11.07.2016.

Bažas par nākotni joprojām kavē investīcijas eiro zonā

Eiro zonā turpinās mērena atkopšanās, saskaņā ar jaunākajām Eirosistēmas prognozēm [1] gaidāms, ka šogad eiro zonas iekšzemes kopprodukts (IKP) kāps par 1.6% un tuvākajos divos gados par tikai nedaudz vairāk – 1.7%. Izaugsmes tempi joprojām ir daudz zemāki nekā pirmskrīzes periodā. Turklāt arī aizvien zemā inflācija liecina, ka straujāks izaugsmes tempu kāpums ir nepieciešams, lai eiro zonas valstu ekonomikas pilnvērtīgi attīstītos ilgākā termiņā.

Eiro zonas izaugsmei pēdējā laikā būtiski palīdzējis privātais patēriņš, tas nozīmē, ka pēc krīzes iedzīvotāji spēja saglabāt savus patēriņa paradumus un  turpinājuši tērēt (sīkāk par šo manas kolēģes rakstā,). Iedzīvotāju spēja tērēt, protams, ir nozīmīga ekonomikas attīstībai, tomēr svarīga ir arī uzņēmumu spēja ražot un attīstīties.

Lai attīstītu ražošanu un tādējādi arī nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, uzņēmumiem ir jāinvestē savos uzņēmumos. Investīcijas var būt gan kāda ražošanas iekārta, būve, patents vai datorprogramma. Diemžēl investīciju apjomi ir saglabājušies ļoti zemā līmenī (1. attēlā) un tikai pēdējā laikā sākuši uzrādīt augšupejošu tendenci. Taču, kamēr uzņēmumu spējas vai vēlme investēt ir vāja, ir būtiski saprast, kas ir šīs tendences pamatā, lai būtu iespējams investīciju līmeni paaugstināt.

 

 

Krīzei atnākot, ne bankām, ne uzņēmumiem nebija pietiekošu finanšu uzkrājumu [2], kas ļautu turpmāk saglabāt nemainīgu vai kāpināt ekonomisko aktivitāti brīdī, kad finanšu resursi no ārējiem avotiem samazinājās, finanšu tirgos strauji pieaugot nenoteiktībai. Uzņēmumi, kas bija pieraduši, ka bankas viegli atvēl finansējumu nākotnes plānu realizācijai, saskārās ar situāciju, ka bija grūti un dārgi to iegūt, un uzņēmumiem vajadzēja būtiski ierobežot savu attīstību. Turklāt arī bija skaidrs, ka pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem krīzes laikā strauji mazināsies, kā dēļ investīcijas jāpārceļ uz tālāku nākotni un jākoncentrējas uz uzņēmuma izdzīvošanu.

 

Valstis ar pirmskrīzes burbuļiem un bez tiem

Visā eiro zonā investīciju apjoms ekonomikā krīzes rezultātā samazinājās, tomēr šī dinamika valstu starpā ir ļoti atšķirīga. Salīdzinot eiro zonas lielāko valstu un Latvijas investīciju apjomus pēckrīzes laikā, redzams, ka visbūtiskākos kritumus investīciju apjomā ir pieredzējušas valstis, kurās pirms krīzes bija novērojama pārkaršana. Gan Latvija, gan Spānija pirms krīzes pieredzēja nekustamā īpašuma bumu, tādējādi arī investīciju līmenis ekonomikā bija strauji kāpis un, burbulim plīstot, šis augstais investīciju līmenis strauji samazinājās. Spānijā investīciju apjoms samazinājās no 31% līdz 21% no IKP , Latvijā no 37% līdz 19.7% no IKP.

Nedaudz cita situācija ir Itālijā, kura pirms krīzes bumu nepieredzēja, tomēr arī Itālijā investīciju līmenis ir būtiski zem pirmskrīzes līmeņa (samazinājums no 22% no IKP līdz 16.5%). Saskaņā ar Barkbu un citiem (2015) Spānijas investīciju līmeņa kritums galvenokārt atspoguļo korekciju no pārāk augsta izaugsmes līmeņa pirmskrīzes bumā, tomēr Itālijā investīciju līmeņa kritumu veicināja augsts uzņēmumu parādu līmenis, problēmas finanšu sistēmā, kā arī nozīmīgs nenoteiktības kāpums.

