13.09.2013.

Eiro zvaigzni saņēmām. Kas tālāk?

Lata (un Latvijas) piedzīvojumi pēdējo 20 gadu laikā līdzinās pusaudža dzīves gaitām: mācībām vidusskolā seko eksāmeni, izlaidums un solis pieaugušo dzīvē.

Pamatskolas gaitas sākušās ar stingru apņēmību ierobežot inflāciju (jaunu tirgus ekonomiku dzemdību namā tā ir neizbēgama kaite), 1994. gadā fiksējot lata kursu pie SDR valūtu groza. Eiro toreiz vēl nebija, savukārt lata kursa piesaiste tikai pie vienas valūtas – Vācijas markas vai ASV dolāra – mazāk pasargātu no tirdzniecības partnervalstu valūtu svārstībām. Mērķis tika panākts – desmit gadu laikā Baltijas valstis vienīgās postpadomju telpā sasniedza cenu stabilitāti (zemu un prognozējamu inflāciju), kas ir būtisks priekšnosacījums tautsaimniecības attīstībai. Līdz pat šodienai dažas postpadomju valstis "devalvāciju" un kārtējo "naudas reformu" (lasi - ietaupījumu atņemšanu) īsteno ar Ziemassvētku dāvanu regularitāti.

Vidusskolas laiks sākās ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā un lata kursa piesaisti pie eiro kopš 2005. gada. Plānojām ieviest eiro (absolvēt vidusskolu) jau 2008. gadā, bet tautsaimniecības pārkaršana neļāva izpildīt inflācijas kritēriju (dzīves krāšņumi īslaicīgi novirzīja pusaudzi no mācībām).

Nākamos piecus gadus nopietni gatavojāmies eksāmeniem, un pa šo laiku kaimiņi mūs nereti izsmēja. Vieglāk taču ir tikt eirozonā nevis pa taisno, bet vai nu sagrozot statistiku kā grieķi, vai arī ieviešot eiro "vienpusēji" kā Melnkalne. Mēs spītīgi turējāmies uz sava iepriekš izvēlētā ceļa.

Beidzot 2013. gada pavasarī eksāmenu nolikām – atbilstam iestājai eirozonā izvirzītajiem nominālās konverģences kritērijiem (attiecībā uz budžeta deficītu, valsts parādu, inflāciju un procentu likmēm). "Alternatīvā ceļa" pravieši kļuva arvien drūmāki – Latvijas tautsaimniecība atveseļojās, ko nevar teikt par valstīm, kuras viņi minēja kā piemēru Latvijai.

Oficiālie eksāmenu rezultāti tika publicēti 2013. gada 9. jūlijā: no 2014. gada 1. janvāra sāksim pieaugušo dzīvi - kļūsim par eirozonas 18. dalībvalsti. Lats kā Latvijas naudas simbols nevis pazudīs, bet vēl vairāk nostiprināsies - būs attēlots eiro monētās Latvijas tautas meitas tēlā.

2013. gada 12. septembrī Rīgā sarīkotā Latvijas eiro konference bija izlaiduma svinīgais pasākums, kurā saņēmām vidusskolas diplomu (Eiro zvaigzni). Taču, līdzīgi kā vidusskola ir tikai viens no pirmajiem pakāpieniem cilvēka dzīvē, arī pēc iestāšanās eirozonā nevar atviegloti nopūsties, nominālās konverģences kritērijus izmest miskastē un uzskatīt, ka tagad atļauts ir it viss (Grieķijas piemērs parāda, ka tā tas nenotiek).

12. septembrī saņēmām gan apsveikumus (tos var izlasīt vairākos masu medijos), gan novēlējumus nākotnei, kas, man šķiet, ir pats svarīgākais. Negalvoju par vārdu precizitāti, bet pārsūtu konferences dalībnieku vēstījumus pēc būtības: 

Eiropas nākotne bez eiro zonas nav iedomājama. Bet eiro ieviešana nav brīnumlīdzeklis
(Valdis Dombrovskis)

Eiro sniegs milzīgas iespējas tautsaimniecības attīstībai, bet tas nav brīnumlīdzeklis, kas visu sakārtos mūsu vietā
(Ilmārs Rimšēvičs)

Nominālās konverģences nodrošināšana ir tikai pirmais solis, ir jāsasniedz arī reālā un institucionālā konverģence
(Mario Dragi)

No fundamentālā (ilgtermiņa) viedokļa ir vienalga, kādā ekonomikas cikla posmā Latvija iestājās eirozonā. Lai alternatīvā ceļa pravieši biedē viens otru ar ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempa cipariem, bet es uzsvēršu to, kas nezaudēs aktualitāti arī pēc vairākiem gadiem: 

Iestāšanās eirozonā ir loģisks solis ja mēs esam pārliecināti par Eiropas Savienības konstrukciju
(Andris Vilks)

Latvija iestājas eirozonā pareizā laikā
(Mario Dragi)

