17.06.2014.

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Atskaņas no Latvijas Bankas studentu darbu konkursa – 2014

"Izvairieties no tiem, kas mēģina iedragāt jūsu ticību sevī.
Patiešām dižens cilvēks, gluži otrādi, modinās sajūtu, ka arī jūs varat kļūt dižens."
Marks Tvens

 

Sazvērestības teorijas piekritējiem šī gada Latvijas Bankas konkursa rezultāti liksies skaidri. Pirmo vietu ieguva darbs, kura zinātniskais vadītājs ir Latvijas Bankas daļas vadītājs, divas otrās vietas tika sadalītas starp attiecīgi Latvijas Bankas galvenā ekonomista un galvenā ekonometrista studentiem. Varētu jau padomāt - kā ierasti, ar papīru kaudzēm pārslogota ierēdņu komisija sadalīja vietas atbilstoši zinātnisko vadītāju "svariem" (vai arī zinātniskie vadītāji lobēja savus studentus). Prēmijas tiek dotas "savējiem", savukārt citu augstskolu talantiem nav nekādu izredžu. Varētu arī padomāt, ka komisija negrib iedziļināties ekonomikas filozofijā un ātri pāršķir vairāk nekā 100 lapu garus darbus, meklējot tikai un vienīgi kvantitatīvās metodes; un, ja tos neatrod, tad darbam nekas nespīd.

Mans raksts tapis, lai ikviens lasītājs varētu pārliecināties pats, ka šādām aizdomām nav pamata. Visi godalgotie darbi ar autoru atļauju ir publicēti, un es paskaidrošu, kāpēc tieši šie darbi tika godalgoti.

Par to, kādai jābūt diplomdarba teorētiskai sadaļai, es jau rakstīju pērn, un tagad varu tikai piebilst, ka prasības nav mainījušas. Ja īsumā - godalgotajos darbos teorijas sadaļa veidota tuvu pasaules izpētes robežai un balstīta uz vairākiem desmitiem jaunu starptautiski atzītu pētījumu, kas publicēti angļu valodā. Atslēgas vārdi - "tuvu pasaules izpētes robežai", "vairāki desmiti", "jaunu", "pētījumu", "angļu valodā" - ir vienlīdz svarīgi un savstarpēji papildinoši.

Starp pārējiem darbiem bija diplomdarbi, kuru teorijas sadaļa bija pārrakstīta no vienas vai dažām ievadlīmeņa mācību grāmatām latviešu valodā vai no studiju kursu materiāliem. Skaidrs, ka šāda teorijas sadaļa nevarēja sanākt tuvu pasaules izpētes robežai, bet aprobežojās ar definīcijām (kas ir iekšzemes kopprodukts, migrācija, nekustamais īpašums u.c.) un vienkāršiem, vairāku desmitu gadu veciem (un jau novecojušiem) modeļiem.

Praktiskā daļa godalgotajos darbos veidota uz teorētiskās daļas pamata, izmantotās metodes ir tuvu pasaules izpētes robežai, rezultāti ir ticami, stabili, teorētiski pamatoti, loģiski izskaidroti. Vairākos citos darbos praktiskās daļas vietā bija "procentu analīze" (garas ciparu virknes, kas atspoguļo, par cik procentiem kāds rādītājs pieauga vai samazinājās), bet, lai tas izskatītos zinātniskāk, tika piesaukti "ķēdes augšanas koeficients" un "bāzes augšanas koeficients". Manuprāt, tas diez vai dod lielu ieguldījumu zinātnē, jo dati ir visiem pieejami un ar to atspoguļošanu tabulās, attēlos utt. nevar ticami noteikt procesa būtību un ietekmējošus faktorus.

Daži darbi ietvēra korelācijas koeficienta analīzi, tātad spēja noteikt, vai rādītāju dinamika ir līdzīga. Šeit bieži rodas rupja kļūda, jo korelācija vēl nenozīmē cēlonību: tas, ka divi rādītāji mainās vienā virzienā, vēl neliecina par to, ka viens rādītājs ir otrā cēlonis, jau nerunājot par to, ka tas var nebūt vienīgais cēlonis. Ir nepieciešams viennozīmīgs teorētiskais pamatojums par cēloņu-seku sakarību starp mainīgajiem un/vai šīs sakarības empīriskā pārbaude. Skaidrs, ka gan procentu analīze, gan korelācijas koeficienta analīze ir tālu no šodienas pasaules izpētes robežas.

Protams, lai uzrakstītu labu diplomdarbu, studentam ir jāiedziļinās noteiktos statistiskajos rādītājos, sev uzzīmējot vairākus desmitus grafiku ar procentu analīzi. Bet tas nenozīmē, ka visus šos grafikus ir jāievieto diplomdarbā. Diplomdarba apjoms ir ierobežots, un, jo vairāk tajā būs tikai salīdzinoši vienkārša procentu analīze, jo tālāk šis darbs būs no pasaules izpētes potenciāla.

