13.10.2020.

Budžeta izdevumi šķērsgiezumā. Pārfinansētas nozares – mīts vai realitāte?

Foto: Shutterstock

Covid-19 ietekmē ir būtiski pieaugušas sabiedrības gaidas par valsts atbalstu. Tikmēr valdības atbilde pēkšņajam šokam izgaismojusi arī sistēmas nepilnības – riska scenārija trūkumu (lai reaģētu ātri) un nepietiekošas iekšējās finanšu rezerves (lai reaģētu plaši).

Eiropas Komisija (EK) ir atlaidusi fiskālās disciplīnas grožus un mīkstinājusi valsts atbalsta regulējumu. Tomēr arī krīzes apstākļos budžeta izdevumu efektivitāte ir aktuāla. Turklāt ir jādomā, kā pakāpeniski mazināt budžeta deficītu apstākļos, kad demogrāfisko pārmaiņu ietekmē, samazinoties darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitam un palielinoties vidējam mūža ilgumam, pieprasījums pēc lielākiem valsts izdevumiem veselības un sociālās aprūpes jomā pieaug. Protams, tas ir sabiedrības lēmums un politiska diskusija, kuras jomas finansējamas vairāk, tomēr vienlaicīgi ir arī dažādi vēsturiski mantojumi, kas, iespējams, zaudējuši aktualitāti. Tātad šoreiz par to, kas būtu revidējams un kādas ir neizmantotās vai atliktās iespējas budžeta izdevumos.

Viedoklis

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof. Gundars Bērziņš

Kas, Jūsuprāt, būtu pirmie darbi, kas būtu jāveic, lai efektivizētu valsts budžeta izdevumu plānošanu un īstenošanu?
Veidojot valsts budžetu, ir nepieciešams atteikties no vēsturiskā principa naudu piešķirt iestādēm un funkcijām. Tā vietā izmantot salīdzinošos datus, piemēram, OECD un ES, kā arī sekot globālajām valstu attīstības tendencēm. Izvēlēties tādas prioritātes, kas nākotnē vairos ienākumus un labklājību, nevis izdevumus.

Kopējais budžeta ietvars Latvijā ir viens no mazākajiem Eiropas Savienībā (ES), mērot pret īpatsvaru ekonomikā. Izdevumi (līdzīgi kā ieņēmumi) 2019. gadā bija nepilni 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr vidējais rādītājs 27 ES dalībvalstīs ir gandrīz 47% no IKP [1]. Tas nozīmē, ka uz daudzu valstu fona līdzekļi, ko Latvija var novirzīt publisko pakalpojumu sniegšanai, tajā skaitā algām sabiedriskajā sektorā, arī ārstiem un skolotājiem, ceļu būvniecībai, pensijām vai pabalstiem, ir būtiski mazāki.

1. attēls. Valdības izdevumi, % no IKP, 2019

Valdības izdevumi, % no IKP, 2019
Avots: Eurostat

Tikmēr pārdalīt budžetā ienākušo naudu izdevumos var tikai to, kas ir nopelnīts vai šajā gadījumā – saņemti ieņēmumi no nodokļiem, nodevām un citiem avotiem (šoreiz abstrahējoties no valsts parāda palielināšanas). Tikmēr nodokļu iekasējumu zemākā līmenī, kā tas būtu citkārt, Latvijā notur salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars (18-24% no IKP [2] ). “Pelēkais” sektors tikai daļēji piedalās kopējā budžeta ieņēmumu veidošanā, tādējādi ierobežo iespējas sniegt kvalitatīvus un/vai kvantitatīvus publiskos pakalpojumus.

Tomēr, atgriežoties pie maka lieluma, turpmākajā rakstā fokusēšos uz izdevumu sadaļu. 

Budžeta izdevumu salīdzinājums Baltijas valstīs

Salīdzinot budžeta ietvarus Baltijas valstīs, redzams, ka Igaunijā kopējais izdevumu apjoms ir līdzīgs kā Latvijā, kamēr Lietuvā par 4pp zemāks, nepārsniedzot pat 35% no IKP. Lielāko ekonomisko kategoriju līmenī – atalgojums, preces un pakalpojumi, sociālie maksājumi, kapitālie izdevumi – redzams, ka Latvijā ir vairākas budžeta pozīcijas, kurās izdevumi ir augstāki kā Lietuvā, turklāt ilgstoši bez būtiskām pārmaiņām.

