20.05.2021.

ECB par eiro zonas finanšu stabilitāti: pandēmijas ietekmē riski saglabājas paaugstināti

Apmākušās debesis virs jūras, ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Ironiska sakritība – kamēr vairākas eiro zonas valstis cīnās nu jau ar trešo Covid-19 izraisītās pandēmijas vilni, Eiropas Centrālā banka (ECB) laiž klajā pēc kārtas trešo finanšu stabilitātes pārskatu, kurā pandēmijas ietekme dominē finanšu stabilitātes risku vērtējumā.

Apjomīgie atbalsta pasākumi, uzsāktā vakcinācija, kā arī mājsaimniecību un uzņēmumu pielāgošanās pandēmijas apstākļiem veicinājusi ekonomiskās izaugsmes perspektīvu uzlabošanos un turpina ierobežot pandēmijas raisītā šoka pārnesi uz finanšu sektoru. Vienlaikus, riski finanšu stabilitātei eiro zonā joprojām ir paaugstināti: noteiktās jomās krājas ievainojamības, un riski arvien vairāk koncentrējas atsevišķās valstīs un sektoros. Pārskats skar arī klimata pārmaiņas un ar šo gadsimta izaicinājumu saistītos riskus eiro zonas finanšu stabilitātei.

Mainīga epidemioloģiskā situācija nedaudz aizkavējusi eiro zonas tautsaimniecības atveseļošanos. Taču kopumā ekonomiskā aktivitāte bijusi noturīgāka nekā pirmā pandēmijas viļņa laikā. To skaidro mēreni stingri pandēmijas izplatību ierobežojošie pasākumi eiro zonas valstīs, mazāks ekonomiskās aktivitātes jutīgums pret šiem ierobežojumiem, kā arī plašāks un mērķētāks valsts atbalsts.

Uzņēmumu un mājsaimniecību finanšu veselība joprojām atkarīga no valsts atbalsta zālēm

Mājsaimniecību ienākumi un bagātības līmenis agregētā veidā pandēmijas laikā ir pat nedaudz pieauguši. Turklāt neīstenotais patēriņš un atliktie ceļošanas plāni veicinājuši būtisku papildu uzkrājumu pieaugumu.

Bet kā parasti velns slēpjas detaļās - cilvēku rīcībā esošos ienākumus nozīmīgi balsta valsts atbalsta pasākumi, papildu uzkrājumus galvenokārt veido turīgās mājsaimniecības, savukārt bagātību palielina mājokļu cenu un finanšu aktīvu cenu kāpums.

ECB uzsver - lai gan ar mājsaimniecībām saistītie finanšu stabilitātes riski ir mazāki nekā bija gaidīts iepriekš, mājsaimniecību finanšu situācijas uzlabojums slēpj būtiskas atšķirības starp valstīm un ienākumu grupām.

Uzņēmumu ieņēmumi un peļņa turpina sarukt. Likviditātes un kapitāla spilveni varētu šķist pietiekami, taču līdzīgi kā mājsaimniecību gadījumā - agregētie dati maskē atšķirīgu situāciju uzņēmumu vidū. Joprojām liels uzņēmumu skaits nevar pilnvērtīgi strādāt, un tautsaimniecības ir atkarīgas no valsts atbalsta, lai izvairītos no masveida atlaišanām un bankrotu viļņa.

Krīzei ieilgstot, uzņēmumu likviditātes problēmas un apgrozījuma kritums var strauji pāraugt maksātnespējas problēmās, kas palielina kredītrisku un var negatīvi ietekmēt investīciju un ekonomisko aktivitāti.

Parāds nav brālis

Jākonstatē, ka daļa uzņēmumu turas virs ūdens, uzņemoties jaunas kredītsaistības vai palielinot parādus, kad atliek maksājumus, piemēram, nomas maksu, kredītu maksājumu, nodokļu nomaksu. Turklāt parādsaistības bieži pieaug uzņēmumiem, kam parāda līmeņi jau augsti, raisot pamatotas bažas par šādu parādu ilgtspēju, t.i. spēju tos apkalpot ilgākā termiņa, un šo uzņēmumu dzīvotspēju.