Praktiskajā daļā nav pietiekami tikai atkārtot kādu Latvijas Bankas pētījumu vai žūrijas komisijas locekļa diplomdarbu. Piemēram, ne savam bakalaura darbam (2006. gads), ne maģistra darbam (2008. gads), Latvijas Bankas konkursā es tagad nedotu pat veicināšanas balvas. Un tā tam arī vajadzētu būt. Pirmkārt, ar laiku attīstās zinātne, gan Latvijai pakāpeniski mazinot atpalicību no pasaules izpētes robežas, gan pasaules izpētes robežai pārbīdoties tālāk. Otrkārt, kļūst pieejams arvien vairāk datu masīvu par Latviju - jo vairāk ir datu un jo garākas laika rindas ir pieejamas, jo pilnvērtīgāku modeli var tehniski novērtēt.

Tas ir iemesls, kāpēc nedrīkst savu diplomdarbu būvēt uz vecu pētījumu vai mācību grāmatu fundamenta. Piemēram, var izmantot Latvijas Bankas pētījumus un rakstus, paņemot kādu metodi, pieņēmumu vai viedokli, lai to savā darbā izmantotu vai pakritizētu. Tomēr citēt vairākas lapas vai uzskatīt vecas publikācijas par Bībeli un mēģināt "viens-pret-viens" atkārtot daļu no izmantotām metodēm – to šodien jau nevienam nevajag, jo tagad to visu var izdarīt daudz labāk. Jaunākos ārzemju pētījumus jāizmanto, lai saprastu, kā tieši var izdarīt labāk. Divriteņa izgudrošana no jauna ir derīgs prāta vingrinājums, un es arī ar to dažreiz nodarbojos, lai "nesakaltu", tomēr - kāpēc ignorēt pasaules līdzšinējos sasniegumus apskatāmā jautājuma izpētē, pat ja diplomdarba tēma attiecas tikai uz Latviju?

Visbeidzot, iegūtie darba rezultāti ir jāsalīdzina ar citu pētnieku rezultātiem. Dažiem diplomdarbiem rezultātu salīdzināšanai nepietika vietas vai laika. Dažos kuriozos gadījumos diplomdarbs izmantoja pilnīgi to pašu metodiku kā Latvijas Bankas pētījums, tikai garākam laika periodam (līdzīgi vienādojumi, attēli, tabulas, pat dažu teikumu uzbūve, atsauces bija teju katrā lapā), bet iegūtie rezultāti netika salīdzināti ar Latvijas Bankas rezultātiem un tas būtiski pasliktināja darba vērtējumu.

Īsi par kvantitatīvām (ekonometriskām) metodēm – kāpēc Latvijas Banka to uzsver konkursa nolikumā. Jo bagātāks ir tehnisko metožu izmantošanas klāsts, jo noderīgāki (dziļāki, ticamāki, stabilāki) rezultāti ir darbam. Ja students nav spējīgs pielietot mūsdienu kvantitatīvās metodes, tas ierobežo viņa pienesumu zinātnei. Jau runājām, cik "vērtīga" diplomdarbos ir procentu analīze. "Normatīvo dokumentu analīze, monogrāfiskā metode, vispārināšanas un salīdzināšanas metodes" – visbiežāk tā ir citu autoru "procentu analīzes" pārliešana citās krūzēs. Labi, ja tā ir kritiskā analīze, tomēr nereti kāda autora viedoklis (kuram savukārt var trūkt pamatojuma) tiek pieņemts par dogmu un tiražēts tālāk. Tādējādi kvantitatīvo metožu izmantošana nav pašmērķis, tas ir rīks noderīgāku rezultātu/secinājumu iegūšanai. Uz kvantitatīvām metodēm balstīts darbs ir labāks ne tāpēc, ka ir "grūtāks" (sacensties formulu blīvumā nevajag), bet tāpēc, ka tas ļauj analizēt procesus dziļāk, ticamāk un inovatīvāk.

Ja Latvijas Bankas konkurss palīdzēs kādam dzīvē pieņemt izšķirošu lēmumu, ja mans piemērs kādu motivē uz tālākiem sasniegumiem (līdzīgi kā citi cilvēki atklāja ekonomikas pasauli man un motivēja mani, tostarp ar savu piemēru, lekcijām vai blogiem, un daži turpina motivēt vēl šodien), tad šis viss nav bijis velti.

Visiem konkursa dalībniekiem, organizatoriem un žūrijas komisijas locekļiem novēlu panākumus dzīves ceļā, un uz tikšanos Latvijas Bankas 2014./2015. gada konkursā!

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 18. nov.). Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Atskaņas no Latvijas Bankas studentu darbu konkursa – 2014. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/569
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Atskaņas no Latvijas Bankas studentu darbu konkursa – 2014" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/569>.
Up