā arī uzņēmumu) noguldījumus bankās.

APA: Purviņš, V. (2019, 24. oct.). Aug uzņēmumu rocība. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1123
MLA: Purviņš, Vilnis. "Aug uzņēmumu rocība" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1123>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up