06.12.2021.

ECB ekonomisti par izredzēm pandēmijā noplakušajā darba tirgū

  • Mārtiņš Grāvītis
    Mārtiņš Grāvītis
    komunikācijas projektu vadītājs
Ilustratīvs attēls - cilvēki zem palielināmā stikla
Foto: Shutterstock

ECB analīze: ja atkopšanās eiro zonas ekonomikā pieturēsies, tā vairāk mudinās atgriezties darba tirgū, algu spiedienu turot rāmās robežās.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) analīze ļauj secināt: ja Covid-19 pandēmijas nomāktā darbinieku līdzdalība darba tirgū eiro zonā ilgstoši pieturēsies zema, vīruss būs cirtis paliekošākas rētas. Savukārt, ja ekonomikas atkopšanās pieturēsies, tā palīdzēs darba roku trūkumu risināt, iesaistot darba tirgū līdz šim ekonomiski neaktīvos cilvēkus, un rāmās robežās ieturēs algu pieauguma spiedienu. Proti, algas neaugs straujāk par ražību (tā pūšot līdzīgu burbuli, kā pieredzējām Latvijā iepriekšējā krīzē).

Pandēmija turpina slāpēt darbaspēka piedāvājumu eiro zonā – tirgū darba roku arvien mazāk, lasām ECB Tautsaimniecības biļetenā. Darbinieku līdzdalības līmenis (tik daudzi no darbaspējas vecuma cilvēkiem strādā vai meklē darbu) ir viens no galvenajiem darbaspēka piedāvājuma rādītājiem, un tas joprojām nav atgriezies pirmskrīzes līmenī. Salīdzinot ar 2019. gada nogali, eiro zonas darba tirgū ir par aptuveni 1.4 miljoniem darbinieku mazāk.

ECB ekonomisti Katalīna Bodnāra (Katalin Bodnár) un Derijs Obraiens (Derry O’Brien) mēģinājuši izsekot, ciktāl darbaspēka iesaisti ietekmē strukturāli faktori (piemēram, demogrāfija - vecuma grupu samēri), un cik – tautsaimniecības cikla šūpoles. Tas centrālo banku sistēmai eiro zonā ir būtiski, izsverot pandēmijas ietekmi un veidojot prognozes.

Darbaspēka situācijas pārmaiņas šogad un pērn ir pandēmijas ierobežošanas pasākumu daļējs spoguļattēls un bijušas atkarīgas no to stingrības. Pirmajā Covid-19 gadā eiro zonā nodarbināto skaits asi saruka, taču plašs valstu atbalsts darba vietu saglabāšanai Eiropu visdrīzāk ir pasargājis no vēl lielāka darbinieku atbiruma. Pandēmijas laikā palielinājies to cilvēku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu - viņi būtu strādātāji, bet iespējas nemeklē, pieņemot, ka neatradīs.  

Pandēmijā darbinieku skaits eiro zonā turējies stipri zem iepriekš ierastā līmeņa, bet darbspējīgā vecuma ļaužu skaits būtiski nav mainījies – pandēmijā nav īstenojies Eiropas novecošanās dēļ prognozējamais darbinieku skaita sarukums. Dažādās eiro zonas valstīs darbaspēka piedāvājums tomēr bijis stipri neviendabīgs: vieniem darbspējīgo daļa kopējo iedzīvotāju skaitā jau iet mazumā, piemēram, Vācijā, citiem – joprojām pieaug, kā Spānijā. Turklāt, ja pirms ligas eiro zonā migrācija kāpa, tad, cik ļauj spriest ierobežotā statistika, pandēmijā tā pārstājusi augt, t.sk. daļa imigrantu vai viesstrādnieku atgriezušies mājās, vēl vairāk pastiprinot ietekmi uz darbinieku skaita sarukumu.

Koronavīruss Covid-19 darba tirgū nācis kā trieciens dažādām demogrāfiskām grupām, tiesa – ne gluži tā, kā varētu sagaidīt ar līdzšinējo ciklisko pārmaiņu pieredzi. Salīdzinot ar attīstības scenāriju, kurā pandēmija mūs nepiemeklē, secināms - demogrāfisku grupu pārstāvība darba tirgū visvairāk ietekmēta tieši vecāka gadagājuma darbinieku kategorijā un darbiniekiem ar pamata un vidējo izglītību.

Līdzšinējie cikliskie šoki tautsaimniecībai neuzrāda tik spēcīgu ietekmi šajās grupās. Saistībā ar šo ķibeli tas būtu skaidrojams ar pusmūža darbinieku bažām par saslimšanu, kas tiem ir pamatoti lielākas nekā jaunajiem. Jauno darbinieku iesaiste tirgū, savukārt, pieaugusi, kam par iemeslu gan lielāks darbaspēka pieprasījums, gan mazāka norūpētība par inficēšanos darba vietā.

APA: Grāvītis, M. (2024, 24. apr.). ECB ekonomisti par izredzēm pandēmijā noplakušajā darba tirgū . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5426
MLA: Grāvītis, Mārtiņš. "ECB ekonomisti par izredzēm pandēmijā noplakušajā darba tirgū " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5426>.

Restricted HTML

Up