Atbalsta pasākumi un pandēmijas apstākļos palielinātie budžeta izdevumi veicina arī valdību parādsaistību pieaugumu.

Kopējais eiro zonas valstu valdību parāds pieaudzis no 84% no iekšzemes kopprodukta 2019. gadā līdz gandrīz 100% no IKP 2020. gadā.

Bažas raisa fakts, ka lielāki parādu pieaugumi novēroti valstīs, kurām valdību parādu līmeņi bija augsti jau pirms Covid-19 pandēmijas.

Valdību parāda un IKP attiecības pieaugumu daļēji ietekmē, t.s. saucēja efekts - ievērojams IKP kritums. Turklāt zemas procentu likmes un neseni parādu termiņa pagarinājumi mazina parādu kāpuma ietekmi uz parada apkalpošanas rādītājiem. Taču daļai valstu vidējā termiņā parāda ilgtspēja nešķiet pārliecinoša. Vienlaikus pastiprinājušās saiknes starp valdībām, uzņēmumiem un bankām, līdz ar to lielākas nelīdzsvarotības vienā grupā būtiski palielina riskus arī citās. Tai skaitā pandēmijas laikā izziņotās apjomīgās kredītu garantiju programmas veido jaunu iespējamo saistību (contigent liabilities) grupu valdībām.

Atbalsta pasākumi un “zombiji”

Atbalsta pasākumi palīdzējuši lielai daļai uzņēmumu un mājsaimniecību pārvarēt sākotnējo šoku un novērsuši masveida uzņēmumu maksātnespēju. Taču līdz ar pakāpenisku atbalsta pasākumu pārtraukšanu, maksātnespējas gadījumu skaits varētu būtiski pieaugt, atbalsojoties arī banku bilanču kvalitātē un valsts finansēs.

Interesants šķiet ECB secinājums, ka valsts pasākumi varētu būt atbalstījuši dzīvotnespējīgus uzņēmumus, t.s. “zombijus”.

Taču kopumā šāda veida atbalsts varētu būt bijis neliels un nācis par labu arī kopējam pieprasījumam tautsaimniecībā.

Mērķētāki atbalsta pasākumi un savlaicīga kredītriska atzīšana varētu mazināt netīšu zombijuzņēmumu subsidēšanu. Dzīvotspējīgajiem uzņēmumiem mērķētā atbalsta politika nebūs viegls uzdevums arī turpmāk, ņemot vērā nenoteiktību par dažādu biznesa modeļu dzīvotspēju pēc pandēmijas.

Optimisms finanšu tirgos

Enerģija un spars finanšu tirgos turpina kontrastēt ar vājo ekonomisko situāciju, augošiem uzņēmumu maksātnespējas riskiem un augstu nenoteiktību kopumā. Vairāku aktīvu cenas kāpušas un uzrāda rekordaugstus līmeņus. Pieaug spekulatīvo un augsta riska darījumu skaits, kas varētu veicināt lielus koncentrētus zaudējumus finanšu institūcijām. Tādējādi turpina uzkrāties riski saistībā ar to, ka finanšu aktīvu vērtējumi ir reālajai ekonomiskajai situācijai un tās attīstības perspektīvām neatbilstoši augsti. Tas palielina krasas korekcijas varbūtību un riskus finanšu stabilitātei.

Īpaši jutīgs pret risku pārvērtēšanu tirgos varētu būt nebanku finanšu sektors, kuram ir lieli ieguldījumi uzņēmumos ar vājiem finanšu rādītājiem, augstie likviditātes un obligāciju portfeļu durācijas riski (citiem vārdiem portfelī iekļauto obligāciju cenas ir ļoti jutīgas pret procentu likmju svārstībām), kā arī vērā ņemama ekspozīcija pret ASV tirgiem.

Par aktīvu cenu pārvērtēšanas risku liecina arī biežākas svārstīguma epizodes, kā arī nesenā korekcija globālajos obligāciju tirgos. To izraisīja ziņas par vakcinācijas uzsākšanu un apjomīgajiem papildu fiskālajiem stimuliem ASV, kas savukārt veicināja inflācijas gaidu pieaugumu un ātrāka ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) procentu likmju kāpuma varbūtības pieaugumu.

