16.11.2021.

Bezdarbs kļuvis mazāks, bet kas notiks tālāk?

Ilustratīvs attēls - vīrietis lietusjakā drūms
Foto: Shutterstock

Šī gada 3. ceturksnis ar siltu vasaru, āra kafejnīcām un Latvijas apceļošanu ir palicis kā tāls sapnis, no kura esam atmodušies drēgnā vīrusa (atkal jau!) apņemtā rudenī. Ekonomikas šīs vasaras dzīvīgumu varam redzēt arī zemajos 3. ceturkšņa bezdarba rādījumos – tad bezdarba līmenis bija tikai 7.2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka šī gada 3. ceturksnī jau bija beigušās dīkstāves un algu subsīdiju atbalsta shēmas, tas, ka bezdarba līmenis nepieauga, vēl jo vairāk liecina, ka ekonomiskā aktivitāte tomēr izrādījās gana spēcīga, neskatoties uz visām pēdējā gada likstām ar Covid-19. Turklāt bezdarbs nav samazinājies uz to cilvēku rēķina, kuri atmestu cerības atrast darbu, bet gan nodarbināto skaita pieauguma dēļ.

Tomēr, lai arī cik laba situācija likās vēl pirms dažiem mēnešiem, par kuriem pašlaik redzam datus, pašlaik svarīgāks jautājums ir – kas notiks gada nogalē. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati par reģistrēto bezdarbu liecina, ka oktobris joprojām bijis "atvasaras" mēnesis, kad reģistrētais bezdarbs turpināja samazināties. Operatīvie dati par novembri uzrāda nelielu bezdarba pieaugumu, kas gan, ņemot vērā sezonālās tendences, nav nekas neparasts. Tomēr jāskatās, kāda būs situācija decembrī, kad klātienē darbu varēs turpināt tikai cilvēki ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tas skars vairākas nozares, kur vakcinācijas līmenis pašlaik ir salīdzinoši zems. Tiesa gan, nozarei kļūstot par "obligāti vakcinējamo", vakcinēšanās tempi tajā strauji pieaug – tas vērojams arī šajās "klātienes nozarēs". Visticamāk, situācija pēc mēneša vairs nebūs tik bēdīga, kā pašlaik varētu likties.

Tomēr 3. ceturksnī nedaudz palielinājusies arī bezdarbnieku interese par darbu ārzemēs un, iespējams, kādi no darbiniekiem, kuri nevēlas pildīt vakcinēšanās prasību, arī gada nogalē aktīvāk meklēs iespēju strādāt citās valstīs. Tiesa gan, tas ir nopietns lēmums, kura ieguvums darbiniekam īsti nav zināms – pat ja pašlaik kādā citā valstī nav prasība par obligātu vakcināciju, Eiropai cīnoties ar pandēmiju, situācija strauji var mainīties. Iespējama ir situācija, no vilka bēgot, ieskriet lācim ķetnās – ar papildu izdevumiem transportam, dzīvošanai, atrašanos svešumā, bet bez cerētās iespējas tur strādāt.

Kopumā gada nogalē strauju bezdarba pieaugumu nesagaidām, tomēr nelielas izmaiņas bezdarba līmeņa pieaugumā, visticamāk, pieredzēsim.

APA: Opmane, I. (2024, 19. apr.). Bezdarbs kļuvis mazāks, bet kas notiks tālāk?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5403
MLA: Opmane, Ieva. "Bezdarbs kļuvis mazāks, bet kas notiks tālāk?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5403>.

Restricted HTML

Up