31.01.2024.

Kas gaidāms 2024. gadā?

Ilustratīvs attēls puika skatās ar binokli
Foto: Shutterstock

"Mierīgie laiki ir beigušies. Mēs dzīvojam nemitīgu krīžu laikmetā," tā Masačūsetsas Universitātes Amhērstā profesore Izabella Vēbere (Isabella Weber) raksturo pēdējā laikā pasaulē notiekošo. Globālās temperatūras svārstības un klimata izmaiņas ietekmē lauksaimniecību, tirdzniecību un ekonomiku kopumā. Upuru skaits militārajos konfliktos, t.sk. Ukrainā un Tuvajos Austrumos, jau sasniedzis desmitgades virsotnes. Šādā turbulentā laikā ir visai grūti prognozēt notikumu tālāko attīstību

Izdevums The Eurointelligence, manuprāt, trāpīgi raksturo pēdējos gados piedzīvotos  ārkārtas notikumus: "Pašlaik notiek daudz ekonomisko šoku un krīžu visā pasaulē. Vērtējot katru atsevišķi, ir maza varbūtība, ka kāds no tiem varētu izraisīt milzīgu satricinājumu. Taču šoku ir tik daudz un tie ir savstarpēji saistīti, ka pastāv būtiska varbūtība, ka kāds no tiem kļūst ļoti nozīmīgs. Uzņēmumi, investori un politikas veidotāji zina, ka kaut kas noies greizi, bet nezina, kas tieši" [1].

Ārkārtas notikumi kļūst jau gandrīz par ikdienu. Tie būtiski ietekmē globālās ekonomikas izaugsmi, valstu savstarpējās attiecības un mājsaimniecību labklājību. Visticamāk, 2024. gadā netrūks lielu izaicinājumu. Nevar izslēgt, ka 2024. gads izrādīsies vēl vētraināks nekā 2023. gads. Turpinājumā četri iemesli, kāpēc.

Vēlēšanu bums un demokrātijas izaicinājumi

Prognozēšana ir ļoti nepateicīgs darbs, īpaši apstākļos, kad mainās politiskā vide. Tāds, kā reiz, solās būt 2024. gads. The Economist lēš, ka šogad pasaulē būs rekordaugsts vēlēšanu skaits – tās notiks vairāk nekā 70 valstīs, kurās mīt aptuveni puse no pasaules iedzīvotājiem. Vienlaikus The Economist atzīmē, ka vairāk vēlēšanu nebūt nenozīmē vairāk demokrātijas. Vēlēšanas Bangladešā, Meksikā, Pakistānā un Krievijā – valstīs, ko par mājām sauc 670 miljoni cilvēku, – diez vai mainīs tur pastāvošo režīmu. Autokrātu un populistu nākšana pie varas Eiropā un citviet pasaulē jau pierādījusi, ka ekonomiskā stabilitāte ir grūti sasniedzama realitāte. To ilustrē arī Eiropas valstis, piemēram, Turcija, kur populistiski lēmumi atspoguļojās patēriņa inflācijā virs 60 %.

Autokrāti mērķtiecīgi izmantos dezinformācijas plūdus, lai vairotu savu popularitāti, un šādi liegs vēlētājiem objektīvi izvērtēt kandidātus. Tas var nelabvēlīgi ietekmēt šo valstu ekonomisko izaugsmi, turklāt starptautiskai sadarbībai nedraudzīgie valstu vadītāji varētu "iegriezt" ekonomiskai attīstībai nākotnē.

Bez šaubām, visa pasaule vēros ASV vēlēšanas 2024. gada beigās. Eiropiešus varbūt ne tik ļoti interesē pats ASV vēlēšanu process, taču to iznākums ir ārkārtīgi būtisks. Spēcīgās Rietumvalsts nākamais prezidents var gan sekmēt veiksmīgu atrisinājumu jau pieminētajos bruņotajos konfliktos Ukrainā un Tuvajos Austrumos, kliedēt bažas un mazināt globālo nenoteiktību, gan arī pretēji – padziļināt krīzi un veicināt ārkārtēju notikumu rašanos.

Pēc Hārvarda Universitātes profesora Dani Rodrika (Dani Rodrik) domām, ekonomiskās, reģionālās un kultūras atšķirības valstu iekšienē tikai pieaug, un atbalsts liberālai demokrātijai (un vērtībām, kas to atbalsta), šķiet, mazinās, atspoguļojot pieaugošo atbalstu ksenofobiskiem, autoritāriem populistiem un arvien pieaugošo noraidošo reakciju pret zinātnisko ekspertīzi. Un iemesli tam arvien meklējami pieaugošajā nevienlīdzībā un darba tirgus polarizācijā [2].