2. attēls. Vispārējās valdības budžeta izdevumi lielāko ekonomisko komponenšu dalījumā, % no IKP, 2019

Vispārējās valdības budžeta izdevumi lielāko ekonomisko komponenšu dalījumā
Avots: Eurostat

 

Tātad Lietuva daudzās jomās (īpatsvarā pret ekonomiku) tērē mazāk nekā kaimiņi, tajā skaitā – par kapitālajiem izdevumiem.

Iespējams, ka zāle ir zaļāka tur, kur mūsu nav, tomēr braucot pa Lietuvu, tiešām nešķiet, ka ēku un ceļu kvalitāte ciestu no zemākiem budžeta kapitālajiem izdevumiem. Viens no veidiem, kā nodrošināt infrastruktūras attīstību, ir privātās-publiskās partnerības (PPP) projekti.

Ņemot vērā, ka PPP aktīvus ir iespējams klasificēt ārpus valdības budžeta bilances, tie neparādās budžeta izdevumos, bet publiskās investīcijas tiek veidotas.

Lietuvā PPP projektus izmanto aktīvāk kā Latvijā, arī būvniecības projektiem izglītības un drošības jomā, ceļu un apgaismojuma infrastruktūras attīstībai [3] . Līdz 2020. gada 1. janvārim no privātā partnera piesaistītais finansējums publiskā sektora kapitālajiem projektiem dienvidu kaimiņam sasniedz gandrīz 190 milj. eiro, turklāt šobrīd ir atvērti arī vairāki jauni, apjomīgi uzsaukumi.

PPP piedāvātās iespējas sekmīgi darbojas arī Somijā, kur līdz šim šādā formā realizēti vairāki svarīgi autoceļu projekti. Līdzīgus projektus var atrast Vācijā, Spānijā, Austrijā un citās Eiropas valstīs. Savukārt Igaunijā un Somijā šobrīd tiek apspriesti vairāki iespējamie PPP projekti savienojumiem Baltijas jūrā (Tallinas – Helsinku savienojums, savienojums uz ar Sāremā salu) [4] . Savukārt Latvijā  - šādu apjomīgu, daudzu desmitu miljonu vērtu projektu pagaidām nav, tomēr sagatavošanās darbi rit pie Ķekavas apvedceļa izbūves PPP projekta ietvaros (budžets ap 160 mij. eiro). Protams, ka šāda veida būvniecības projektos pastāv riski, ar kuriem Latvija iepriekš ir saskārusies (t.sk. bankrotē izpildītājs). Turklāt finanšu krīzes ietekmē valstij iespējas uzņemties ilgtermiņa budžeta saistības bija ierobežotas, lai mazinātu potenciāli negatīvo ietekmi uz budžeta deficītu un valsts parādu. Līdz ar to labās prakses pieredze šajā jautājumā Latvijā nav plaša un kopumā attieksme ir rezervēta.

Starp citu, papildu finansējuma piesaiste infrastruktūras projektiem no privātā sektora šobrīd ir mazāk aktuāla arī Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna kontekstā, kura ietvaros EK ir izveidojusi jaunu atbalsta instrumentu Covid-19 krīzes ietekmes mazināšanai un no kura Latvija potenciāli varētu piesaistīt 2.5 miljardus eiro investīciju un reformu atbalstam. Tikmēr kopumā kapitālajiem izdevumiem no budžeta Latvijā tērē visvairāk starp Baltijas valstīm, ko daļēji ietekmēja arī ES fondu līdzšinējās prioritātes.

Tikmēr Eiropā PPP projekti tiek īstenoti, izmantojot arī ES fondu finansējumu un finanšu instrumentus, dažkārt arī sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku [5] . Līdz ar to, domājot ilgtermiņā, PPP pieeja Latvijā varētu tikt izmantota kā alternatīvs risinājums valsts investīciju projektu īstenošanai, pilnvērtīgi izvērtējot un nodalot riskus. Turklāt kapitālo izdevumu finanšu avotu diversifikācija ļautu rast papildu līdzekļus citām budžeta vajadzībām. Savukārt kapitālo izdevumu efektivitāti Latvijā varētu palielināt Valsts (t.sk. pašvaldību) investīciju stratēģijas izstrāde, kādas pagaidām nav, arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) līmenī tā norādīta kā iztrūkstošs elements labas pārvaldības principu ievērošanai [6] .