Iestājoties eirozonā, Latvija būs Eiropas kodolā un veidos tās nākotni
(Olli Rēns)

Līdzīgi kā Rīga nekad nav gatava, nedz eiro zona, nedz Latvijas tautsaimniecība nevar gulēt uz lauriem:

Eiropas Centrālā Banka īsteno monetāro politiku, kas ir ideāla "vidējai" eirozonas valstij, kura neeksistē
(
Henriks Enderleins)

Tomēr:

Neviena valsts eirozonas sastāvā tagad nenobalsotu par tās pamešanu
(Īvs Bertončīni)

Dezintegrācija nav pareizais virziens. Eiro ir tikai integrācijas sākumposms
(
Henriks Enderleins)

Kādas konkrētas lietas tad ir jāuzlabo eirozonai? Nav runa par ekonomikas cikla pārvaldību (pozitīvā IKP kāpuma nodrošināšanu nākamajā ceturksnī). Dienas kārtībā ir jautājumi, kas, lai gan nedos atdevi tūlīt, būs tieši tie, kas noteiks eirozonas kā pasaules otrās lielākās ekonomikas sniegumu nākamajos gadu desmitos: vēl ciešāka sadarbība arī nemonetāros jautājumos, fiskālās disciplīnas ievērošana, konkurētspējas celšana ar strukturālo reformu rīku:

Monetārā savienība ir jāpaplašina līdz banku, fiskālajai un politiskajai savienībai
(Mario Dragi)
 

ECB nodrošina likviditāti, bet ne maksātspēju. Monetārā politika ir kopēja, bet finanšu sistēma joprojām ir nacionāla: tā ir problēma, kuru steidzami jārisina
(
Lukrēcija Reihlina) 

Ārkārtējos apstākļos parasti pielieto ārkārtas pasākumus. Nepieredzēti mīksta monetārā politika var stabilizēt finanšu sistēmu, iedot papildu laiku valdībām, lai uzlabotu fiskālo pozīciju, bet nevar aizvietot strukturālās reformas vai palielināt izaugsmes potenciālu
(Zoja Razmusa)

Valstīm, kuras buma laikā īstenoja prociklisku fiskālo politiku, iespējas mīkstināt to krīzes laikā bija ierobežotas vai nebija, jo pieeja tirgus finansējumam bija liegta. Mīkstināt fiskālo politiku lejupslīdes laikā var valstis ar ierobežojošo fiskālo politiku labos laikos
(Zoja Razmusa)

Patlaban Latvija ir pārvarējusi ciklisko lejupslīdi: ražošanas apjoma starpība (output gap) ir nulle vai tuvu tam. Tādējādi bezdarba līmenis ir tuvs tā dabiskajām rādītājam. Nākotnes izaicinājums – paātrināt potenciālo (līdzsvara) tautsaimniecības attīstības tempu, samazināt dabisko bezdarba līmeni:

Latvija ir pārvarējusi makroekonomikas nesabalansētību. Nākotnes izaicinājumi ir strukturālā rakstura
(Zoja Razmusa)

No kā Latvijai ir jāizvairās un kas ir jādara?

Svarīgi ir nepieļaut pārkāršanas-bankrota (boom-bust) cikla atkārtošanās pēc eiro ieviešanas
(Mario Dragi)
 

Latvijai jāturpina celt konkurētspēju; ir jāpaaugstina darba ražīgums, kas ir labklājības noteicējfaktors, īpaši rūpniecībā
(Valdis Dombrovskis)

Eiro (vidusskolas diploms) pats par sevi vēl neko negarantē. Tas ir tikai instruments, kas dod iespējas pilnveidoties tālāk. Ja mēs iespējas izmantosim, esam pozitīvu pārmaiņu priekšā. Tādējādi, kā parasti un kā vienmēr, viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem.

APA: Krasnopjorovs, O. (2019, 09. nov.). Eiro zvaigzni saņēmām. Kas tālāk?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/596
MLA: Krasnopjorovs, Oļegs. "Eiro zvaigzni saņēmām. Kas tālāk?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 09.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/596>.

Komentāri ( 1 )

  • Vilnis Zakrevskis

    16.09.2013 18:00

    Pāris teikumi no pētījumiem šajā jomā:
    "It is concluded that the years before and after the introduction of the euro were characterized by a restrictive policy mix that has not been conducive to aggregate growth nor to real convergence." -- Eckhard Hein, Achim Truger (2005)

    "Our findings show that, in general, openness has had a negative impact and productivity growth a positive one on price level convergence with respect to the euro area."-- Sarah M. Lein-Rupprecht et al., ECB 2007

    Bet, atbildot uz jautājumu virsrakstā, tālāk LB meklēs un atradīs iemeslus, kāpēc solītā laime no eiro neiestājas.

    Savukārt mēs soli pa solim atklāsim tautai tās varoņus un izskaidrosim jūsu apgalvojuma "viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem" patiesumu. Domāju, cilvēki to novērtēs un jūs visi saņemsit pelnīto atalgojumu.

Up