01.04.2011.

Eiropas savienības fondi. Jāizmanto iespējas būt inovatīviem

Eiropas finansējums ir pieejams Latvijas ceļiem, skolām, apstrādes rūpniecībai un citām jomām. Tomēr šai ziņā mēs Latvijā esam bijuši uz pagātnes sasniegumiem orientēti investori, proti, ieguldot tur, kur jau klājas labi. Tādēļ vajadzētu izmantot iespējas būt inovatīviem, tai skaitā gūt jaunu pieredzi un pasūtījumus arī ārpus Latvijas, pat Eiropas robežām.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds un Eiropas Sociālais fonds nenoliedzami ir bijusi un būs svarīga injekcija Latvijas attīstībai. Kopš Latvija kļuva par ES dalībvalsti, valsts, pašvaldības, uzņēmumi, sabiedriskās organizācijas piesaistījušas vairāk kā divi miljardi latu, un pašlaik esam vieni no labākajiem Eiropā naudas apguvē - pēc tā, cik procentuāli izmantots no pieejamiem struktūrfondu līdzekļiem. Tomēr interesanta ir naudas "nogulšanās" vietu analīze pēc ieguvumiem uz vienu iedzīvotāju Latvijā. Darbinieku apmācībām piesaistītā finansējuma apjoms starp reģioniem būtiski neatšķiras, bet jaunu produktu attīstībai Kurzemē piesaistītais finansējums ir piecas reizes lielāks nekā Zemgalē un gandrīz divas reizes lielāks nekā Rīgā[1]. Vai tas nozīmē, ka ar vislielāko atdevi mācās un pēc tam progresīvus uzņēmumus veido Ventspilī, Saldus un Talsu novados? Kopējie aprēķini par piesaistītā finansējuma apjomu rāda, ka Eiropas naudu visvairāk saņēmušas pašvaldības (pilsētas, novadi) ar augstākiem iedzīvotāju ienākumiem un lielāku iedzīvotāju skaitu. Līdz ar to Eiropas finansējums Latvijā "noguļas" pēc principa - jo labāk iet, jo vairāk dodam. Tas nozīmē, ka Latvija ir izvēlējusies value jeb vērtību investora pieeju, kad iegulda objektos ar labu vēsturi. Tomēr tādā gadījumā nevar sagaidīt strauju izaugsmi. Somija izmanto growth jeb izaugsmes investoru pieeju, kad objektam izvērtē nākotnes potenciālu. Somijā bija pašvaldības, kas labprātāk gribēja par Eiropas naudu attīstīt pamatinfrastruktūru, tomēr valsts uzstādījums bija - inovācijas. Izaugsmes investoram ir jābūt izcilam prognozētājam un risku analītiķim. Iespējams, Latvijā vēl pagaidām drošāk ir izvērtēt pagātnes sasniegumus.

Tomēr ir citi Eiropas fondi, kuru ietvaros Latvijas uzņēmumi, publiskā un nevalstiska sektora pārstāvji var rīkoties inovatīvi. Pirmkārt, dažādās Eiropas Komisijas programmas zinātniekiem, jauniešiem, uzņēmējiem.

Otrkārt, Eiropas Attīstības fonds. Tā ir Eiropas nauda projektiem ārpus Eiropas. Valstu statistika rāda, ka līdz šim Latvija piesaistījusi ļoti mazu apjomu Attīstības sadarbības naudas - desmit reizes mazāk nekā Slovēnija un divas reizes mazāk nekā Igaunija un Lietuva. Latvijas pārstāvjiem ir bijuši projekti kaimiņu vai visai tuvās teritorijās (Krievija, Moldova, Gruzija), bet to nav tādos reģionos kā Āfrika, Karību salas, Klusais okeāns un Centrālāzija (Tadžikistāna, Azerbaidžāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna). Valstīs, kas piesaistījušas maz naudas, aktīvāks ir bijis valsts vai pašvaldību sektors. Savukārt valstīs ar augtākiem rādītājiem (Slovēnija, Malta, Čehija) būtisks pienesums ir bijis tieši no privātā sektora uzņēmumiem, kas darbojušies Āfrikas un Centrālāzijas valstīs ar lieliem infrastruktūras un vides projektiem. Šī gada 20. maijā LR Ārlietu ministrija rīkos diskusiju par uzņēmēju iespējām iesaistīties Āfrikas tirgos, izmantojot Eiropas Komisijas finanšu instrumentus. Savukārt Eiropas Komisija pašlaik diskutē par izmaiņām publiskā iepirkuma prasībās, lai pie līgumu slēgšanas nelielos infrastruktūras projektos tiktu arī nelieli Eiropas uzņēmumi. Ir cerība, ka abi šie notikumi kopā sekmēs Latvijas būvniecības un arī citu pakalpojuma eksporta pieaugumu.

Tikmēr Latvijas nevalstiskajam sektoram un pašvaldībām ir iespēja izmantot citus ārējos grantus (piemēram, ASV), lai sagatavotu vai līdzfinansētu projektus Attīstības fondā, tādējādi palielinot savas organizācijas pieredzi un papildinot budžetu. Piemēram, Āfrikai līdz 2015. gadam papildus būs nepieciešams 1,1 miljons skolotāju. Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, izmantojot ES finansējumu, tā būtu iespēja uzrunāt nākotnes skolotājus, ārstus un zinātniekus, lai mainītu situāciju ne tikai Āfrikā, bet arī Eiropas imigrantu un tādējādi dalībvalstu sociālā budžeta problemātikā.

Treškārt pie inovatīvām iespējām minamas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas programmas, kuru ietvaros varētu izmantot iespējas piesaistīt gan grantus zinātniekiem, gan iegūt līgumus ERAB atbalstīto projektu iepirkumos, piemēram, "Apkures sistēmas rekonstrukcija Kaļiņingradā" vai "Pētījums par pensiju fondu akumulēšanu Kazahstānā"[2]

Mums joprojām ir daudz iespēju dzīvot labi un interesanti. Tikai cik par šim iespējam zinām, un cik uzdrošināmies tās izmantot? Zināšanas, vēsturisko pieredzi un valodu priekšrocības nevajadzētu novērtēt par zemu, ja vēlamies, lai mūsu ekonomika aug straujāk.

 


[1] VARAM dati

[2] http://www.ebrd.com/saf/search.html?type=procurement_notice 


Raksts publicēts portālā Delfi 2011. gada 30. aprīlī

APA: Traidase, B. (2020, 05. jun.). Eiropas savienības fondi. Jāizmanto iespējas būt inovatīviem . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/427
MLA: Traidase, Baiba. "Eiropas savienības fondi. Jāizmanto iespējas būt inovatīviem " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 05.06.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/427>.

Līdzīgi raksti

Up