Savukārt Igaunijā četru gadu Investīciju plāns (lai arī tikai Valsts nekustamie īpašumi ekvivalenta līmenī) ietver objektus, summas un finansēšanas avotus, un tas ir pielikums Stabilitātes programmai 2020.-2023. periodam [7] . Investīciju ietvars, kas pārsniedz vidēja termiņa plānošanas periodu, palīdzētu privātajam sektoram plānot savas investīcijas, tādējādi mazinot pieprasījuma burbuli. Savukārt būvniecības nozarei tas ļautu objektīvi novērtēt kapacitātes nepilnības un stratēģiski īstenot nodarbinātības, arī modernizācijas plānus.

Savukārt divkārši lielāki budžeta izdevumi kā abām kaimiņvalstīm Latvijā ir par subsīdijām. 2018. gadā Latvijā tie sasniedza 1% no IKP. No tā vairāk kā 2/3 jeb 190 milj. eiro tika novirzīta elektroenerģijas ražotājiem, kam noteikts atbalsta mehānisms obligātā iepirkuma ietvaros. Lietuvai un Igaunijai šādu subsīdiju nav. Ministru kabinetā ir atbalstīts risinājums par pakāpenisku OIK samazināšanu [8] . Ja reforma turpinās, vidējā termiņā šie izdevumi no valsts budžeta varētu samazināties, atvēlot vairāk līdzekļu, piemēram, mērķtiecīgu sociālo pabalstu palielināšanai.

Savukārt Latvijā atlikušie 0.3% no IKP ir novirzīti dotācijām zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, kā arī atvieglojumu kompensācijām. Tikmēr, lai arī subsīdijas transportam Latvijā ir mazākas kā vidēji ES, tās ir augstākās Baltijā. Satiksmes ministrija šovasar ir uzsākusi valsts budžeta izmaksu efektivizēšanu šajā jomā, pārskatot valsts garantēto pakalpojumu apjomu jeb dotējamo autobusu maršrutu tīklu, kā arī plānojot komerciālo jeb valsts nedotēto maršrutu ieviešanu [9] . Lai arī process ir ievilcies līdz ar iepirkumu pārsūdzībām [10], tas vieš cerību par izdevumu sakārtošanu. Tikmēr, domājot ilgtermiņā, svarīgi būtu, ka valsts pasūtījumi mudina izmantot videi un veselībai draudzīgākus risinājumus, tajā skaitā sabiedriskā transporta pakalpojuma ietvaros (piemēram, autobusi ar zemākiem izmešu rādītājiem). Nav prātīgi ar vienu roku piesārņot, ar otru – tīrīt, ja var uzreiz atbalstīt nepiesārņošanu.

3. attēls. Vispārējās valdības izdevumi subsīdijām apakšsektoru dalījumā (COFOG), % no IKP, 2018

Vispārējās valdības izdevumi subsīdijām apakšsektoru dalījumā (COFOG)
 Avots: Eurostat

Tikmēr visās trijās Baltijas valstīs sociālie pabalsti ir finansiāli ietilpīga budžeta pozīcija, aizņemot aptuveni trešdaļu no izdevumiem, lai arī kopumā nodrošinātais finansējums joprojām ir starp zemākajiem ES. Sociālā atbalsta joma ir katras ES dalībvalsts nacionālā kompetence, līdz ar to prioritātes atšķiras. Igaunija ir Baltijas līderis, sniedzot lielāku atbalstu ģimenēm un bērniem, kā arī bezdarbniekiem. Kamēr Latvijā lielāks īpatsvars kā kaimiņvalstīs novirzīts atbalstam sociālās atstumtības mazināšanai, kas iekļauj arī minimālo ienākumu kompensāciju trūcīgām un neaizsargātām personām. Līdz ar to pieeju Latvijā varētu raksturot kā pasīvu reakciju uz dzīves kvalitātes pasliktināšanos, kamēr Igaunijā – proaktīvu rīcību, neļaujot dzīves kvalitātei pasliktināties. Tikmēr kopumā sociālā atbalsta sistēma Latvijā ir sadrumstalota un pabalstu sistēma vāji ietekmē dzīves kvalitātes nodrošināšanu, kā iepriekš ticis norādīts arī Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās.

