01.12.2014.

Cenu konkurētspējas efektivitāte ārējās nelīdzsvarotības mazināšanā eiro zonas valstīs

Ilgi tika uzskatīts, ka cenu konkurētspēja (t.i., cenu un izmaksu pārmaiņas attiecībā pret galvenajām tirdzniecības partnervalstīm) ir svarīgākais faktors, kas nosaka uzņēmumu iespējas realizēt savas preces vai pakalpojumus starptautiskajos tirgos. Tomēr rodas vairāki jautājumi. Pirmkārt, cik liela ir cenu konkurētspējas ietekme un tās spēja izskaidrot eksporta un importa dinamiku? Otrkārt, kurš no pieejamiem cenu konkurētspējas rādītājiem vislabāk raksturo cenu konkurētspējas ietekmi?

Katrai eiro zonas valstij Eiropas Centrālā banka regulāri aprēķina un publicē dažādus t.s. saskaņotos konkurētspējas rādītājus (SKR; Harmonised Competitiveness Indicators; HCI). Tie  atspoguļo gan nominālā valūtas kursa dinamiku, gan dažādu izmaksu un cenu indeksu attīstību attiecībā pret galvenajām tirdzniecības partnervalstīm (t.sk. patēriņa cenu indeksu (PCI), pakalpojumu patēriņa cenu indeksu (pakalpojumu PCI), ražotāju cenu indeksu (RCI), iekšzemes kopprodukta (IKP) deflatoru, vienības darbaspēka izmaksu tautsaimniecībā (VDIT) un rūpniecībā (VDIAR) indeksu). Pēc būtības SKR atspoguļo valstī radīto preču un pakalpojumu cenu līmeni attiecībā pret cenu līmeni galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. SKR palielinājums nozīmē, ka relatīvo cenu līmenis aug, t.i., cenu konkurētspēja pasliktinās, un otrādi – SKR samazinājums signalizē par cenu konkurētspējas uzlabošanos.

Šajā rakstā apkopoti nesen publicētā S. Kristodulopulu (S. Christodoulopoulou) un O. Tkačeva pētījuma "Izmaksu un cenu konkurētspējas loma eiro zonas valstu ārējā līdzsvara atjaunošanā: efektivitātes novērtējums, izmantojot alternatīvus saskaņotos konkurētspējas rādītājus" (2014) galvenie secinājumi, kas papildināti ar novērtējumiem, pamatojoties uz Latvijas datiem.

Pētījumā sniegtas atbildes uz jautājumiem, kurš no minētajiem rādītājiem labāk atspoguļo valsts cenu konkurētspējas pārmaiņas un kāda ir katra rādītāja ietekme uz preču un pakalpojumu eksportu un importu. Šādā nolūkā pētījumā tika novērtēti preču un pakalpojumu eksporta un importa dinamiskie vienādojumi, kuros eksporta noteicējfaktori ir ārējais pieprasījums (kas raksturo potenciālo valstī saražoto preču un pakalpojumu pieprasījumu) un viens no minētajiem SKR [1], bet importa noteicējfaktori – iekšējais pieprasījums (kas raksturo potenciālo ārvalstīs saražoto preču un pakalpojumu pieprasījumu), SKR un eksports.

Eksporta iekļaušana importa vienādojumos tiek pamatota ar to, ka preču vai pakalpojumu radīšanā arvien lielāka loma mūsdienās ir starppatēriņa precēm, kuras tiek importētas, valstīm arvien ciešāk iesaistoties t.s. globālajās vērtību ķēdēs. Tātad, palielinoties eksporta iespējām, aug arī starppatēriņa preču imports. Vienādojumi novērtēti par laiku no 1995. gada 1. ceturkšņa līdz 2013. gada 1. ceturksnim, taču atsevišķām valstīm izlases periods ir īsāks.

