22.05.2020.

Darba tirgū jau redzama COVID-19 negatīvā ietekme

Foto: Shutterstock

Koronavīrusa izplatības ierobežojošo pasākumu ietekmē šī gada pirmajā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte sarukusi, negatīvi atspoguļojoties darba tirgū. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati rāda, ka šā gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis pieaudzis līdz 7.4%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarbs palielinājies par 1.4 procentpunktiem, vienlaikus mazinoties nodarbinātībai. Turklāt ņemot vērā, ka ārkārtējā situācija valstī iestājās tikai marta vidū un tika pagarināta, bezdarbs turpinās palielināties arī otrajā ceturksnī.

Ar ārkārtas situāciju saistītie ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi teju paralizējuši aktivitāti tādās nozarēs kā, piemēram, izmitināšana un ēdināšana, kā arī izklaides pasākumu organizēšana un pasažieru pārvadājumi. Tāpat tiek ietekmētas arī citas nozares, kurām jāsaskaras gan ar ražošanas ķēžu pārrāvumiem, gan loģistikas problēmām un dīkstāvi. Tādēļ nodarbinātības sarukums ir likumsakarīgs.

Iepriekš nodarbinātības sarukumu pārsvarā varēja skaidrot ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos, bet pašreiz tajā atspoguļojas uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.

Jāatzīmē, ka ierobežojumi sevišķi ietekmējuši nozares, kas nodarbina vairāk cilvēku, tādēļ vēl būtiskāks ir atbalsts nodarbinātības veicināšanai. Šobrīd no straujāka nodarbinātības krituma daļēji glābj dīkstāves pabalsti, taču, tiem beidzoties, pirms ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās bezdarbs pieaugs.

Jaunākie Eiropas Komisijas apkopotie ekonomiskā noskaņojuma dati liecina, ka samazinājies to uzņēmēju skaits, kas uzskata darbaspēka trūkumu par nozīmīgu uzņēmējdarbību ierobežojošu faktoru, un strauji krities arī nodarbinātības gaidu indikators. Tas nevieš cerības uz nodarbinātības pieaugumu tuvākajos mēnešos. Finanšu resursiem izsīkstot un vienlaicīgi mēģinot izvairīties no algu samazināšanas, uzņēmēji primāri izvēlas citas alternatīvas, piemēram, samazināt darbinieku slodzi vai skaitu.    

Situācijas tālāko attīstību ietekmēs gan sekmīga vīrusa ierobežošana, kas ļautu turpināt atcelt ierobežojumus un veicinātu ekonomiskās aktivitātes atkopšanos, gan strādājošo produktivitātes uzlabošana. Ņemot vērā, ka liela daļa darba meklētāju nesen bija nodarbināti un tiem ir nepieciešamās prasmes, nodarbinātība pamazām pieaugs līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos. Tomēr, lai darbā atgrieztos pēc iespējas vairāk pašreiz dīkstāvē esošo darbinieku, uzņēmējiem jāgūst zināma pārliecība par darbības normalizēšanos vidējā termiņā, citādi gaidāms tālāks bezdarba pieaugums. Tādēļ svarīgi turpināt domāt par bezdarbu ierobežojošiem pasākumiem.  

APA: Migale, A. (2020, 03. jun.). Darba tirgū jau redzama COVID-19 negatīvā ietekme. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4817
MLA: Migale, Anete. "Darba tirgū jau redzama COVID-19 negatīvā ietekme" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 03.06.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4817>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up