4. attēls. Sociālās aizsardzības izdevumi Baltijas valstīs, % no IKP un to lielākas komponentes pret īpatsvaru budžetā, 2018

Sociālās aizsardzības izdevumi Baltijas valstīs, % no IKP un to lielākas komponentes pret īpatsvaru budžetā, 2018
Avots: Eurostat

Savukārt sociālo izdevumu kontekstā ir jārunā arī par speciālajām pensijām [11] , kuru izdevumi Latvijā ir augstākie Baltijā: 1.1% apmērā no IKP, kamēr Lietuvā 0.4% un Igaunijā 0.1% no IKP [12]. Viena no speciālo pensiju komponentēm ir izdienas pensijas, kur esošo sistēmu Valsts kontrole vairākkārt ir raksturojusi kā netaisnīgu pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla [13]. Turklāt, lai arī izdienas pensiju nepieciešamība tiek pamatota ar personu nespēju turpināt darba gaitas, Valsts kontroles veiktā analīze liecina, ka 70% no izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt; bieži tajās pašās institūcijās [14]. Savukārt saskaņā ar Ziņojumu, kas 2019. gadā izstrādāts pēc Saeimas pieprasījuma, izdienas pensiju saņēmēju loks Latvijā vērtējams kā plašs, turklāt ietver arī atbalsta personālu (lietvedība, grāmatvedība, juridiskais atbalsts u.tml.)[15].

Budžeta izdevumi izdienas pensiju nodrošināšanai pēdējos gados pieauguši vidēji par 8% gadā, apsteidzot vecuma pensiju kopējo izdevumu kāpumu, un 2020. gadā pārsniedz jau 77 milj. eiro. Alternatīva būtu pārskatīt izdienas pensiju saņēmēju loku un piešķiršanas kārtību, tajā skaitā, izdienas pensijas vecumu sasaistīt ar vecuma pensiju vecuma paaugstināšanu. Ietaupītos līdzekļus savukārt varētu novirzīt atalgojuma sakārtošanai vai citām iekšējām nozares vajadzībām. Vai arī atstāt līdzekļus sociālajā jomā, atalgojuma sakārtošanai rodot citus risinājumus.

Valsts izdevumi funkciju īstenošanai

Izdevumus valsts funkciju īstenošanai visbiežāk vērtē saskaņā ar starptautisku metodoloģiju  COFOG[16]. Tas nodrošina vienotu valdības izdevumu sistematizēšanu un apkopošanu, kā arī valdības izdevumu salīdzināmību valstu starpā. Latvijā COFOG šķērsgriezumā redzams, ka sešās jomās – drošība, aizsardzība, pašvaldības un mājokļi, ekonomiskā darbība, izglītība, kultūra – izdevumi (dažkārt būtiski) pārsniedz ES vidējo līmeni, vairumā gadījumu arī Igaunijas un Lietuvas izdevumu līmeni. Savukārt divās jomās – veselība un sociālā aizsardzība – Latvijas novirzītais finansējums ir gandrīz uz pusi mazāks kā vidēji ES.

Tātad ir divas jomas, kur budžeta finansējums Latvijā ir augstākais vai gandrīz augstākais ES. Viena no tām ir aizsardzība, kurai 2018. gadā tika novirzīts 2.1% no IKP. Ģeogrāfiskā izvietojuma un ģeopolitiskās situācijas ietekmē līdzīgā apmērā, lai arī nedaudz mazāki izdevumi, ir arī pārējām reģiona NATO dalībvalstīm.

