12.10.2015.

Augusta dati ir nesaudzīgi – Latvijas eksports sarūk

2015. gada augustā Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā saruka par 7.0%, eksportam un importam samazinoties attiecīgi par 7.8% un 6.4% salīdzinājumā ar jūliju.

Gada laikā preču eksporta vērtība samazinājusies par 3.7%.  Eksportu joprojām negatīvi ietekmē vairāki faktori: Krievijas noteiktās sankcijas un rubļa vērtības kritums, ģeopolitiskā situācija, tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās līdz ar globālo cenu lejupslīdi, konkurences pieaugums un joprojām vājais pieprasījums ārējos tirgos.

Šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijas preču eksports ir saglabājis pat nelielu pieaugumu par 1.8%, uzrādot kāpumu optisko un medicīnas ierīču, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, t.sk. farmācijas produktu, kokmateriālu un mēbeļu, plastmasas, papīra izstrādājumu, celtniecības materiālu, tekstila izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu eksportā. Samazināto pieprasījumu Krievijas tirgū ir kompensējis eksporta pieaugums uz Eiropas valstīm (Lielbritāniju, Dāniju, Nīderlandi, Igauniju, Čehiju u.c.), ASV un Āziju (Alžīriju, Apvienotie Arābu Emirāti, Honkongu, Saūda Arābiju, Turkmenistānu, Azerbaidžānu, Japānu u.c.).

Lai gan visās svarīgākajās eksporta nozarēs, izņemot pārtikas un lauksaimniecības nozari, vairāk vai mazāk turpinājās izaugsme, eksportā ir vērojama zināma stagnācija un pesimisms. Eiropas Komisijas apkopotie dati liecina, ka vērtējums par veiktajiem pasūtījumiem kopumā un eksporta pasūtījumiem pasliktinās, arī konkurētspējas novērtējums Eiropas Savienības (ES) ietvaros un iekšzemē turpina pasliktināties, kas liecina par salīdzinoši vājo pieprasījumu un konkurences saasināšanos. Arī līdz šim straujais Latvijas eksporta tirgus daļu pieaugums pēdējos divos gados praktiski ir apstājies. Preču eksports uz Eiropas valstīm (rietumiem) attīstās pozitīvi, kamēr eksporta attīstību austrumu virzienā ierobežo valstu valūtu kursu neprognozējamās svārstības. Lai gan kokmateriālu eksports joprojām ir ar plus zīmi, tomēr arī šajā nozarē eksporta pieauguma tempi ir ievērojami sarukuši.

Pēc divu gadu pārtraukuma darbību ir uzsācis "KVV Liepājas metalurgs", kas uzrāda pozitīvu efektu metāla izstrādājumu ražošanā un līdz ar to kopējos apstrādes rūpniecības datos, diemžēl metāla izstrādājumu eksports nepieaug, un eksporta kāpums šajā nozarē vidējā termiņā visdrīzāk nav sagaidāms, jo asā konkurence ārējā tirgū un optimisma trūkums lielāko noieta valstu celtniecības tirgos liedz krasi kāpināt ražošanu un līdz ar to arī eksportu gan koksnes, gan metāla nozarēs.

Visgrūtāk klājas pārtikas un lauksaimniecības produktu nozarei, kuru vistiešāk ir ietekmējušas Krievijas sankcijas. Šī nozare nevar tik ātri kompensēt kritumu Krievijas tirgū ar pārdošanas palielinājumu citos tirgos, jo pārtikas eksportā jauna tirgus apgūšanai nepieciešamas laikietilpīgas procedūras, kas saistītas ar dažādām pārbaudēm, atļaujām, sertifikātiem un tamlīdzīgi. Tomēr arī šajā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas šogad paredz apgrozījuma un eksporta pieaugumu, neraugoties uz Krievijas eksporta apjomu samazināšanos. Piemēram, saldumu ražotāja AS "Laima", kas izvērsusi eksportu vairāk nekā 37 pasaules valstīs, starp kurām ir arī Kanāda, Ķīna, Izraēla, Lielbritānija, Īrija, Krievija, Baltkrievija, Azerbaidžāna, šā gada laikā dubultojusi eksporta apjomus uz ASV, mainot akcentus no beznodokļu tirdzniecības vietām uz lielveikaliem, kā arī, sākot privātās preču zīmes produktu ražošanu ASV klientiem un, izmantojot specifisku noieta kanālu savai produkcijai – militārās bāzes un jūras karaspēku. Arī čipsu ražotājs "Latfood", kas eksportē produkciju uz 14 valstīm, tostarp lielākās eksporta valstis joprojām ir Krievija un Baltkrievija, šogad uzsācis eksportu uz Zviedriju, Somiju, Dāniju, Dienvidkoreju un Gruziju. Savukārt, kartupeļu cietes ražotājs "Aloja-Starkelsen" šogad ir sācis produkcijas eksportu uz tādām eksotiskām valstīm kā Koreju un Taizemi.

Ģeopolitiskā situācija un lēnā ekonomikas izaugsme ES kopumā radījusi šķēršļus investīcijām un eksporta kāpumam, tāpēc preču eksportā joprojām ir aktuāla intensīva jaunu noieta tirgu apguve un konkurētspējas palielināšana.

APA: Pelēce, D. (2019, 18. nov.). Augusta dati ir nesaudzīgi – Latvijas eksports sarūk. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/889
MLA: Pelēce, Daina. "Augusta dati ir nesaudzīgi – Latvijas eksports sarūk" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/889>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 1 )

  • Jānis Labrencis

    14.10.2015 18:26

    Latvija laikam ir vienīgā valsts pasaulē, kura ir pilnīgi atvērta importam, bet ne mazākā mērā neattīsta savu iekšējo, pašu ražotās produkcijas tirgu. Dažādos vasaras tirgos varam redzēt, ko spēj saražot mūsu, tā saucamie, mājražotāji, bet kur viņi ir ikdienā? Tikai nedaudzi ar savu auto izvadā savu produkciju pa cilvēku dzīves un darba vietām, vai sēž savā pilsētas tirgū zem klajas debess nožēlojamos apstākļos. Kāmēr mums nebūs pietiekoši attīstīts vietējais tirgus, nekāds ekports mūs neglābs.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up