01.12.2009.

Devalvācija: Īrijas stāsts

Īrijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks nav devalvācija, bet gan uzņēmējdarbības labvēlīgas vides izveidošana

Īrijas ekonomikas izaugsme 1987.-2007. gadā ir unikāla parādība - veiksmīgu ekonomiskās politikas lēmumu un labvēlīgās ārējās vides ietekmes kopums. Savukārt valūtas kursa samazinājumu šajā periodā piedzīvoja vairāki desmiti citu valstu, taču neviena no tām neatkārtoja Īrijas veiksmi. Publiskajā telpā minētais apgalvojums, ka Īrijas izaugsmi nodrošināja devalvācija, nav patiess, un nav arī pamata apgalvot, ka konkrētajā gadījumā devalvācijas efekts vispār ir bijis pozitīvs.

Īrijas neveiksmīgie mēģinājumi

Aplūkojot Īrijas pēdējo desmitgažu tautsaimniecības vēsturi, mēģināsim noskaidrot, kas ir Īrijas ekonomikas izaugsmes stūrakmens.

1973.-1986. gadā Īrija īstenoja kopējā pieprasījuma stimulēšanas politiku, pamatojoties uz populāro Keinsa doktrīnu, ka straujāku ekonomikas izaugsmi var panākt ar fiskālo un monetāro ekspansiju, t.i., palielinot valdības izdevumus un samazinot valūtas kursu. Budžeta deficīts 1980.-1987. gadā vidēji sasniedza 12% no IKP, 1983. un 1986. gados Īrija devalvēja nacionālo valūtu, masīvi atbildot uz valūtas kursa samazinājumu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs Lielbritānijā un ASV. tādējādi, piemēram, 1985. gadā Īrijas mārciņas kurss bija par 22% mazāks nekā 1979. gadā.

Tomēr šīs fiskālās un monetārās politikas rezultāts bija vairāk nekā pieticīgs. Īrija palika Eiropas perifērijā un bija viena no nabadzīgākajiem ES valstīm. 1987. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes Īrijā bija 63% no Lielbritānijas līmeņa. Bezdarba līmenis bija augsts (17%) un turpinājās īru masveida emigrācija uz ASV. Turklāt pat nebija cerību uz ātru ienākumu tuvināšanos bagātajām valstīm - ekonomikas izaugsme bija zemāka nekā Lielbritānijā un kontinentālajās ES valstīs. Valdības parāds sasniedza 117% no IKP un tālākā budžeta deficīta palielināšana tikai vairoja bažas par valsts parāda ilgtspēju, līdz ar to būtiski pieauga valsts defolta (jeb maksātnespējas) riska prēmija, kā dēļ procentu likmes Īrijā pārsniedza Vācijas līmeni līdz pat 15 procentu punktiem!

Budžeta deficīta un nodokļu mazināšana un uzticības atgūšana

1987. gadā sakās vērienīga fiskālā konsolidācija, pamatīgi samazinot valsts izdevumus, ka arī nodokļu slogu. Budžeta deficīta mazināšana atjaunoja uzticību tautsaimniecības attīstībai, savukārt nodokļu samazināšanas ietekmē Īrija kļuva par ES valsti ar zemāko nodokļu slogu, līdz ar to Īrijā ieplūda ārzemju tiešās investīcijas ražošanā. Lai apietu ES ievedmuitas, ASV un citu ne-ES valstu uzņēmēji atvēra ražotnes Īrijā, lai pēc tam no Īrijas eksportētu preces uz citām ES valstīm. Eksports sāka pieaugt daudz straujāk par importu - 1986. gadā eksporta pārsvars par importu bija 9%, bet 2003. gadā tas pieauga līdz 71%. Pieauga pieprasījums pēc darbaspēka - bezdarba līmenis noplaka līdz 4%, un ir vērojams darbaroku trūkums. Gadu desmitus ieilgušu emigrāciju nomainīja imigrācija - pirms gadsimta sākuma Īrijā atgriezās pamatā iepriekš uz ASV emigrējošie īri, bet pirms ES paplašināšanās uz Īriju kā uz sapņu zemi devās simti tūkstoši jauno dalībvalstu pilsoņu. Rezultāts: 12 gadus pēc fiskālās konsolidācijas kursa sākuma Īrija kļuva par otro bagātāko valsti ES aiz Luksemburgas, un tās IKP uz vienu iedzīvotāju 1999. gadā pēc pirktspējas paritātes sasniedza 114% no Lielbritānijas līmeņa.

Vietā ir jautājums, vai Īrijas - ķeltu tīģera - piemērs var atkārtoties kādā citā valstī. Īrijas ekonomikas izaugsmi nodrošināja mērķtiecīgas uzticības atjaunošanas politikas mijiedarbība ar virkni labvēlīgu ārējo faktoru. Pirmkārt, jau 1970. gados tika aizsākta pakāpeniskā virzība no protekcionisma politikas uz brīvo tirdzniecību un integrāciju ar kontinentālajām ES valstīm (iepriekš Īrija tirgojās pārsvarā ar Lielbritāniju). Otrkārt, tieši 1980. gadu beigās vairākas ES valstis sasniedza augstāko nodokļu un valdības izdevumu attiecību pret IKP, kas vēl vairāk pastiprināja Īrijas pievilcību ārzemju tiešajām investīcijām. Treškārt, īriem bija liela ārzemju diaspora (galvenokārt ASV), un tad, kad Īrija saskārās ar darba roku trūkumu, īri atgriezās dzimtenē un mazināja darbaspēka deficītu, tādējādi sekmējot tālāku Īrijas ekonomikas attīstību.

Īrijas stāsts ietekmē teoriju un praksi, noderīgs arī Latvijai

Īrijas veiksmes stāsts ir īpašs, un tas ir ietekmējis gan ekonomikas domas attīstību,  gan vairāku ES valstu rīcību. Īrija parādīja, ka fiskālajā politikā efekti, kas ir ārpus Keinsa teorijas var izrādīties spēcīgāki par Keinsa efektu. Proti, pēc Keinsa valsts budžeta izdevumu samazinājumam ir negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi, bet dzīve pierādīja, ko uzticības palielinājuma efekts, konsolidējot budžetu, var pārsniegt šo teorētisko ietekmi. Praksē 1990. gados arī citas ES valstis ņēma piemēru no Īrijas un sāka pakāpenisku virzību uz mazāku nodokļu slogu un zemāku valdības izdevumu pret IKP attiecību - zems budžeta deficīta līmenis ir kļuvis par vienu no kritērijiem un pamatiem dalībai eiro zonā.

Latvijas pašreizējai situācijai ir daudz līdzību ar Īriju 1980. gadu vidū: augsts budžeta deficīts nevis sekmē ekonomikas aktivitāti, bet, tieši otrādi, grauj uzticību ekonomiskajai attīstībai un vairo bažas par to, ka nākotnē varētu celties nodokļu slogs - tas viss rada nelabvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpēc pēc iespējas ātrāk ir jāmazina nenoteiktība, kas tikai palielina riska uztveri uzņēmēju acīs, un jāvirzās uz budžeta sabalansēšanu saskaņā ar pirms gada pieņemto tautsaimniecības stabilizācijas programmu.

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 20. nov.). Devalvācija: Īrijas stāsts. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/489
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Devalvācija: Īrijas stāsts" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/489>.

Līdzīgi raksti

Up