Tomēr citās valstīs kritums investīciju apjomos ir bijis neliels vai nav bijis nemaz. Piemēram, Vācijā investīciju apjoms pēdējo gadu laikā ir svārstījies tuvu 21% no IKP, tāpat arī Francijā. 

 

 

*Bruto pamatkapitāla veidošana ietver investīcijas būvēs (gan mājokļos, gan citās), investīcijas iekārtās un ierīcēs, kā arī intelektuālās tiesībās 

 

Jāpiebilst gan, ka eiro zonā samazinājies gan investīciju apjoms mājokļos, gan uzņēmēju investīcijas. Investīcijas mājokļos attiecībā pret IKP, kas strauji pieauga pirms krīzes buma laikā daudzās eiro zonas valstīs, krīzei iestājoties, saruka strauji, turklāt turpina to darīt joprojām. Kopumā eiro zonā savā augstākajā punktā  - 2007. gadā  - tās tuvojās 7% no IKP, šobrīd investīcijas mājokļos eiro zonā vidēji veido tikai 5%. Ne mājokļu investīcijas samazinājušās no 16.5% līdz 14.9% no IKP (4. attēls).

4. attēls. Eiro zonas investīcijas mājokļos un citas investīcijas*, % no IKP

Eiro zonas investīcijas mājokļos un citas investīcijas

Avots: Eurostat

 

Kas ietekmē uzņēmumu kūtro vēlmi investēt?

Lai būtu iespējams pieņemt atbilstošus ekonomikas lēmumus un atdzīvināt investīciju dinamiku, ir nepieciešams noskaidrot, kādi faktori šobrīd visbūtiskāk ietekmē uzņēmumu lēmumus veikt vai neveikt investīcijas.

Secinājumi ir dažādi. Piemēram, Kollman un citi pētnieki (2016) min, ka investīciju kritumu un pēc tam gauso atkopšanos ir ietekmējusi vājā banku veselība eiro zonā, kā rezultātā būtiski pieaugusi riska uztvere. Turpretī fiskālā konsolidācija, ko De Grawe (2014) un Stiglitz (2015) uzsver kā nozīmīgāko faktoru ilgstošā nespējā atjaunot investīciju izaugsmi, Kollman un citi pētnieki neuzskata par svarīgu. Vairāki pētnieki saskata, ka visbūtiskākais traucēklis investīciju izaugsmei ir bijusi uzņēmumu nepieciešamība fokusēties uz parādu atmaksu, kas kāpina risku, kā arī mazina uzņēmumu spēju ieguldīt (piemēram, Rogoff (2015)). Tomēr pārsvarā nākas secināt, ka šo ieilgušo zemu investīciju periodu Eiropā veidojis faktoru kopums. Barkbu un citi (2015) secina, ka gan lēnā atkopšanās, gan finansējuma nepieejamība, augsts parādu līmenis, kā arī ļoti augsta nenoteiktība ir kavējusi investīciju atkopšanos.

Turklāt joprojām aktuāls ir jautājums, vai šī brīža ekonomiskajā situācijā esošais investīciju kāpums tiešām ir pārāk lēns vai tomēr Eiropas ekonomikā ir nepieciešamas būtiskas strukturālas pārmaiņas, lai būtu iespējams kāpināt investīciju apjomus. Piemēram, Gross (2014) uzskata, ka krīzes rezultātā radušais nodarbinātības un darba ražīguma kritums ir mainījis Eiropas ekonomikas struktūru un zems investīciju līmenis ir jaunā norma. Turpretim OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (2014) secina, ka arī, neveicot strukturālas pārmaiņas, eiro zonas valstīs investīciju, īpaši ne mājokļu investīciju, līmenis ir būtiski par zemu.

 

Pamazām rodas labvēlīga vide investīcijām

Uzņēmēju noskaņojums eiro zonā kopš pagājušā gada jau ir būtiski uzlabojies. Uzņēmumu bažas par to, ka attīstībai nepieciešamie līdzekļi, kā arī pieprasījums pēc saražotajiem pakalpojumiem un precēm būs nepietiekams, ir ievērojami mazinājies.