Tikmēr otra joma, kur finansējums Latvijā ir viens no augstākajiem ES, ir kultūra, turklāt tādā līmenī turējies ilgstoši. Tomēr saskaņā ar pētījumu [17] sabiedrības kopējais kultūras patēriņš pēdējos gados mazinās. Līdzīgi secinājumi atrodami arī EK ziņojumā par kultūras politiku un virzieniem [18]. Tas nozīmē, ka faktiskie izdevumi uz vienu kultūras patērētāju pieaug. Tikmēr kultūras jomas algojuma un uzturēšanas izmaksas pēdējos gados nav mainījušās (kā īpatsvars ekonomikā), neskatoties uz to, ka pieaudzis kapitālo izdevumu apjoms. Līdz ar to būtu vērts izvērtēt esošo pakalpojumu tīklu, īpaši Rīgā, novēršot dublēšanu un vairāk attīstot e-vidē pieejamus pakalpojumus. Otrkārt, atsevišķās kultūras jomās varētu pārskatīt privātā līdzfinansējuma īpatsvaru, tajā skaitā  cenu par pakalpojumu.

Teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai Latvija novirza ceturto augstāko finansējumu ES, apsteidzot Baltijas kaimiņus. Šie izdevumi ietver subsīdijas, lai atbalstītu dzīvojamā fonda paplašināšanu, kā arī ūdensapgādi un ielu apgaismošanu. Kopējos izdevumos lielākais  mainīgais ir kapitālo izdevumu daļa, kas 2016. gadā samazinājās līdz 0.2% no IKP. Tas sakrīt ar ES fondu plūsmas pārrāvumu, kad samazinājās kopējās publiskās investīcijas, bet vienlaikus norāda uz joprojām lielo atkarību no ārvalstu finansējuma. Tikmēr, ja uzturēšanas izdevumos nav redzams samazinājums, piemēram, ielu apgaismojuma izdevumi turas 25 milj. eiro robežās, pēdējos gados pat pieaugot, tas nozīmē, ka investīcijas neveicina uzturēšanas izdevumu samazināšanu. Tādējādi līdztekus pastāvīgam spiedienam ar mērķi samazināt iepirkšanas cenu, būtu svarīgi uzturēt arī produkta ilgtspējas kritēriju. Šāds princips gan būtu horizontāli attiecināms uz visām jomām, ne tikai pie teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas.       

Vēl viena svarīga tēma, kurai būtu jāpievērš uzmanība izdevumu kontekstā, ir izglītība, kur Latvija nodrošina piekto augstāko finansējumu Eiropā. Vienlaikus iegūto prasmju atbilstība konkurētspējīgas ekonomikas vajadzībām saskaņā ar darba devēju vērtējumu ir salīdzinoši zema. Turklāt ir virkne valstu, kuras ar zemākiem izdevumiem spēj sasniegt augstāku prasmju atbilstības līmeni.

5. attēls. Vispārējās valdības izdevumi izglītībai (COFOG, 2018, % no IKP) un prasmju atbilstības novērtējums konkurētspējīgas ekonomikas vajadzībām (1 = neatbilst; 7 = pilnībā atbilst)

Vispārējās valdības izdevumi izglītībai (COFOG, 2018, % no IKP) un prasmju atbilstības novērtējums konkurētspējīgas ekonomikas vajadzībām
Avots: Eurostat, World Economic Forum, The Global Competitiveness Report 2019

Savukārt, vērtējot izglītības izdevumus ekonomiskajās komponentēs, atalgojuma īpatsvars ir nedaudz virs 60% no kopējiem izglītības izdevumiem un ir bijis salīdzinoši stabils. Tikmēr pēdējos gados ir pieaudzis kapitālo izdevumu īpatsvars. Jādomā, ka skolu tīkla sakārtošanas rezultātā situācija varētu arī mainīties.

6. attēls. Izglītības izdevumu galvenās komponentes, īpatsvars pret kopējiem izglītības izdevumiem (COFOG, 2018)

Izglītības izdevumu galvenās komponentes, īpatsvars pret kopējiem izglītības izdevumiem (COFOG, 2018)
Avots: Eurostat

Savukārt, runājot par atalgojumu izglītības nozarē, Latvijas Bankas veiktais pētījums [19] liecina, ka skolēnu mācību rezultātus vidusskolā pozitīvi ietekmē skolas lielums un skolotāju atalgojums un tas nav atkarīgi no skolas atrašanās vietas (laukos vai pilsētā) vai skolas tehniskā aprīkojuma. Turklāt pēc pētījuma publicēšanas tika veikti vairāki papildu aprēķini, secinot, ka skolotāju specializācija nodrošina labākus eksāmena rezultātus un tādējādi veido zinošāku darbaspēku nākotnē. Skolās, kur matemātikas skolotāji mācīja tikai matemātiku, eksāmenu rezultāti ir bijuši augstāki.