Preču un pakalpojumu eksports

Pretēji ekonomikas politikas noteicēju tradicionālajam uzskatam, eksporta jutīgums attiecībā pret relatīvo cenu pārmaiņām nav liels. Vairāk nekā pusē preču un pakalpojumu eksporta vienādojumu relatīvo cenu elastība ir vai nu diezgan zema, vai arī statistiski nenozīmīga. Tikai Igaunijā, Somijā, Spānijā, Francijā un Maltā preču eksporta cenu elastība ir liela. Pakalpojumu eksports ir jutīgs pret cenu pārmaiņām lielajās eiro zonas valstīs (Francijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē un Spānijā) un Slovākijā. Pārējās eiro zonas valstīs SKR ietekme uz pakalpojumu eksportu ir statistiski nenozīmīga.

Konkurētspējas rādītājiem, kas balstīti uz cenu indeksiem (PCI, RCI un IKP deflatora indeksiem), ir lielāka ietekme gan uz preču, gan uz pakalpojumu eksportu pretstatā SKR, kuru pamatā ir vienības darbaspēka izmaksu (VDI) indeksi. Savukārt Igaunijā un Grieķijā situācija ir pretēja: tikai uz VDI izmaksām balstītajiem rādītājiem ir statistiski nozīmīga ietekme uz preču eksportu. To varētu skaidrot ar šajās valstīs veiktās budžeta konsolidācijas procesā īstenoto pasākumu struktūru, kurā liela nozīme bija netiešo nodokļu celšanai.  Tie paaugstina cenu līmeni iekšzemes tirgū, taču neietekmē eksportēto preču un pakalpojumu cenas, jo eksportam piemērotā PVN likme ir 0.

Salīdzinot preču eksporta elastību attiecībā pret SKR, kuru pamatā ir divi dažādi VDI indeksi, izrādās, ka preču eksports ir jutīgāks pret VDIT pārmaiņām. Tas rāda, ka arī darbaspēka izmaksu pārmaiņas netirgojamo preču sektorā var veicināt pārmaiņas preču eksportā, jo pakalpojumu izmantošana preču ražošanas procesā ir nozīmīga.

Pētījuma rezultāti arī rāda, ka necenu konkurētspējas faktoriem (piemēram, patērētāju gaumei un preču kvalitātei) varētu būt svarīga loma eiro zonas valstu eksportā, jo standarta eksporta vienādojumi nevar izskaidrot vairāk nekā 60-70% eksporta dinamikas. Arī Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi (Mario Draghi) 2012. gada runā pievērsa uzmanību šādai iespējai. Tāpat to apstiprināja vairāki par atsevišķām valstīm veiktie empīriskie pētījumi. Taču šajā pētījumā pierādīts, ka šis secinājums ir attiecināms praktiski uz visām eiro zonas valstīm.

Preču un pakalpojumu imports

Relatīvo cenu pārmaiņas preču un pakalpojumu importa raksturošanai ir pat mazāk noderīgas nekā eksporta vērtēšanai. Turklāt atsevišķās valstīs cenu konkurētspējas rādītāju ietekme uz importu ir negatīva. Tas ir pretrunā ar ekonomikas teoriju, jo saskaņā ar to cenu paaugstināšanās attiecībā pret tirdzniecības partnervalstīm sadārdzina iekšzemes preces un padara importa preces relatīvi pievilcīgākas, paaugstinot to pieprasījumu.

Pretējo importa reakciju varētu skaidrot ar eiro zonas valstu ciešāku iesaisti globālajās vērtību ķēdēs un importēto starppatēriņa preču augošo daļu ražošanas procesā. Tādējādi cenu konkurētspējas pasliktināšanās dēļ samazinās eksports un sarūk (nevis palielinās) arī imports, ja valsts neiekļaujas globālajās vērtību ķēdēs.

