30.05.2017.

Auguši mājsaimniecību uzkrājumi bankās

Foto: Pixabay.com
Aprīlī banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi uzrādīja straujāko mēneša kāpumu kopš decembra, savukārt to gada pieauguma temps jau piecus mēnešus atrodas gandrīz nemainīgās 8-9% robežās.

Tas norāda, ka augošais atalgojums tikai daļēji ir veicinājis iedzīvotāju patēriņa dinamiku (mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma gada kāpums ir vien 2-3%), toties nodrošinājis būtisku uzkrājumu kāpumu. Situācija kreditēšanā bija stabila, kopējam iekšzemes kredītportfelim, kredītiem finanšu iestādēm un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām nedaudz pieaugot, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem praktiski nemainoties, bet mājokļa kredītiem mazliet sarūkot.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi aprīlī palielinājās par 0.6%, bet to gada kāpuma temps veidoja 4.0% līmenī. Tostarp mājsaimniecību noguldījumi auga par 1.1% (gada kāpuma temps 8.8%), bet nefinanšu uzņēmumu noguldījumi samazinājās par 2.1% (gada pieauguma temps 4.7%).

Eiro zonas rezidentu noguldījumi Latvijas kredītiestādēs aprīlī auga salīdzinoši strauji un Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 palielinājās par 1.3% (gada pieauguma temps 5.9%). Eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti pieauga par 1.6% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – par 1.4%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 0.4%.

Kopējais iekšzemes kredītu atlikums aprīlī palielinājās par 0.1%, t.sk. finanšu uzņēmumiem izsniegto – par 2.2% un patēriņa kredītu – par 0.7%. Savukārt nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis nemainījās, bet mājokļa kredīti samazinājās par 0.2%. Iekšzemes kredītu gada kāpuma temps samazinājās līdz 2.5% (nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem līdz 4.0%), mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem saglabājoties negatīvajā teritorijā, proti, –1.1% līmenī.

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Pēdējo mēnešu faktiskie dati rāda ļoti mērenu kreditēšanas atkopšanos, tomēr gada otrajā pusē kreditēšanas izaugsme varētu paātrināties, dodot lielāku stimulu tautsaimniecības izaugsmē. Līdztekus zemajam kredītu procentu likmju līmenim un uzņēmēju augošajai interesei par attīstības projektu īstenošanu un investīciju piesaisti ārējā pieprasījuma nostiprināšanās apstākļos, kreditēšanu veicinās arī vairākas attīstības finanšu institūcijas ALTUM aktivitātes. Te jāmin ne tikai valsts atbalsta programma mājokļa iegādei, bet arī kredītu garantiju programma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunā atbalsta programma kredītiem ēku renovācijai. Arī augošie mājsaimniecību uzkrājumi bankās varētu pozitīvi ietekmēt kredītu pieejamību, piemēram, lai veiktu pirmo iemaksu, pretendējot uz mājokļa kredītu. 

APA: Purviņš, V. (2019, 23. oct.). Auguši mājsaimniecību uzkrājumi bankās. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3770
MLA: Purviņš, Vilnis. "Auguši mājsaimniecību uzkrājumi bankās" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/3770>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up