5. attēls. Ekonomikas konfidences indikatori eiro zonā

Ekonomikas konfidences indikatori eiro zonā

Avots: Eiropas Komisija

Arī ražošanas jaudu izmantojuma līmenis ir atgriezies un pārsniedzis tā ilgtermiņa vidējo līmeni, tas nozīmē, ka uzņēmumi ražo un izmanto savus jau esošos aktīvus, tādējādi radot pozitīvu spiedienu jaunu investīciju lēmumu pieņemšanai (6. attēls).

 

6. attēls. Investīcijas (gada pārmaiņas, %) un ražošanas jaudas noslodze eiro zonā

Investīcijas

Piezīmes: Investīcijas – bruto pamatkapitāla veidošana. Ražošanas jaudu noslodze rūpniecībā, Eiropas Komisijas uzņēmumu aptauja.

Avots: Eurostat, Eiropas Komisija

 

 

Parādu līmenis būtiski mazinājies

Uzņēmumu finanšu veselība arī ir nozīmīgs faktors investīciju veikšanai. Pirms krīzes uzņēmumi uzkrāja būtiskus parādus. Augstais parādu līmenis kopā ar krīzē krītošām akciju cenām un zemu pieprasījuma līmeni nozīmīgi kāpināja risku, ar kādu saskārās kredītu izsniedzēji. Lai uzlabotu savu finanšu veselību, uzņēmumi izvēlējās brīvos finanšu līdzekļus novirzīt uzkrājumiem, nevis investīcijām. 2015. gadā šī tendence nedaudz mazinājusies, jo parādu līmenis pret pašu kapitālu jau sasniedzis pirmskrīzes līmeni (7. attēls).

 

 

Būtiski uzlabojusies finansējuma pieejamība

Eiro zonā lielākā daļa uzņēmumu finansējumu iegūst bankās, nevis vēršoties finanšu tirgū. Tāpēc tas, vai uzņēmumiem ir pieejami banku kredīti un kādas ir aizņemšanās izmaksas, būtiski ietekmē uzņēmumu spēju realizēt iecerētās investīcijas. Pēc krīzes finanšu resursu pieejamība uzņēmumiem krasi samazinājās, jo cieta banku sektors, tāpat arī tika pastiprināti banku noteiktie kredīta standarti (8. attēls).

Šobrīd gan mūs no krīzes sākuma atšķir nozīmīgs jau paveiktais darbs individuālu banku darbības sakārtošanā un jauns finanšu sistēmas uzraudzības mehānisms. Ne mazāk svarīga ir aktīvi stimulējoša monetārā politika, kuras ietvaros procentu likmes tikušas samazinātas līdz negatīvam līmenim, kā arī ekonomikā tiek iepludināti iespaidīgi naudas apjomi. Tāpēc iekšējā vide eiro zonā ir būtiski uzlabojusies. Šobrīd maksa par aizņemšanos jeb procentu likmes ir vēsturiski zemākajā līmenī (9. attēls), vidēji eiro zonā likme uzņēmumu kredītiem šī gada aprīlī bija 2.5%. Tāpat arī kreditēšanas standarti, kaut arī turpina būt stingri, pēdējās banku aptaujās liecina par to nelielu atvieglošanu, tādējādi bankas piekrīt aizvien aktīvāk kreditēt dažādu uzņēmumu projektus.

 

 

 

Tomēr nenoteiktība turpina kavēt straujāku investīciju attīstību

Nenoteiktība tirgū noteikti aizkavē investīciju lēmumus un apgrūtina finansējuma iegūšanu (finansējums ir dārgāks, kā arī mēdz būt nepieejams). Tāpat arī uzņēmumam ir sarežģīti plānot nākotnes ienākumus, ņemot vērā, ka nākotnes attīstība ekonomikā ir nenoteikta. Krīze nesa vienu nepatīkamu pārsteigumu pēc otra, tik apjomīgu un ilgstošu krīzes periodu, kas sekoja finanšu un parāda krīzei, sākotnēji gaidīja tikai retais. Turklāt arī politikas veidotājiem bija jāpieņem lēmumi vēl iepriekš nepārbaudītā teritorijā, turklāt situācijā, kad makroekonomikas prognozes tiek atkārtoti pārskatītas uz leju ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē (10. attēls).

