15.11.2017.

Bezdarbs nostiprinājies zem dabiskā līmeņa

Foto: Shutterstock

Straujākas ekonomikas attīstības ietekmē ir vērojamas darbaspēka trūkuma pazīmes.

Šādu secinājumu var izdarīt, jo bezdarbs ir noslīdējis zem dabiskā līmeņa, bezdarba cikliskai komponentei[1] kļūstot negatīvai. Reģistrētajam bezdarbam sarūkot zem 7% un faktiskajam (oficiālajam) bezdarbam (saskaņā ar šodien publicētajiem Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultātiem) līdz 8.5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, neaizpildīto darba vietu skaits strauji pieaug. Līdz ar to uzņēmēji arvien biežāk sūdzas par darbinieku trūkumu.

Nodarbināto skaits jau piekto gadu pēc kārtas svārstās ap 900 tūkstošiem. Stagnējošais nodarbināto skaits atspoguļo ierobežoto darbaspēka piedāvājumu. Darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits pakāpeniski sarūk negatīva migrācijas saldo dēļ, kā arī mirstībai ilgstoši pārsniedzot dzimstību.

Savukārt darbaspēka pieprasījums ir būtiski pieaudzis - nodarbināto iedzīvotāju daļa darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū ir sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni.

Sagaidāms, ka arī turpmāk tautsaimniecības attīstība būs nolikta uz produktivitātes sliedēm, nodarbināto skaitam būtiski nemainoties. Tādēļ vairāku uzņēmēju plāni palielināt darbinieku skaitu savā uzņēmumā nozīmē arvien lielāku konkurenci par darbiniekiem, uzņēmējiem mēģinot pārpirkt darbiniekus no citiem uzņēmumiem. Tautsaimniecības mērogā tas izpaudīsies kā augstākas algas.

Vismaz teorētiski iekšējie darbaspēka resursi vēl nav izsmelti, piemēram, atsevišķos novados bezdarbs joprojām pārsniedz 20%. Turklāt pastāv arī slēptais bezdarbs, kas ir gandrīz tikpat liels cik oficiālais. Oficiālajam bezdarbam pieskaitot cilvēkus, kas nemeklē darbu aktīvi vai, strādājot pusslodzē, vēlas pāriet uz pilna laika darbu, secināms, ka kopējais bezdarbs (visplašākā definīcijā. t.i., ietverot gan oficiālos, gan slēptos bezdarbniekus) ir ap 15%. Straujāka ekonomikas izaugsme ir iespēja integrēt darba tirgū gan ilgstošos bezdarbniekus, gan oficiālā bezdarba statistikā neietvertos bez darba esošos iedzīvotājus.

 

[1] Bezdarba cikliskā komponente ir pozitīva kad iekšzemes kopprodukts atpaliek no sava potenciālā līmeņa; un negatīva kad iekšzemes kopprodukts pārsniedz savu potenciālu. Sk. Latvijas Bankas diskusijas materiālu #2/2015: https://www.makroekonomika.lv/diskusijas-materials-dabiska-un-cikliska-bezdarba-latvija-novertejums-ar-beveridza-liknes-modeli

APA: Krasnopjorovs, O. (2018, 21. aug.). Bezdarbs nostiprinājies zem dabiskā līmeņa . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3970
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Bezdarbs nostiprinājies zem dabiskā līmeņa " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.08.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/3970>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up