ECB Padomes septembra lēmums – kāds labums Latvijai?

Latvijas Bankai iestājoties Eirosistēmā, Latvijas tautsaimniecībai kļuvuši pieejami lēti eiro resursi un Latvijas Banka savu iespēju robežās ir centusies veicināt šo procesu. Eirosistēmas Paplašināto aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) darbības pirmajos piecos mēnešos Eirosistēma kopumā ir iegādājusies Latvijas valdības vērtspapīrus 527 miljonu eiro vērtībā.

2015. gada 3. septembra ECB Padomes sēdē tika lemts par labākiem nosacījumiem PAPP naudas "sadalīšanā" starp dalībvalstīm, un tika pieņemts Latvijai īpaši labvēlīgs lēmums, kas ļaus paplašināt valsts vērtspapīru iegāžu apjomus. Uz izmaiņu nepieciešamību Latvijas Banka norādīja jau iepriekš (pamatojumu skat. G. Bērziņa rakstā "PAPP programmas starprezultāti Latvijā: labi, varētu būt vēl labāk").

Vēlreiz atsvaidzinot atmiņā PAPP nosacījumus, – programmā sākotnēji bija paredzēts, ka limits vienai valsts vērtspapīru emisijas pirkšanai ir 25% apmērā. Tam pamatā bija šādi apsvērumi:

1)  novērst teorētiski iespējamos valdības monetārās finansēšanas pārkāpumus nākotnē – pie nozīmīga vienas emisijas daļas turējuma, parāda restrukturizācijas procesā Eirosistēma būtu ieguvusi bloķējošā mazākuma tiesības un, ja tā balsotu par restrukturizācijas nebloķēšanu, to varētu traktēt kā valdības monetāro finansēšanu (jo samazina Eirosistēmas prasības pret dalībvalsti). Savukārt, bloķējot restrukturizāciju, varētu tikt bremzētas sarunas starp doto valsti un citiem finanšu aizdevējiem;

2)  izvairīties no finanšu aktīvu cenas deformēšanas;

3)  vienlaikus turpināt realizēt Eirosistēmas monetāro politiku un sasniegt monetārās politikas galveno mērķi – cenu stabilitāti (inflācijas līmenis, kas ir tuvu, bet zem 2%).

Jāatgādina, ka ECB Padomes 2015. gada 4. marta lēmumā par vērtspapīru pirkšanas programmu tika noteikts, ka vienas emisijas limits (25%) pēc sešiem mēnešiem ECB Padomē var tikt pārskatīts, jo daudzveidīgie vērtspapīru emisiju noteikumi prasīja ilgāku izpēti un vēlmi iegūt pirmos secinājumus no praktiskās PAPP realizācijas.

Ņemot vērā 4. marta lēmumu, pirmajos PAPP darbības mēnešos Eirosistēma varēja veltīt resursus detalizētākai valdības obligāciju emisijas noteikumu izpētei. Galvenie secinājumi – pavisam maz ir obligāciju, kurām ir īpaša atruna attiecībā uz kopējās rīcības klauzulu (angl. – collective action clause) un nepieciešamo bloķējošo mazākumu, kuru iegāde virs noteikta līmeņa varētu Eirosistēmai radīt nevēlamus riskus. Savukārt obligācijām, kurām nav atrunātas kolektīvās procedūras restrukturizācijas procesā, daudz ko nosaka konkrētās dalībvalsts likumdošana, kuru, kā rādīja Grieķijas piemērs, var mainīt samērā viegli, un tā var attiekties arī uz jau izlaistajām emisijām.

Diskusiju rezultātā ECB Padome savā 3. septembra sēdē lēma, ka PAPP ietvaros ir nepieciešams palielināt vērtspapīru emisijas limitu no 25% līdz 33%, lai nodrošinātu arī turpmāk sekmīgu PAPP darbību un izmantotu programmas elastību. Tajā pašā laikā limits netiks palielināts emisijām, kurām ir īpaša atruna attiecībā uz kopējās rīcības klauzulu. Vērtspapīru emisijas limitu palielināšana, pēc Latvijas Bankas ieskatiem, ir izdevīga Latvijas tautsaimniecībai.

Kāds tad būs Latvijas ieguvums? Septembra sākumā Latvijas valsts vērtspapīri, kas atbilst PAPP noteikumiem, t.i., kuru atlikušais termiņš līdz dzēšanai ir 2-30 gadi, apgrozībā bija 3.063 miljardu eiro apjomā. Ņemot vērā iepriekšējo limitu 25%, Eirosistēma varēja pirkt Latvijas valsts vērtspapīrus 766 miljonu eiro apjomā. No Latvijas valsts emitētajiem vērtspapīriem tikai vienai emisijai, kas tika veikta ārvalstu tirgos, ir īpaša atruna attiecībā uz kopējās rīcības klauzulu restrukturizācijas gadījumā, tāpēc jaunais ECB lēmums ļaus Eirosistēmai papildus pirkt Latvijas valsts vērtspapīrus 213 miljonu eiro apjomā, veicinot naudas ieguldījumus un patēriņu Latvijā. Ja to rēķina intervenču mēnešos, tad tie ir gandrīz divi papildu intervenču mēneši. Tādējādi par šādu apjomu mazāk tiks nopirkti starptautisko institūciju vērtspapīri.

Ekonomiskais izdevīgums ir acīmredzams, bet pozitīvi vērtējams arī tas, ka mazo valstu viedoklis pie kopējā Eirosistēmas galda ir vienlīdz svarīgs un tās spēj panākt sev labvēlīgus lēmumus. Apstiprinās, ka Eirosistēmas mērķis ir pēc iespējas vienotākas monetārās politikas ieviešana (šajā gadījumā – PAPP) visā eiro zonā, lai visas dalībvalstis varētu izmantot stimulējošas monetārās politikas radītās priekšrocības. 

Ieguvums no šī lēmuma būs arī Latvijas Valsts kasei. Samazināsies valsts vērtspapīru pieejamais apjoms bankām, tāpēc pieprasījums valsts vērtspapīru sākotnējās izsolēs varētu pieaugt, un Valsts kasei būtu izdevīgi emitēt jaunus Latvijas valdības vērtspapīrus.