08.11.2021.

Cenas aug visā Eiropā - vai Latvijā visstraujāk?

Inflāciju raksturojoši vārdi, ilustratīvs attēls
Foto: Latvijas Banka

Energoresursu un pārtikas cenu pieaugums ir visas Eiropas stāsts. Dažās valstīs tas izpaužas spēcīgāk, citās - mazāk izteikti. Oktobrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 6%, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, visstraujāk augot tieši ar transportu saistītām degvielas izmaksām un pārtikas cenām - tā liecina šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt Eurostat saskaņotā patēriņa cenu indeksa ātrais novērtējums par oktobri liecina, ka inflācija vēl augstāka bijusi tepat kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.

Lai gan faktori, kas nosaka inflāciju dažādās Eiropas valstīs ir līdzīgi, atšķiras ietekmes apjoms un arī to pārneses ātrums uz ekonomiku. Tuvojoties ziemas un apkures sezonai, skats uz tuvāko nākotni daudz cerīgāks nepaliek. Turklāt, tā kā ekonomikā dažādas nozares ir savītas cieši kopā, enerģijas cenu pieaugums nenozīmē tikai to, ka degviela, dabas gāze vai elektroenerģija paliek dārgāka. Šo resursu sadārdzinājums kontekstā ar ierobežojumiem piegādes ķēdēs un konteinerpārvadājumu cenu pieaugumu ar laiku atspoguļojas arī citu preču un pakalpojumu cenu pieaugumā.

Lai arī, redzot 6% gada pieaugumu inflācijai oktobrī, skaitļi šķiet ļoti lieli (un visticamāk gada nogalē tie turpinās augt), tomēr, vērtējot cenu pārmaiņu ietekmējošo faktoru prognozes, sagaidāms, ka nākamā gada otrajā pusē inflācijas pieauguma tempi būs mērenāki, jo dabasgāzes un citu energoresursu cenu pieaugums būs mazāks.

Vienlaikus pat pandēmijas ierobežojumu ietekmētajā Latvijas tautsaimniecībā šajā un nākamajā gadā vērojams tāds vidējās algas pieaugums, kas visticamāk būs augstāks par inflāciju. Jau pieaugušas un vēl plānots palielināt algas vai piemaksas vairāku sabiedriskā sektora profesiju pārstāvjiem. Privātajā sektorā vairāku nozaru pārstāvji, īpaši apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, norāda uz atbilstoša darbaspēka trūkumu, kas rada spiedienu uz algu pieaugumu arī šajā sektorā. Protams, to neizjūt visi iedzīvotāji, tāpēc atsevišķām iedzīvotāju grupām tomēr būs vērojams pirktspējas samazinājums.

APA: Opmane, I. (2024, 28. mar.). Cenas aug visā Eiropā - vai Latvijā visstraujāk?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5391
MLA: Opmane, Ieva. "Cenas aug visā Eiropā - vai Latvijā visstraujāk?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 28.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5391>.

Komentāri ( 1 )

  • Aldis Viesturs
    08.11.2021 18:51

    Un tai pašā laikā LB tā vietā lai samazinātu bilanci="naudas drukšānu" , to aizvien palielina
    https://tradingeconomics.com/latvia/central-bank-balance-sheet
    Kur likumā par "Latvijas banku" vai iestāšanās ES līgumā, parādās maģiskie 2% (cenu stabīls pieaugums), nevis piemēram 0 vai 20 ?
    Pat, ja pieņem ka kautkur līgumā vai likumā 2% inflācija ir atrakstīta, tad kādēļ LB bilance="drukātā nauda" ir pieaugusi par 12% ?

Restricted HTML

Up