09.01.2012.

Eiropas problēmas vieš korekcijas Latvijas ārējā tirdzniecībā

2011. gada novembrī Latvijas ārējās preču tirdzniecības apgrozījums nedaudz saruka, atspoguļojot globālo norišu ietekmi uz preču eksportu un importu. Pavājinoties atsevišķu Latvijas eksporta tirdzniecības partnervalstu ekonomiskajai aktivitātei un mazinoties cenu spiedienam, pēc trīs mēnešu pieauguma un apjomu rekorda sasniegšanas oktobrī preču eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi saruka par 2.4%, bet preču imports samazinājās par 5.6%.

Nenoteiktības palielināšanās saistībā ar parādu krīzi Eiro zonas valstīs negatīvi skārusi Latvijas preču eksportu, un novembris līdz šim dinamiskajā preču eksporta attīstībā jau jūtamāk iezīmēja bremzēšanās pazīmes. Šis fakts nepārsteidz, jo eksporta apjomu samazināšanās, ņemot vērā ārējās tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanos un pieprasījuma vājināšanos ārējos tirgos, tika sagaidīta jau iepriekšējos mēnešos. Salīdzinājumā ar oktobri, lai arī nelielu, tomēr samazinājumu piedzīvoja gandrīz visas galvenās eksporta preču grupas: koksne, mehānismi, elektroiekārtas un minerālprodukti. Pieaugums saglabājās metālu, satiksmes līdzekļu un pārtikas produktu eksportā.

Latvijas preču importā novembrī visstraujāk samazinājās starppatēriņa preces, kas liecina, ka imports joprojām ir saistīts ar apstrādes rūpniecības nozaru izaugsmi un tās nepieciešamību pēc izejvielām. Salīdzinājumā ar oktobri saruka parasto metālu, minerālproduktu, koksnes un augu valsts produktu imports. Pieaugums saglabājās elektroiekārtu un elektroierīču importā, ko varētu skaidrot ar gada nogales sezonālo patēriņa pieaugumu, kas saistīts ar Ziemassvētku un gada nogales pasākumu tirdzniecības kampaņām. Sagaidāms, ka arī decembrī šī paša iemesla dēļ importā varētu pieaugt patēriņa preces, tomēr šī tendence neturpināsies 2012. gadā, jo straujš iekšzemes patēriņa pieaugums šogad nav gaidāms.

Lai gan jauno pasūtījumu apjoma eksporta tirgiem novērtējums decembrī pasliktinājās, kā liecina Eiropas Komisijas konfidences rādītāji, tad galveno eksporta nozaru (koksnes un metālizstrādājumu) uzņēmēju noskaņojums par nākotnes izredzēm būtiski nepasliktinās. Apstrādes rūpniecības novembra izaugsmes rādītāji un uzņēmumu paziņojumi, ka pēc pasūtījumu samazināšanās rudens mēnešos to apjomi atkal pieaug, ļauj cerēt, ka vismaz decembrī un 2012. gada pirmajos mēnešos arī eksports strauji nesaruks. Novembra apstrādes rūpniecības dati liecina, ka pieaugums novērojams tādās nozarēs kā ķīmisko produktu ražošanā, farmācijas nozarē un nemetālisko minerālu ražošanā. Šo nozaru produkcijai nozīmīgs eksporta īpatsvars ir eksportā uz NVS un Āzijas valstīm, kurās netiek prognozēta pieprasījuma samazināšanās, bet tieši otrādi. Latvijas eksporta tirgus daļas līdz šim uzrāda labu kāpumu strauji augošajās ekonomikās, ļaujot cerēt, ka eksportējošo uzņēmumu konkurētspēja ir pietiekoša, un Latvijas ražotāji spēs pārstrukturizēt eksportu, palielinot uzsvaru uz eksporta tirgiem ar pieaugošu patēriņu. Tomēr tas varētu tikai daļēji mazināt līdz šim nozīmīgāko ES tirdzniecības partnervalstu pieprasījuma vājināšanās ietekmi.

Lai arī 2012. gadā straujš eksporta pieaugums pret pašreizējo līmeni nav sagaidāms, Latvijas eksportētāju pūles preču diversifikācijā – eksporta piedāvājuma dažādošanā – un tirgus daļu palielināšanā palīdzēs noturēt šobrīd sasniegto un novērsīs eksporta apjomu krišanu.

APA: Pelēce, D. (2019, 21. sep.). Eiropas problēmas vieš korekcijas Latvijas ārējā tirdzniecībā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1217
MLA: Pelēce, Daina. "Eiropas problēmas vieš korekcijas Latvijas ārējā tirdzniecībā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1217>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up