Globālās ekonomikas fragmentācija un mīkstā piezemēšanās

Ģeopolitiskais spiediens un ne ekonomiskie faktori veicina globālās ekonomikas fragmentāciju. Tā Oksfordas Universitātes profesore un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas galvenā ekonomiste Beāta Javorcika (Beata Javorcik) secina par atsevišķu valstu centieniem nodrošināt "stratēģisko autonomiju" kritisko preču un tehnoloģiju ražošanā. Šī tendence ne tikai būtiski ietekmēs ekonomisko stabilitāti un izaugsmi, bet arī apdraud cīņu pret klimata pārmaiņām. Ekonomiskā fragmentācija būs dārga un negatīvi ietekmēs katras valsts ekonomisko izaugsmi.

Ņujorkas Universitātes emeritētais profesors Nuriels Rubini (Nouriel Roubini) paredz, ka 2024. gadā globālo ekonomiku sagaida “mīkstās” vai “bedrainās” piezemēšanās scenāriji – situācija, kurā nelabvēlīgi ārējie apstākļi mazina globālās izaugsmes tempus. Ierobežojoša monetārā politika, kura iedarbojas ar zināmu kavēšanos, varētu pilnā mērā negatīvi izpausties 2024. gadā. Pirmo scenāriju no otrā atšķir tikai ģeopolitiskie šoki un nenoteiktība Tuvajos Austrumos, kas var pastiprināt inflāciju (piem., caur augstākām naftas cenām un/vai piegāžu ķēžu pārrāvumiem), un tad centrālās bankas būs spiestas atlikt procentu likmju samazinājumus uz vēlāku laiku. Kembridžas Kvīnsas koledžas prezidents Mohameds el Erians (Mohamed El-Erian) un Hārvarda Universitātes profesors Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) ir līdzīgās domās par globālo ekonomiku un uzskata, ka 2024. gads drīzāk būs vētraināks nekā 2023. gads, jo ģeopolitiskā spriedze pieaug, procentu likmes joprojām ir augstas un valstu fiskālie deficīti varētu iedragāt valstu pēcpandēmijas atkopšanos.

Procentu likmes drīzāk kritīsies

Kā jau rakstīju iepriekšējā blogā (Ko ekonomisti sagaida 2023. gadā?), pasaules vadošās centrālās bankas veltīja pūles inflācijas apkarošanai un cēla procentu likmes. Sekojošais ekonomiskās izaugsmes tempu kritums visā pasaulē ir darījis savu darbu – piebremzējis pieprasījumu, kas savukārt mazina cenu spiedienu.

Turklāt arī piedāvājuma faktori ir normalizējušies. Piegāžu ķēžu sastrēgumi ir mazinājušies. Eiropas valstis ir atradušas alternatīvus energoresursu piegādātājus, un šoka terapija, pārslēdzoties no Krievijas resursiem, ir cauri.

Saskaņā ar starptautisko organizāciju [3] aplēsēm 2024. gadā ekonomiskās izaugsmes tempi kritīsies trešo gadu pēc kārtas. Globālā izaugsme palēnināsies gan attīstītajās, gan attīstības valstīs, pateicoties stingrākai monetārai politikai, ierobežojošajiem finanšu nosacījumiem un vājākai globālai tirdzniecībai. Par laimi, nu jau straujiem soļiem inflācija tuvojas centrālo banku mērķiem. Ja inflācija uzrādīs noturīgu samazinājumu, tad centrālās bankas, visticamāk, jau šogad sāks mazināt procentu likmes. Mērena inflācija un procentu likmju kritums radīs cerību sajūtu mājsaimniecībām un pamatu pozitīvai ekonomikas konjuktūrai 2025. gadā.

No GPT-4 līdz GLP-1

Mākslīgā intelekta attīstība 2023. gadā raisīja īstu vētru. Plašākai publikai kļuva pieejams lielais valodas modelis GPT. Lai gan lielie valodas modeļi eksistēja arī iepriekš, valodas modeļu straujā attīstība un audzēšana līdz pat triljonam parametru (GPT-4) cilvēkiem radījusi īstu sajūsmu, ka ChatGPT sniedz saprātīgas atbildes uz jautājumiem un uz šiem valodas modeļiem balstītie risinājumi pat zīmē smalkas bildes. Bez šaubām, šāda mākslīgā intelekta attīstība varētu būtiski kāpināt cilvēku produktivitāti un pārveidot darba būtību līdzīgi kā industriālā revolūcija 19. gadsimtā.

Nesen izdotā pētījumā Starptautiskais Valūtas fonds lēš, ka mākslīgā intelekta attīstība skars 40 % darbavietu visā pasaulē. No tām daļa darbavietu tiks aizvietotas ar mākslīgo intelektu. Šāda tehnoloģiskā "revolūcija" sola būtiski kāpināt produktivitāti, globālās ekonomikas izaugsmi un cilvēku ienākumus. Taču tehnoloģiju attīstībai ir arī savas blaknes. Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristalina Georgijeva brīdina, ka nevienmērīga mākslīgā intelekta attīstība var padziļināt nevienlīdzību starp cilvēkiem un valstīm un pastiprināt sociālo spriedzi. Tāpēc politikas veidotājiem ir svarīgi rast līdzsvaru mākslīgā intelekta attīstībai un jāveicina darba tirgus politika, kas pasargātu no tehnoloģiju "graujošā" efekta.