Latvijas eksporta un importa cenu elastība

Pētījums tika uzsākts, kad Latvija vēl nebija pievienojusies eiro zonai, tāpēc tā netika iekļauta pētījumā. Taču nesen pētījuma autori novērtēja eksporta un importa vienādojumus, pamatojoties arī uz Latvijas datiem. Rezultāti liecina, ka Latvijas eksports ir jutīgs attiecībā pret SKR pārmaiņām, kas tiek aprēķinātas, ņemot vērā darbaspēka izmaksu dinamiku, taču pārējo konkurētspējas rādītāju nozīmīgums ir diezgan neliels (izņemot uz IKP deflatoru balstīto SKR). Šie rezultāti ir ļoti līdzīgi Igaunijas rezultātiem (taču elastības vērtības Igaunijai ir nedaudz augstākas). Tas savukārt varētu būt lielā mērā saistīts ar to nozīmi, kāda bija algu samazināšanai tautsaimniecības izaugsmes tempa atjaunošanā finanšu krīzes laikā, , kā arī Latvijā  paaugstinātajiem netiešajiem nodokļiem, t.sk. pievienotās vērtības nodoklim.

Arī Latvijā eksporta standarta faktoru spēja izskaidrot eksportu nav augsta (R2 robežās no 0.4 līdz 0.7 atkarībā no izmantotā SKR), un tas norāda uz necenu faktoru augošo lomu. Latvijas imports nereaģē uz relatīvo cenu pārmaiņām, taču svarīgs importa veicināšanas faktors arī Latvijā ir eksports. Tas liecina, ka arī Latvija ir globālās vērtību ķēdes sastāvdaļa.

Tabula. Latvijas eksporta un importa ilgtermiņa elastība attiecībā pret SKR

  Preču eksports Pakalpojumu eksports Preču imports Pakalpojumu imports
PCI 0.10 –0.22 –0.47 –0.43
RCI –0.06 –0.32
VDIAR 0.18** –0.01
VDIT –0.40** –0.39** 0.17 0.16
IKP deflators –0.52*** 0.12 –0.18 –0.49

** Statistiski nozīmīgs 5% līmenī.
*** Statistiski nozīmīgs 1% līmenī.
Avoti: ECB un autoru novērtējumi.

 

Kopsavilkums

Pētījuma rezultāti rāda, ka pēc iespējas plašāks izmaksu un cenu samazināšanas instrumentu klāsts ir efektīvs konkurētspējas uzlabošanas un eksporta izaugsmes atjaunošanas veicinātājs. Kaut arī algu samazināšana (īpaši, ja tā tiek veikta gan tirgojamo, gan netirgojamo preču sektorā) varētu veicināt preču eksportu, tomēr plašām strukturālajām reformām, t.sk. reformām iekšzemes preču tirgos, ir potenciāli lielāka eksportu veicinoša ietekme. Taču arī necenu faktoriem ir liela nozīme eksporta attīstībā. Tāpēc nepieciešams pievērst lielāku uzmanību eksporta preču un pakalpojumu kvalitātes un tirgvedības uzlabošanai.

Viens no kvalitātes uzlabošanas instrumentiem varētu būt plašāka ārvalstu tiešo investīciju piesaiste eiro zonas valstīs un ciešāka iesaiste globālajās vērtību ķēdēs, tāpēc valdībai būtu jāveicina turpmāka uzņēmējdarbības vides uzlabošana.

Sīkāk konkurētspējas jautājumus diskutēsim 8. decembrī Latvijas Bankā notiekošajās Ekspertu sarunās kopā ar ekonomikas un biznesa ekspertiem.

 

[1] Tiek izmantots katrs SKR pēc kārtas. Precēm tie ir uz PCI, RCI, VDIAR, VDIT un IKP deflatoru balstītie SKR, pakalpojumiem – uz PCI, pakalpojumu PCI, VDIT un IKP deflatoru balstītie SKR.

APA: Tkačevs, O. (2021, 21. oct.). Cenu konkurētspējas efektivitāte ārējās nelīdzsvarotības mazināšanā eiro zonas valstīs. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/559
MLA: Tkačevs, Oļegs. "Cenu konkurētspējas efektivitāte ārējās nelīdzsvarotības mazināšanā eiro zonas valstīs" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.10.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/559>.
Up