Kopumā ECB īstenotā stimulējošā monetārā politika turpina sekmēt īpaši labvēlīgus finansēšanas nosacījumus eiro zonā.

Taču risku pārvērtēšanas epizodes ārvalstu tirgos var ietekmēt tirgus svārstības un finansēšanas nosacījumus arī eiro zonā.

Tas savukārt varētu negatīvi ietekmēt finanšu tirgus dalībniekus, kā arī mājsaimniecības, uzņēmumus un valdības ar augstiem parādiem.

Būtiski pieaugušas banku sektora akciju cenas, norādot uz labāku investoru sentimentu. Taču kopumā Eiropas banku vērtējumi akciju tirgos saglabājas zemi – gan vēsturiski, gan salīdzinot ar citu reģionu banku akciju vērtējumiem.

Mājokļu un komercīpašumu tirgi skatās dažādos virzienos

Pirms pāriet pie “pamatēdiena” – pandēmijas tiešās ietekmes uz finanšu sektoru, būtiski pieminēt, ka cenu korekcijas riski ir augsti (vai pat daļēji jau īstenojušies) arī mājokļu un komercīpašumu tirgos.

Pandēmijas ietekme uz mājokļu tirgu kopumā ir bijusi īslaicīga.

2020. gada 4. ceturksnī mājokļu cenu pieaugums eiro zonā bija 5.8%, lai gan pārmaiņu tempu izkliede valstu starpā bijusi visai liela.

Jāatgādina, ka vairākās eiro zonas valstīs ar strauju kreditēšanu, augstu privāto parādu un/vai pārmērīgu nekustamā īpašuma cenu pieaugumu saistītie riski ir bijuši aktuāli vēl pirms pandēmijas. Tādējādi mājokļu cenu korekcijas riski kopumā ir pieauguši.

Tai pašā laikā aktivitāte komercīpašuma tirgos ir noplakusi, un ir novērota būtiska cenu korekcija. Taču pandēmija un tās ierobežojošie pasākumi dažādus segmentus komercīpašumu tirgū skāruši atšķirīgi. Kopumā negatīvā ietekme uz eiro zonas finanšu sistēmu izplatās caur dažādiem kanāliem un izpaužas kā paaugstināts kredītrisks, kritušās ķīlu vērtības, tieši zaudējumi vai arī uzņēmumu investīciju aktivitātes kritums.

Pieaug bažas par banku aktīvu kvalitāti un pelnītspējas perspektīvām

Stimulējošā monetārā politika, apjomīgie valsts atbalsta pasākumi un elastīgāka finanšu sektora uzraudzības politika ierobežoja pandēmijas seku ietekmi uz finanšu stabilitāti eiro zonā, kā arī novērsa banku kreditēšanas izsīkumu un finansēšanas nosacījumu būtisku pasliktināšanos.

Kopumā Eiropas banku kapitalizācija un spēja absorbēt zaudējumus ir laba, taču situācija valstu un banku vidū ir nevienmērīga.

Saglabājas augsta nenoteiktība par turpmāko pelnītspēju un kreditēšanas attīstību. Eiro zonas banku pelnītspējas rādītājs ROE (return on equity) nokrita no 5.3% 2019. gadā līdz 1.3% 2020, pieaugot sagaidāmajiem kredītu zaudējumiem, kā arī samazinoties procentu maržām zemu procentu likmju apstākļos.

Savukārt vairāku ātrumu ekonomiskā attīstība var kavēt eiro zonas tautsaimniecības atkopšanos, veicināt risku koncentrāciju banku bilancēs un ierobežot gan kredītu pieprasījumu, gan banku spēju finansēt attīstību pēc pandēmijas.

Banku kredītu kvalitāte līdz šim nav pasliktinājusies, pat otrādi - slikto kredītu īpatsvars eiro zonas banku bilancēs turpināja samazināties, un ienākumu nenesošo kredītu īpatsvars 2020. gada sasniedza rekordzemus 2.7%. Taču var manīt agrīnas kredītriska pieauguma pazīmes (pārskatīto un 2. posma kredītu pieaugumu).