Cita ātri augoša nozare ar ambīcijām uzlabot cilvēku labklājību ir biotehnoloģijas. Covid-19 laiks jau parādīja, cik zibenīgā ātrumā biotehnoloģijas spēj ražot cilvēku dzīvi glābjošas inovācijas. Ja medicīna, pateicoties biotehnoloģijām, radīs risinājumu, kas spētu ārstēt vismaz vienu no TOP-10 pasaules izplatītākajām letālajām slimībām, tas būtu īsts cilvēces izrāviens. Viena no šādām slimībām ir diabēts. Pašlaik diabēta ārstēšanai veiksmīgi izmanto uz GLP-1 bāzētas aktīvās vielas, kas efektīvi ārstē arī liekā svara problēmu, – divas kaites ar kopīgu cēloni. Reuters novēro, ka akciju cenas ir strauji cēlušas Novo Nordisk un Eli Lilly zāļu kompānijām, kas ražo diabēta un svara zaudēšanas zāles, – pirmās indikācijas, ka investori tic zāļu potenciālam un augstai peļņai. Nereti provocējošais Ņujorkas Universitātes profesors Skots Gelovejs (Scott Galloway) uzskata, ka 2024. gadā GLP-1 inovācijas aizēnos GPT-4 veiksmes stāstu. Iespējams, ikdienā vairāk dzirdēsim tādus vārdus kā Wegovy vai Zepbound – tievēšanas zāles.

Liekā svara problēma strauji aug visā pasaulē gan attīstītās, gan attīstības valstīs un negatīvi ietekmē ekonomisko attīstību. Pasaules Aptaukošanās federācija (The World Obesity Federation) lēš, ka negatīva ekonomiskā ietekme varētu sasniegt pat 3 % no globālā iekšzemes produkta līdz 2035. gadam veselības aprūpes izmaksu, liekā svara ietekmes uz produktivitāti un priekšlaicīgas mirstības dēļ. Svara zaudēšanas zāles regulē smadzeņu impulsus, kā un cik daudz cilvēki patērē pārtiku, alkoholu un tabaku. Tas nozīmē: ja iedzīvotāji varētu būtiski mainīt ēšanas paradumus, tad pārtikas pieprasījuma kritums var būtiski ietekmēt pasaules vadošos pārtikas ražotājus un mazumtirgotājus. Savukārt veselīgāki dzīves gadi noteikti radītu papildu ekonomiskās aktivitātes citās jomās. Tādējādi šīs zāles būtiski ietekmētu reālo ekonomiku.

Skaidrs, ka mākslīgā intelekta un biotehnoloģiju attīstība neietekmēs darbavietas vai cilvēku uzvedību acumirklī. Process ilgs vairākus gadus. Bet 2024. gads varētu iezīmēties ar pakāpenisku un jūtamu ietekmi uz cilvēku labklājību. Vienlaikus tas parāda, cik spēcīgi tehnoloģijas un inovācijas ietekmēs mūsu ikdienu un ka ikvienam jābūt gatavam pārmaiņām.

Nobeigumā

Gaidāms, ka 2024. gads būs karstāks par pērno gan temperatūras, gan politisko un ekonomisko notikumu ziņā. Tāpat šis gads nesolās būt ražīgs, un ekonomikas izaugsme varētu būt vāja. Par laimi, inflācija tiks apkarota un mājsaimniecības var cerēt uz procentu likmju kritumu un kredītmaksājumu samazinājumu. Vienlaikus, gads solās būt izaicinājumu un tehnoloģisko pārsteigumu pilns. Tehnoloģijas un inovācijas radīs papildu iespējas un potenciālu izaugsmei nākamajiem gadiem. Taču jābūt gatavam, ka tehnoloģijas un inovācijas radīs blaknes tiem cilvēkiem, kuriem grūti adaptēties pārmaiņām. Tādējādi valdībām būs jābūt gatavām nākt palīgā un nodrošināt iekļaujošu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu.

[2] Rodrik (2021). Why Does Globalization Fuel Populism? Economics, Culture, and the Rise of Right-Wing Populism. Annual Review of Economics 13:133–70

[3] IMF “World Economic Outlook” October 2023, World Bank “Global Economic Prospects” January 2024.

APA: Bessonovs, A. (2024, 19. jun.). Kas gaidāms 2024. gadā?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6241
MLA: Bessonovs, Andrejs. "Kas gaidāms 2024. gadā?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.06.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6241>.
Up