30.09.2016.

Dzīve bez ES fondiem – vai esam gatavi pārmaiņām?

Jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums ir par ļoti aktuālu tēmu, proti, Eiropas Savienības (ES) fondi Latvijā. Īpaši vērtīgs ir vērtējums par situāciju pēc esošā ES fondu perioda beigām. Pozitīvi noskaņoti izskatās vien 13% no aptaujātajiem, un tikai katrs 33. uzskata, ka valstij ir skaidrs plāns, kā rīkoties pēc 2020. gada. Tikmēr šis gads ir parādījis Latvijas ekonomikas atkarību no ES fondiem, par kuru pieejamību nākotnē nav skaidrības.

Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas periods šobrīd ilgst 7 gadus (no 2014. līdz 2020. gadam). Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem palīdzību, ir ES struktūrfondi (4.4 miljardi eiro) - Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds –, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fondi (kopā 1.2 miljardi). Tātad tie "sildīs" Latvijas ekonomiku vismaz līdz 2022. gadam, jo iesāktos projektus var turpināt īstenot vēl 2 gadus pēc kārtējā fondu apguves perioda beigām, dažkārt ilgāk.

Tomēr, skatoties nākotnē, vēsmas no Eiropas Komisijas (EK) liecina par iespējamām pārmaiņām. Diskusijās tiek uzsvērta nepieciešamība vairāk finansēt ES līmeņa politikas – migrāciju, drošību, aizsardzību –, un tiek plānots izvērtēt esošās pieejas lietderību Kohēzijas politikai. Turklāt Brexit referenduma rezultātā ES budžeta ieņēmumi nākotnē varētu samazināties. EK gatavojas izteikt priekšlikumus un viest lielāku skaidrību par nākamo finanšu perspektīvu pēc 2017. gada. Tikmēr, ja valstīm sadalāmo līdzekļu īpatsvars mazināsies, Latvijai tas nozīmēs, piemēram, būtisku izdevumu kritumu infrastruktūras projektiem (no līdzšinējiem 3.3 miljardiem eiro). To nebūs iespējams kompensēt no valsts budžeta.

Tikmēr no ES budžeta ir iespējams piesaistīt ne tikai valstij rezervēto finansējumu (struktūrfondi un lauku/zivju/jūras fondi), bet arī papildu līdzekļus, startējot Baltijas vai ES līmeņa konkursos. EK piedāvā jauniešu un nodarbinātības atbalsta programmas, izglītības, zinātnes un uzņēmumu inovāciju iniciatīvas, muitas atbalsta programmas un daudzas citas. Apgūt pirmos jeb rezervētos līdzekļus mums var traucēt tikai pašu neizdarība, un, salīdzinot ES līmenī, Latvija šobrīd uzrāda labus rezultātus. Sasniegta 4. vieta pēc pieprasīto struktūrfondu apjoma (pirmie ir igauņi). Savukārt atklātajos konkursos Latvija izskatās vāji. Piemēram, 2015. gadā no ES budžeta Latvija saņēma 982 milj. eiro, un tikai nepilni 7% no tiem bija ārpus struktūrfondiem/lauku un zivju fondu līdzekļiem. Lietuva un Igaunija atklātajos konkursos spēja piesaistīt par 30% vairāk līdzekļu nekā Latvija.

Palēninoties ES fondu apguvei, Latvijas Banka samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi 2016. gadam līdz 1.4%. Tātad nākotnes izaicinājumu vārdā ir nepieciešams evolucionēt domāšanā un kritiski vērtēt, ko varēsim un vajag atļauties. Ir jāstiprina Latvijas spēja un motivācija konkurēt ES līmeņa konkursos un iepirkumos, sākot ar svešvalodu apguvi līdz sadarbībai ar kaimiņiem. Treškārt, un tam piekrīt arī respondenti pētījumā, nepieciešams piesaistīt ārvalstu investīcijas kā alternatīvu resursu izaugsmei. Tām pievilcīga vide ietver konkurētspējīgu un stabilu nodokļu sistēmu, sakārtotu tiesisko vidi, izglītotu un veselīgu darbaspēku.

Latvijas ekonomika ir ievainojama ES fondu dēļ, jo sasvērusies vienos kausos. Tikmēr ideāls ir balansā. 

APA: Traidase, B. (2020, 11. aug.). Dzīve bez ES fondiem – vai esam gatavi pārmaiņām? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/504
MLA: Traidase, Baiba. "Dzīve bez ES fondiem – vai esam gatavi pārmaiņām? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 11.08.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/504>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up