21.06.2023.

Latgales atpalicības anatomija

Ilustratīvs attēls Daugavpils mitrājs
Foto: LETA

Latgale ir Baltijas valstu nabadzīgākais reģions ar diezgan vāju attīstību. Ekonomiski mazāk attīstīti reģioni (t.s. “austrumu robeža”) ir jebkurā valstī, taču Latgale izceļas – Baltijas valstīs nav cita reģiona ar tik zemu ienākumu līmeni (1. attēls).

Jo zemāks ir ienākumu līmenis, jo parasti vieglāk ir to celt (ienākumu beta-konverģences efekts).  Latgales gadījumā tas tā nav – ekonomiskās izaugsmes temps ir zem Latvijas vidējā rādītāja. Vēl vairāk – Latgalē šobrīd nav nevienas pilsētas ar paātrinātu attīstību. Daugavpils, Rēzekne, pārējās Latgales teritorijas – visur ekonomiskās izaugsmes temps ir zem Latvijas vidējā (2. attēls). Tas nozīmē, ka laika gaitā atpalicība no pārējās Latvijas turpina pieaugt.

 
 

Kāpēc Latgale ekonomiski atpaliek no pārējiem Latvijas reģioniem? Pastāv trīs ekonomikas izaugsmes faktori – cilvēkkapitāls, investīcijas ražošanas iekārtās un tehnoloģijās. Latgale atpaliek pēc visiem trim. 

Iedzīvotāju skaita samazinājums Latgalē notiek visstraujāk Latvijā (gan mirstībai pārsniedzot dzimstību, gan arī aizbraukušo cilvēku skaitam pārsniedzot iebraucēju skaitu; 3. attēls). Izbraucot ekonomiski aktīviem cilvēkiem, kas var atrast labu darbu citur, iedzīvotāju struktūra mainās par labu senioriem (4. attēls).

 
 

Nodarbinātības līmeņa atšķirība starp Rīgu un Latgali ir gandrīz tikpat liela kā starp Vāciju un Spāniju (5. attēls). Latgalē vienlaikus ir gan augstāks bezdarbs nekā pārējos Latvijas reģionos, gan izteikts darbaroku trūkums, kas var atspoguļot būtisku atšķirību starp esošām un darba tirgū pieprasītām prasmēm (Beveridža līkne atrodas tālāk no koordinātu sākumpunkta; 6. attēls). Piemēram, Latgales iedzīvotājiem ir vājākas digitālās prasmes (7. attēls). Grūti saprast, cik lielā mērā tas atspoguļo izglītības programmu vai darba vides īpatnības, cik to, ka iedzīvotāji ar labākām digitālām prasmēm ar lielāku iespējamību var atrast darbu citur un tāpēc izbrauc no Latgales.

 
 
 

Latgales iedzīvotāji arī biežāk sūdzas par sliktu veselību, un tiem ir īsāks mūža ilgums. Veselības stāvokli ietekmē daudz faktoru – viens no tiem, ko valsts var mainīt, ir veselības aprūpes pakalpojumi. Tieši Latgales pilsētu iedzīvotāji ir visvairāk neapmierināti ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību (8. attēls). 

 

Latgalē ir izteikts privāto investīciju trūkums, tajā skaitā ir ļoti maz ārvalstu tiešo investīciju. Atpaliek gan investīcijas uzņēmumu materiālajos un nemateriālajos aktīvos  (9. attēls),  gan arī dzīvojamo ēku būvniecība (iedzīvotāju skaita kritums nozīmē mazāku pieprasījumu pēc jaunām dzīvojamām ēkām). Latgalē ir mazāk ekonomiski aktīvo uzņēmumu nekā pārējos Latvijas reģionos; atpaliek arī jauno uzņēmumu dibināšana (10. attēls).

 
 

Šo robu mēģināts aizpildīt ar pastiprinātām publiskām investīcijām (tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) fondiem; sk. 14. slaidu). Skaidrs, ka tās ir investīcijas valsts drošībā – bez ES fondu finansētiem projektiem Latgales ekonomiskā situācija būtu vēl sliktāka. Taču ja naudu dod par atpalicību un atņem par attīstību (mehānisms, pēc kura funkcionē pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds un daļēji arī ES fondu sadale), pašvaldībām var trūkt motivācijas veicināt ekonomisko attīstību.

Šobrīd Latgales augšupejas zelta atslēdziņa vēl nav atrasta. Taču skaidrs, ka tā meklējama ciešākā integrācijā ar ekonomiski spēcīgākiem reģioniem (piemēram, Rīgu), papildinot tos. Nevis konkurējot ar tiem vai mēģinot panākt vēl lielāku resursu pārdali no Rīgas un Pierīgas.

Blogs balstīts festivāla “Lampa” diskusijas tēzēs
 

APA: Krasnopjorovs, O. (2024, 03. mar.). Latgales atpalicības anatomija . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5964
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Latgales atpalicības anatomija " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 03.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5964>.
Up