11.02.2010.

Bezskaidra nauda apgrozībā turpina aizstāt banknotes un monētas

2009. gadā apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms samazinājies par 22.6%, un šā gada 1. janvārī bija 788.2 miljoni latu.

Ievērojamu skaidrās naudas pieprasījuma samazināšanos 2009. gadā noteica vairāku faktoru iedarbība. Jau vairākus gadus galvenais skaidrās naudas apjoma apgrozībā samazinājumu noteicošais faktors ir bezskaidrās naudas izmantošanas paplašināšanās, un skaidrās naudas īpatsvars plašajā naudā turpina sarukt. 2009. gadā tas samazinājās no 14.3% gada sākumā līdz 11.4% beigās.

Tādējādi noteicošo lomu kopējā naudas apjomā nostiprināja noguldījumi bankās, kuru gada pieaugums sasniedza 2%. Vērts piebilst, ka ilgākā laika posmā bezskaidras naudas norēķinu lietošana, aizstājot skaidru naudu, pieaugusi vairākas reizes – piemēram, desmit gados to iedzīvotāju īpatsvars, kam ir norēķinu konts, trīskāršojies no 27% uz 78%.

Papildus skaidrās naudas pieprasījumu samazināja arī iekšzemes pieprasījuma un mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums. Gada nogalē svētku sezonas ietekmē skaidrās naudas pieprasījums gan ievērojami pieauga - par 4.3%. Atsevišķos pērnā gada mēnešos finanšu tirgos vērojamās nervozitātes iespaidā bija vērojama arī latu skaidrās naudas pāreja uz skaidro ārvalstu valūtu.

731.3 miljoni latu jeb 92.8% kopējā naudas apjomā ir banknotes un 56.9 miljoni latu jeb 7.2% ir monētas.

APA: Purviņš, V. (2024, 24. apr.). Bezskaidra nauda apgrozībā turpina aizstāt banknotes un monētas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1440
MLA: Purviņš, Vilnis. "Bezskaidra nauda apgrozībā turpina aizstāt banknotes un monētas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/1440>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up