7. attēls. Matemātikas 12. klases eksāmena rezultāti atkarībā no priekšmetu skaita vienam pedagogam (2018. gadā)

Matemātikas 12. klases eksāmena rezultāti atkarībā no priekšmetu skaita vienam pedagogam (2018. gadā)
Avots: Latvijas Bankas aprēķini

Tikmēr izteikta finanšu mazuma piegarša Latvijā jūtama veselības jomā, tai novirzot gandrīz zemāko finansējumu ES - 4% no IKP, iepretim augstākajam rādītājam Dānijā - 8.3% no IKP. Nenoliedzami, izdevumi veselības nozarē ir jākāpina, jo privātais līdzfinansējums veselībai Latvijā tuvinās OECD augstākajiem rādītājiem, vienlaikus dzīvildzes rādītāji ir starp zemākajiem OECD. Tomēr arī mazajos veselības līdzekļos ir redzami aspekti efektivitātes uzlabošanai. Piemēram, gaidīšanas rinda uz atsevišķiem pakalpojumiem būtiski atšķiras viena reģiona ietvaros, kā arī to starpā. Rīgas reģionā uz datortomogrāfiju var nākties gaidīt 143 dienas, Latgalē – līdz 86 dienām, Kurzemē – līdz 60 dienām [20]. Pakalpojumu sniegšanas izplatības pārplānošana varētu mazināt pacientu gaidīšanu rindā un tādējādi uzlabot vispārējo sabiedrības veselības stāvokli. Savukārt datu uzkrāšana un apmaiņu starp dažāda līmeņa iestādēm mazinātu finansējuma dublēšanu par atkārtoti veiktām manipulācijām (analīzes, izmeklējumi u.c.). Tikmēr veselības nozare noteikti ir tā, kuras stratēģisko problēmu risināšanai veiksmīgi varētu piesaistīt Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna līdzekļus.

Valsts izdevumu pārskatīšana un efektivitāte

Svarīgi ir regulāri vērtēt, ko valsts var darīt efektīvāk, gudrāk, savādāk, mazāk vai nemaz, ja pasākums ir zaudējis aktualitāti. Šobrīd tas tiek regulāri darīts Finanšu ministrijas vadībā – budžeta sagatavošanas procesa ietvaros. Tikmēr reformas var gan motivēt veikt, gan tās uzspiest.

Lielāks ieguvums ir no sadarbības un valsts iestāžu pašiniciatīvas, jo katrs savu māju pārzina vislabāk. Tomēr līdzšinējā pieredze liecina, ka ministrijas spēlē paslēpes, jo, iespējams, nav pārliecības, ka ietaupītie līdzekļi no izdevumu efektivizēšanas paliks nozarē.

Tikmēr pieeja “darīt savādāk” vai “domāt tālāk” veicina budžeta izdevumu efektivitātes kāpumu, kopumā iegūstot vairāk par to pašu naudu. Izdevumu  pārskatīšanā vēl jāiegulda daudz darba, jo iespējas atrast iekšējos resursus nozaru vajadzību nodrošināšanai joprojām ir, bet tas prasa arī pieejas un politikas pārmaiņas. Iespējas redzamas, pārskatot kapitālo izdevumu finansēšanas kārtību un ieguldījumu ilgtspēju (t.sk. uzturēšanas ieguvumus), kā arī izstrādājot valsts investīciju stratēģiju. Papildu – izvērtēt subsīdiju pamatotību un atbilstību nākotnes vajadzībām, kā arī attīstīt mērķtiecīgus sociālā atbalsta instrumentus un reformēt izdienas pensiju sistēmu. Savukārt kultūras un veselības jomā būtu vērts novērtēt esošo pakalpojumu tīklu un turpināt e-vides risinājumu attīstību, kā arī stiprināt izglītības (kvalitātes) reformu.