Līdz ar pakāpenisku valsts atbalsta pasākumu un kredītu moratoriju ietvaros paredzētās maksājumu atlikšanas pārtraukšanu, laiks starp ekonomiskās aktivitātes sarukumu un slikto kredītu pieaugumu banku bilancēs varētu būt ilgāks nekā iepriekšējo recesiju laikā. Kopumā aktīvu kvalitātes dinamika ir atkarīga no tautsaimniecības atveseļošanās procesiem un banku ieguldījumiem krīzes vairāk skartajos sektoros. Banku pusē svarīga ir kredītu kvalitātes risku savlaicīga apzināšanās un uzkrājumu veikšana.

Klimata jautājumiem ir augsta prioritāte centrālajās bankās

Šajā pārskatā iekļauta plaša analīze par klimata pārmaiņu ietekmi uz finanšu stabilitāti eiro zonā.

Secināts, ka liela daļa uzņēmumu kredītu varētu būt pakļauti ar klimatu saistītajiem fiziskajiem un pārejas riskiem, turklāt ieguldījumi koncentrēti atsevišķos sektoros, bankās un ģeogrāfiskajos reģionos. Labāka datu pieejamība un skaidrāki zaļo finanšu standarti var būtiski veicināt gan parēju uz zaļāku ekonomiku, gan risku novērtējumu. Investoru interese par zaļajām finansēm pieaug, taču būtiski mazināt, t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing).

Provizoriskie klimata risku stresa testu rezultāti liecina, ka ātrāka klimata politikas ieviešana var būtiski ierobežot finanšu stabilitātes risku pieaugumu ilgtermiņā.

Un galvenās ievainojamības eiro zonas finanšu stabilitātei ir …

ECB vērtējumā var izcelt četras vidēja termiņa ievainojamības eiro zonas finanšu stabilitātei:

  1. pārvērtēti atsevišķi aktīvu veidi un finanšu tirgus pēkšņas korekcijas risks;
  2. ievainojamības gan publiskajam, gan nefinanšu privātajam sektoram saistībā ar augošajiem parādiem;
  3. vāja banku pelnītspēja un augsts kredītrisks;
  4. risku pieaugums nebanku sektorā.

Kā pandēmija ietekmējusi finanšu stabilitāti Latvijā?

ECB divas reizes gadā publicē Financial Stability Review - ziņojumu par riskiem un ievainojamībām eiro zonas finanšu sistēmā kopumā.

Savukārt Latvijas Banka regulāri analizē Latvijas finanšu sistēmas attīstību, kā arī identificē un novērtē iespējamos sistēmiska līmeņa riskus finanšu stabilitātei Latvijā, analīzes rezultātus publicējot ikgadējā Finanšu stabilitātes pārskatā.

Jaunais izdevums jau top un tiks publicēts jūnijā.

Kā jau katru gadu arī šogad sniegsim vērtējumu par ārējās un iekšzemes makrofinansiālās vides riskiem, Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu finansiālo ievainojamību, nekustamā īpašumu tirgu tendencēm, kreditēšanu, kā arī banku un nebanku finanšu sektora attīstību un riskiem.

Šogad plānots pievērsties arī šādiem tematiem:

  • Latvijas finanšu pakalpojumu sniedzēju turētā vērtspapīru portfeļa pakļautība klimata riskiem;
  • uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmju variāciju ietekmējošie faktori;
  • pandēmijas seku mazināšanai īstenotie pasākumi ar ietekmi uz finanšu stabilitāti;
  • naudas tirgus etalonlikmju reformas;
  • kiberdrošības riska aktualitātes;
  • Baltijas finanšu sektora konsolidācija;
  • kapitāla prasību ietvara pārmaiņu ietekme uz Latvijas bankām;
  • alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) loma kredītiestāžu ieguldījumu nekustamā īpašumā kredītriska mazināšanā.
APA: Lielkalne, O. (2021, 19. jun.). ECB par eiro zonas finanšu stabilitāti: pandēmijas ietekmē riski saglabājas paaugstināti . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5220
MLA: Lielkalne, Olga. "ECB par eiro zonas finanšu stabilitāti: pandēmijas ietekmē riski saglabājas paaugstināti " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.06.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5220>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up