18.01.2010.

Cenu kritums - ko tas nozīmē pirktspējai un cik tas gaidāms ilgs?

Pēc daudzus gadus ilgušās un ierastās inflācijas līdz ar krīzi Latviju pārsteidzis jauns finanšu pasaules fenomens - deflācija jeb cenu mazināšanās. Protams, ka zināmā mērā deflācijas iemesls ir iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās. Un otrādi - cenu mazināšanās tomēr arī atvieglo ikdienu ikvienam preču un pakalpojumu pircējam - gan cilvēkam individuāli, gan arī uzņēmumiem - lai arī algu un ienākumu apjoms ir krities, cenu mazināšanās šo kritumu zināmā mērā kompensē.

Deflācija var kļūt par nopietnu problēmu tautsaimniecībai, ja izveidojas tā sauktā deflācijas spirāle, ko uztur arvien tālāka ekonomikas un cenu krituma gaidas - cenu kritumam iestrādājoties tirgus dalībnieku, pircēju nākotnes noskaņojumā, tiek atlikti patēriņa un investīciju izdevumi - visi atliek pirkumus, gaidot tālāku cenu samazinājumu. Tas kaitē uzņēmumiem, tie ir spiesti turpināt samazināt izmaksas, tai skaitā mazinot algas un atlaižot darbiniekus. Un pirktspēja turpina krist.

Tomēr Latvijai kā mazai uz eksportu un importu balstītai ekonomikai šāds risks ir mazāks nekā lielām, uz iekšējo pieprasījumu balstītām tautsaimniecībām. Lielās importa atkarības dēļ esam saistīti ar cenu līmeni un pārmaiņām partnervalstīs. Un tas nozīmē, ka cenas Latvijā tieši ietekmēs izaugsmes atgriešanās Eiropas Savienībā, kam sekos mērens cenu kāpums.

Šobrīd iedzīvotājiem tieši cenu samazināšanās ir laba ziņa, jo tā palīdz vismaz strādājošajiem cilvēkiem saglabāt dzīves līmeni tuvu tam, kāds bija iepriekš. Cenu kritums iepriekšējā gada laikā, samazinājās par 1.2%, skāra vairāk nekā pusi no visām precēm un pakalpojumiem. Pēc lielāko mazumtirdzniecības uzņēmumu, piemēram, "Maxima Latvija" ziņām, izcēlušies galvenokārt tieši vietējie ražotāji - visstiprāk cenu kritums jūtams vietējo dārzeņu ražotāju cenām. Un tas ir palīdzējis viņiem proporcionāli palielināt savu īpatsvaru pret importa precēm.

Pārtikas produktu cenas gada laikā ir samazinājušās par 7%. Turklāt energoresursu cenas - ko mēs visi šobrīd jūtam - ir samazinājušās attiecībā pret iepriekšējo gadu par vairāk nekā par 20%. Tāpat apģērbu un apavu cenas ir samazinājušās vidēji par 20%. Tādēļ šos cenu samazinājumus izjūt katrs pircējs. Protams, ir preces un pakalpojumi, kuru cenas paliek nemainīgas vai pat turpina kāpt - te ir runa par sabiedrisko transportu un degvielu, kā cenu diktē arī procesi naftas tirgū.

Citu deflācijas laika fenomenu atzīmē SIA "Spilva" valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena - cilvēki kopš 2009. gada sākuma sāka pirkt tās lietas, ko viņiem tiešām vajag.

Mēs kā pircēji priecāties par cenu kritumu nevarēsim ilgi. Lai arī Latvijā ekonomiskā situācija uzlabojuma pazīmes izrāda visai vāji, citur pasaulē un mums svarīgajā Eiropā tautsaimniecības sāk atlabt. Tas liek rēķināties, ka arī pie mums cenu kritums drīz apstāsies. Bet atkal ne visās preču un pakalpojumu grupās, jo dažās cenu kritums varētu uzkavēties ilgāk.

Dažām produktu grupām cenu kāpumu noteiks arī iekšējas norises. Piemēram, kā atzīmē a/s "Rīgas Piensaimnieks" pārstāve Marija Koroļova, tuvākajā laikā Latvijā piena ražotāji būs spiesti paaugstināt produkcijas cenas, jo kvalitatīvas izejvielas trūkuma un attiecīgas konkurences dēļ tiek paaugstinātas izejvielu cenas, resp., piena iepirkuma cena.

Tādējādi paredzams, ka Latvija atgriezīsies pie mērenas inflācijas jau 2011. gada beigās.

Nenoliedzami, katrs pircējs priecājas par mazākiem izdevumiem veikalā, mazākiem rēķiniem par siltumu un citām iespējām tērēt mazāk. Laikā, kad algas krītas, nodokļi pieaug un tādējādi kļūst ievērojami plānāks ģimenes budžets, iespēja tērēt mazāk, bet nopirkt pārtiku un citas nepieciešamākās preces tikai nedaudz mazākā apjomā ir būtiska katram. Deflācija ļauj nedaudz atvilkt elpu, bet vienlaikus uzņēmumus un valsts pārvaldi spiež sakārtoties kvalitatīvi - kļūt ražīgākiem, atgriezties pie samērīgām cenām un algām, kas ir atbilstošas mūsu pašreizējai efektivitātei un galvenais - domāt par to, ar kādiem produktiem un pakalpojumiem pelnīsim uz priekšu, lai uzņēmumu, valsts un iedzīvotāju ienākumi varētu atkal augt.

APA: Kalnbērziņa, K. (2019, 16. nov.). Cenu kritums - ko tas nozīmē pirktspējai un cik tas gaidāms ilgs?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/486
MLA: Kalnbērziņa, Krista. "Cenu kritums - ko tas nozīmē pirktspējai un cik tas gaidāms ilgs?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/486>.

Līdzīgi raksti

Up