Par valsts nozīmi ekonomikā ir runājuši vienmēr – cik lielai tai jābūt, ko regulēt vai ko finansēt no budžeta? Covid-19 krīzē valsts palielināja savu lomu, piedāvājot papildu sociālās aizsardzības instrumentus un tādējādi stiprinot drošību par rītdienu, kā arī mazinot cikliskās svārstības. Tomēr nenoteiktība kādu dienu beigsies. Tāpēc izdevumu pārskatīšanu ir svarīgi turpināt, atmetot lieko un atbalstot vajadzīgo. Valsts īsteno funkciju, nevis notērē naudu.

[1] Eurostat, datu kopa pieejama https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/tec00023/default/table?lang=en

[2] 18% no IKP 2017. gadā saskaņā ar Šneidera novērtējumu (Leandro Medina, Friedrich Schneider, Shedding Light on the Shadow Economy: A Global Database and the Interaction with the Official One, 2019, pieejams: https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=3502028 ) vai 23,9% no IKP 2019. gadā saskaņā ar Saukas un Putniņa novērtējumu, 2020, pieejams: https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2020-06/A_Saukas_PREZENTACIJA_Enu_ekonomika.pdf

[3] PPP Lietuvā https://ppplietuva.lt/en/public-and-private-sector-partnership/news/ppp-statistics-in-lithuania

[4] https://kpmglaw.lv/pieredzes_trukums_un_zemudens_akmeni_nav_lavusi_izmantot_ppp_iespejas

[5] https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR18_09/SR_PPP_LV.pdf

[6] Budgeting and Public Expenditures in OECD Countries 2019, OECD, https://www.oecd.org/governance/budgeting-and-public-expenditures-in-oecd-countries-2018-9789264307957-en.htm

[7] https://www.rahandusministeerium.ee/et/system/files_force/document_files/state_budget_strategy_2020-2023_and_stability_programme_2019.pdf?download=1

[8] http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40491650&mode=mk&date=2020-09-22

[9] https://www.sam.gov.lv/lv/sabiedriskais-transports

[10] https://www.iub.gov.lv/lv/jaunums/par-iepirkumu-uzraudzibas-biroja-lemumu-vsia-autotransporta-direkcija-iepirkuma

[11] Aptver izdienas pensijas, kā arī pensijas, kas piešķirtas par kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, vai piemērojot atvieglotus nosacījumus, piemēram, daudzbērnu vecākiem, invalīdiem uz mūžu, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijas dalībniekiem, politiski represētajiem u.c., kā arī speciālās valsts pensijas bijušajiem Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātiem.

[12] Aging report 2018, Eiropas Komisija, pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/ip079_en.pdf

[13] Izdienas pensiju vezums kļūst smagāks ar katru gadu, 1.10.2020., pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/izdienas-pensiju-vezums-klust-smagaks-ar-katru-gadu

[14] Izdienas pensijas: iespējams, nepanesams slogs valsts budžetam nākotnē, 18.05.2020. Valsts kontrole https://www.lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/izdienas-pensijas-iespejams-nepanesams-slogs-valsts-budzetam-nakotne

[15] Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse Eiropā, Pētījuma gala ziņojums, 2019. Pieejams: https://www.saeima.lv/documents/79976385aa16008ffa585a2255accdfc15bfeb6d

[16] Classification of the Functions of Government. Izstrādāja Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas nodaļa. Tas ir publisko izdevumu dalījums 10 lielās grupās pirmajā līmenī līdz pat 109 klasēm trešajā datu līmenī.

[17] Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums, Latvijas Kultūras akadēmija, SKDS, Culturelab, 2018.

[18] Compendium on cultural policies and trends in Europe, Country profile: Latvia; September 2019, pieejams:https://www.culturalpolicies.net/database/search-by-country/country-profile/?id=21

[19] O.Krasnopjorovs, Pētījums: Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi?, Latvijas Banka, 2017, pieejams: https://www.makroekonomika.lv/petijums-kapec-macibu-sasniegumi-dazadas-latvijas-skolas-ir-tik-atskirigi

[20] http://www.rindapiearsta.lv/lv/mekle_isako

APA: Brusbārde, B. (2020, 23. oct.). Budžeta izdevumi šķērsgiezumā. Pārfinansētas nozares – mīts vai realitāte?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4944
MLA: Brusbārde, Baiba. "Budžeta izdevumi šķērsgiezumā. Pārfinansētas nozares – mīts vai realitāte?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.10.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4944>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up