Makroekonomisko Prognožu Pārskats. 2025. gada jūnijs

Redzējums par IKP izaugsmi 2025. gadam ir pesimistiskāks nekā iepriekš publicētajās prognozēs. To nosaka gan ASV ieviesto ievedmuitas tarifu negatīvā ietekme, gan augstā ģeopolitiskā un tirdzniecības politikas nenoteiktība, kas uztur tautsaimniecības dalībnieku piesardzību un daļēji jau atspoguļojās īstermiņa datos šā gada 1. ceturksnī. Gaidāms, ka lielo investīciju projektu īstenošana, aizsardzības izdevumu palielināšana, kā arī nenoteiktības mazināšanās tirdzniecības politikā veicinās ekonomisko aktivitāti 2026.–2027. gadā. Tas ļauj IKP izaugsmes prognozi minētajam periodam saglabāt tuvu iepriekš lēstajam – nelielais tās samazinājums ir saistīts ar līdz šim vājo investīciju aktivitāti, kas mazinās uzņēmēju spēju atsperties pieprasījuma atveseļošanās apstākļos, kā arī ar konkurētspējas izaicinājumiem.

Inflācijas prognoze ir palielināta visā prognožu periodā. To galvenokārt noteica saņemtie inflācijas dati, kas uzrāda straujāku pārtikas cenu pieaugumu, nekā gaidīts. Arī pakalpojumu cenas turpina kāpt, un to ietekme uz inflāciju saglabāsies nozīmīga visā prognožu periodā. Savukārt enerģijas cenu pieaugums bija īslaicīgs, un augstās globālās nenoteiktības apstākļos nākotnes darījumu cenas ir zemākas nekā iepriekš. Tas ir inflāciju mazinošs faktors.

Lēnāka tautsaimniecības izaugsme atspoguļojas arī darba tirgū – bezdarba prognoze ir nedaudz palielināta visam prognožu periodam, taču gaidāms, ka bezdarba līmenis nepārsniegs 7 %. Darbaspēka piedāvājumu palielina iepriekš neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanās darba meklējumos. Tautsaimniecībai atsākot augt straujāk, augstāka darbaspēka resursu pieejamība mazinās spiedienu uz algu palielināšanu. Tomēr algu pieaugums vidējā termiņā saglabāsies noturīgs – ap 6 %, jo demogrāfisko pārmaiņu ietekme uz darbaspēka piedāvājumu joprojām būs negatīva.

Budžeta deficīts prognozēts ap 3 % no IKP, un vērtējums nav būtiski mainījies. Tajā iekļauts finansējuma pieaugums aizsardzības jomai, kas atbilst valdības apņēmībai panākt, lai 2028. gadā tas sasniegtu 5 % no IKP. Budžeta izdevumiem augot, saglabāsies augsta aizņemšanās nepieciešamība, un vidējā termiņā valsts parāda līmenis pietuvosies 50 % no IKP.