Visa iepriekšminētā rezultātā nenoteiktības līmenis mūsu visu uztverē ir būtiski audzis un ir tikai dabiski pēc tādiem satricinājumiem vēlēties sagaidīt reālu situācijas uzlabošanos, pirms pieņemt kādus svarīgus stratēģiskus biznesa lēmumus. Svārstīgums finanšu tirgos ir viens no rādītājiem, kas atspoguļo nenoteiktības līmeni ekonomikā (11. attēls). Balstoties uz šo, redzam, ka, uzlabojoties izaugsmes rādītājiem un ekspansīvas monetārās politikas stimula ietekmē, nenoteiktības līmenis pēdējo gadu laikā ir būtiski mazinājies un tirgus rādītāji ir kļuvuši mazāk svārstīgi.

No otras puses, nenoteiktību var apjaust arī, izmantojot ekonomiskās politikas nenoteiktības indeksu, kas tiek rēķināts ar Baker, Bloom un Davis (2015) metodoloģiju. Politiskā nenoteiktība, kaut arī mazinājusies, salīdzinājumā ar Eiropas parādu krīzes sākumu tomēr turpina būt nozīmīga. Pēdējā laikā, protams, nenoteiktību kāpinājusi migrācijas krīze un tās ietekme uz Eiropu un, protams, arī Lielbritānijas referendums un tā iznākums, kura ietekmē Eiropas ekonomiskās politikas nenoteiktības indekss ir strauji pieaudzis.

11. attēls. Nenoteiktības rādītāji Eiropā

Nenoteiktības rādītāji Eiropā

Piezīme: European Economic Policy Uncertainty Index, Euro Stoxx 50 Volatility Index

Avots: Bloomberg, European Economic Policy Uncertainty Composite Index, Baker, Bloom, Davis (2015)

 

 

Vēl ir, kur augt

Lai arī straujais investīciju kritums eiro zonā ir jāskatās pirmskrīzes burbuļu un pārkaršanas kontekstā, šobrīd vērojamais investīciju vājums ilgst vairākus gadus un kavē atkopšanos, kā arī izaugsmes iespējas nākotnē. Pēdējā laikā investīciju līmenis jau sācis atveseļoties un gaidāms, ka pozitīvā tendence turpināsies arī tuvākajā nākotnē. Eiropas Centrālā banka ar saviem monetārās politikas lēmumiem jau būtiski atvieglojusi uzņēmumu pieeju finansējumam, samazinot procentu likmes, kā arī mazinot nenoteiktību finanšu tirgos. Tomēr joprojām nepieciešama konsekventa politiskā griba un lēmumi, kas ļautu uzņēmumiem ticēt, ka investīciju vide eiro zonā tiks uzlabota kā arī tiks nodrošināta stabila izaugsme arī nākotnē, kāpinot Eiropas ekonomikas produktivitāti un konkurētspēju.

Ar mērķi uzlabot finansējuma pieejamību  -  2015. gadā tika uzsākts Junkera Investīciju plāns [3], tomēr papildus ir nepieciešams veikt virkni reformu atbilstoši katras valsts situācijai. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas  (2015) pētījumā par strukturālo reformu progresu Eiropā [4] vērtē, ka eiro zonas IKP ilgākā termiņā būtu par 11% augstāks nekā situācijā bez reformām. Lai atbalstītu investīciju kāpumu, ir nepieciešams būtiski uzlabot uzņēmējdarbības vidi, mazinot administratīvo slogu, atvieglot jaunu uzņēmumu veidošanu. Tāpat būtiski ir samazināt korupcijas līmeni un uzlabot valdības darba efektivitāti, lai arī šīs reformas prasa laiku, tās ir ļoti būtiski faktori uzņēmumu spējai investēt inovācijās un attīstībā.

 

[2] Sīkāk par to, kā Eiropā aizsākās krīze sektoru griezumā https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other

[3] Par plāna pirmā gada rezultātiem: http://ec.europa.eu/priorities

APA: Kalnbērziņa, K. (2019, 18. jun.). Bažas par nākotni joprojām kavē investīcijas eiro zonā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/199
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Bažas par nākotni joprojām kavē investīcijas eiro zonā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.06.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/199>.

Līdzīgi raksti

Up