10.12.2021.

ECB ekonomisti: privāto algu indeksācija inflācijas uzplaiksnījumu nepagarinās

  • Mārtiņš Grāvītis
    Mārtiņš Grāvītis
    komunikācijas projektu vadītājs
Ilustratīvs attēls roka ar mazu 20 eiro banknoti
Foto: Shutterstock

Eiropas Centrālā banka (ECB) svaigi inventarizējusi dalībvalstu praksi ar algu indeksāciju privātajā sektorā, ekonomisti Gerits Kesters (Gerrit Koester) un Helēna Gapova (Helen Grapow) saklasificējuši dažādās pieejas. Mērķis ir spēt labāk izsekot, cik liela ir privāto algu indeksācijas sagaidāmā ietekme uz cenu dinamiku eiro zonā kopumā. The prevalence of private sector wage indexation in the euro area and its potential role for the impact of inflation on wages (europa.eu)

Faktorus, kuri var likt kādam atsevišķam inflācijas grūdienam "iebūvēties" uz ilgāku palikšanu, to skaitā - algu indeksācija privātajā sektorā, centrālās bankas eiro zonā pašlaik pieskata divtik uzmanīgi. Izsverot riskus, 2021. gada nogalē tās prognozē: šogad sajustais inflācijas uzplaiksnījums būs pārejošs. Tas vēl paspēs demonstrēt dažu rekordu, energoresursu cenu balstīts, bet nākamajā, 2022. gadā, norims.

Algu indeksācija ir valsts likumos vai darba līgumos paredzēta to periodiska celšana, samērojot ar patēriņa cenu kāpumu. ECB seko šai niansei, jo, indeksējot, inflācijas sākotnējais šoks jeb grūdiens ilgāk atbalsojas konkrētajā tautsaimniecībā un var plaši ietekmēt inflācijas tālāko gaitu.   

Ko zinām no pieredzes? Saikne starp indeksāciju un nākotnes inflāciju ne vienmēr ir tieša un tālāk plaši ejoša, bet skaidrs, ka inflācijas grūdiena ietekme var izrādīties paliekošāka, ja tas iešūpo tā saukto otrās kārtas ietekmi uz cenām: mājsaimniecības un/vai uzņēmumi, kas piedzīvo reālu ienākumu kritumu (summa makā tā pati, bet nopērkams par to mazāk) un mēģina to kompensēt, līgstot attiecīgi augstāku algu un/vai nosakot augstākas cenas. Un lielāka iespēja, ka tāda otrās kārtas iedarbe iešūposies, ir, ja iedarbojas algu indeksācijas mehānismi (to ietekmē arī valsts sektora veiktās indeksācijas). 

Vairumā eiro zonas valstu nav formāla inflācijas indeksācijas mehānisma. Starp 19 eiro zonas dalībvalstīm mazākums - septiņas - praktizē kādu no algu indeksācijas paveidiem privātajā sektorā. Izmantoto indeksēšanas režīmu aina ir raiba (skat. attēlu), vairumā tādi, kas enerģijas cenu šoku automātiski uz algām nepārnes. To nosaka metodoloģijas nianses - izmantotie inflācijas rādītāji, proti, vieni izmanto pagājušā perioda faktu, citi – nākamā perioda prognozi, vēl citā apakšvariantā atsauce ir uz inflācijas rādītāju, kas neiekļauj enerģijas cenu izmaiņas.

Attēls. Algu indeksācija eiro zonā, reaģējot uz inflāciju: prakses izplatība
(daļa procentos no kopēja nodarbināto skaita privātajā sektorā 2021. g.)

Algu indeksācija eiro zonā, reaģējot uz inflāciju: prakses izplatība
Avots: Eirosistēmas un ECB darbinieku aplēses

Pirms tiek pie skaidrības par dažādu pieeju īpatsvariem, nav gluži vienkārši novērtēt algu pielikumu atbalss efektu eiro zonai kopumā, kaut zināms, ka, piemēram, inflācijas uzplaiksnījuma ietekme pieturas ilgāk, ja valstī algu indeksāciju balsta uz iepriekšējā perioda inflācijas rādītāju.

Vairākumā eiro zonas valstu, arī Latvijā, skaidrs, ka likums inflācijas rādītājam vietu algu pārskatīšanas procesā neparedz, bet ir izņēmumi – valstis, kur algu indeksācija notiek gluži automātiski. Tā tas ir Beļģijā, Kiprā, Maltā un Luksemburgā - lielai daļai turienes privātā sektora (kopā tie ir 3% eiro zonas privātā sektora darbinieku). Vēl citās valstīs, t.sk. Itālijā, ir spēkā tiesību aktu prasība inflācijas rādītāju atsaucei iekļaut sarunās par algām (aptver 18% privāti nodarbināto eiro zonā). Te jāatceras tikko pieminētā metodikas nianse: minētie 3% ņem vērā iepriekšēja perioda inflāciju, bet 18% orientējas uz prognozēto.

Līdz ar to kopumā eiro zonā nav liela tādu cenu šoka otrās kārtas efektu varbūtība, kurus izsauktu algu indeksēšana daļā valstu ar kopīgo valūtu, secina ECB ekonomisti.

No vienas puses, enerģijas cenas nupat pielikušas straujāku gaitu un dažās eiro valstīs iedarbosies automātiskās algu indeksēšanas shēmas, ja to pamatā ir inflācijas indikators, kas ietver arī enerģijas cenas - pieaugs galvenokārt minimālās algas. Un minimālās algas paaugstinājums var iešūpot līdzīgu paaugstinājumu šādai tautsaimniecībai kopumā.

Savukārt valstīs, kurās praktizē algu vienošanās slēgšanu, kur inflācijas indikatoram procesā ir tiesību aktos reglamentēta vieta, enerģijas cenu palēciena tieša ietekme uz indeksāciju būs teju nekāda, jo šie algu noteikšanas mehānismi strādā ar inflācijas indikatoru, kas neiekļauj enerģijas cenu izmaiņas.

Viedoklis

Ieva Opmane, Latvijas Bankas ekonomiste

Te tiešām vietā piebilde, ka Latvijā, tāpat, kā vairākumā eiro zonas valstu, nav vispārējas privātā sektora algu indeksācijas - ne skatoties uz piedzīvoto, ne prognozēto inflāciju. Lēmums par algu pielikumu ir katra uzņēmuma ziņā kā papildus veids, kā motivēt un noturēt darbiniekus. Arī minimālās algas paaugstināšana mums ir politisks lēmums, kas nav tiešā veidā sasaistīts ar inflācijas rādītājiem.
Iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām, protams, jāseko un jāuzlabo atbalsts mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, bet tas, ka Latvijā nav šāda inflācijas automātiskas indeksācijas mehānisma, nozīmē, ka pie mums mazāki ir inflācijas palielināšanās otrās kārtas riski. Inflācijas rezultātā palielinātas algas vēl vairāk varētu sadārdzināt ražošanas izmaksas un turpināt audzēt nākotnes inflāciju – no šādas spirāles ieguvēju ir maz.
APA: Grāvītis, M. (2024, 03. mar.). ECB ekonomisti: privāto algu indeksācija inflācijas uzplaiksnījumu nepagarinās. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5434
MLA: Grāvītis, Mārtiņš. "ECB ekonomisti: privāto algu indeksācija inflācijas uzplaiksnījumu nepagarinās" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 03.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5434>.

Restricted HTML

Up