10.10.2014.

Augustā Latvijas preču eksports nedaudz krities vājāka ārējā pieprasījuma dēļ

2014. gada augustā, Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums saruka par 5.5%. Eksports samazinājās par 4.4%, bet imports – par 6.3%. Eksporta apjomu samazināšanās tika gaidīta, jo pavājinājies ārējais pieprasījums. Tas noticis līdz ar lēno un nevienmērīgo ekonomisko attīstību eiro zonas valstīs, kā arī Krievijas pieprasījuma samazināšanos pārtikas produktu importa embargo un rubļa vērtības krituma dēļ. Salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, preču eksporta vērtība samazinājusies par 3.8%, bet preču importa vērtība – par 9.3%.

Šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijas preču eksports ir saglabājis pieaugumu par 2.1%. Kāpumu uzrāda koksnes izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, plastmasas izstrādājumu, celtniecības materiālu, elektroiekārtu un optisko iekārtu un aparātu eksports.

Augustā preču eksportā lielākais kritums bija satiksmes līdzekļu, dzīvnieku izcelsmes produktu, celtniecības materiālu un koksnes eksportam, bet pieaugumu uzrādīja optisko iekārtu, augu valsts produktu un pārtikas produktu eksports. Dzīvnieku izcelsmes produktu eksporta sarukuma pamatā, kā tas bija sagaidāms, bija Krievijas noteiktais embargo.

Lai gan augustā salīdzinājumā ar jūliju eksports uz Krieviju pieauga par 8.8 milj. EUR, astoņos mēnešos tas ir samazinājies par 5.1% (jeb 35.7 milj. eiro) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Lielākais kritums eksportā uz Krieviju bija satiksmes līdzekļiem (piekabēm un puspiekabēm, citādiem transportlīdzekļiem bez mehāniskās piedziņas), celtniecības materiāliem (cementam) un ķīmiskās rūpniecības ražojumiem (medikamentiem). Augustā, salīdzinot ar jūliju, eksports uz Krieviju pieauga par 9.4% -galvenokārt uz stipro alkoholisko dzērienu, vīna un zivju konservu eksporta pieauguma rēķina.

Pieprasījuma mazināšanos vairākās galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, tostarp Krievijā, Igaunijā, Somijā un Vācijā, Latvijas eksportētāji joprojām diezgan veiksmīgi kompensē ar eksporta kāpumu un eksporta tirgus daļu pieaugumu citās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Polijā, Lietuvā, Ungārijā, Zviedrijā, kā arī, radot jaunus produktus un atrodot tiem citas realizācijas iespējas Āzijas (Ķīnā, Turcijā, Izraēlā, Irānā, Pakistānā, Uzbekistānā u.c.), Āfrikas (Mozambikā, Ēģiptē, Lībijā) un Amerikas (ASV, Haiti) valstīs. Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas operatīvo informāciju, šā gada septiņos mēnešos Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules importā turpināja pieaugt. Tas apliecina, ka arī nelabvēlīgas globālās konjunktūras apstākļos Latvijas uzņēmēji joprojām spēj elastīgi reaģēt uz ārējās vides izmaiņām, saglabājot ārējo konkurētspēju.

Globālajā vidē pieaug riski, kas varētu negatīvi ietekmēt ārējo pieprasījumu. Vairāku eiro zonas valstu vājā ekonomiskā attīstība rada stagnācijas turpināšanās draudus eiro zonā. Zemā investoru aktivitāte skaidrojama ar nedrošību, ko rada Krievijas un Ukrainas ģeopolitiskais konflikts, arī Krievijas un eiro zonas tautsaimniecību attīstības bremzēšanās. Pieaug arī citu valstu iedzīvotāju piesardzība, mazinot to patēriņu un ārējo pieprasījumu. Krievijas noteiktais embargo pārtikas produktu importam var ietekmēt ne tikai konkrēto pārtikas produktu ražotājus, bet arī citas nozares. Tomēr par spīti negatīvajam fonam, vairāku eksporta nozaru uzņēmēju, t.sk., pārtikas produktu, koksnes, metāla izstrādājumu ražotāju, noskaņojums par nākotnes izredzēm nav būtiski pasliktinājies. Apstrādes rūpniecības rādītāji un uzņēmumu paziņojumi apliecina, ka uzņēmumi turpina savu darbību, meklē jaunus noieta tirgus un rada jaunus produktus, pielāgojot tos jaunajiem tirgiem. Pozitīva tendence Latvijas preču eksportā ir optisko iekārtu un instrumentu, kā arī farmaceitisko preparātu eksporta pieaugums. Šo preču ražošanas un eksporta attīstība uzlabo Latvijas eksporta struktūru un komplicētību.

APA: Pelēce, D. (2019, 21. nov.). Augustā Latvijas preču eksports nedaudz krities vājāka ārējā pieprasījuma dēļ. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/961
MLA: Pelēce, Daina. "Augustā Latvijas preču eksports nedaudz krities vājāka ārējā pieprasījuma dēļ" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/961>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up