02.08.2017.

Ekonomika, kas var par sevi parūpēties

Foto: Shutterstock
Vairāki rādītāji liecina, ka dzīves līmenis Latvijā pašlaik ir augstāks nekā jebkad, turklāt ekonomiskās izaugsmes temps ir paātrinājies. Taču vienlaikus varam vērot arī attīstības ēnas puses. Uz kā balstās izaugsme un kā to veidot un uzturēt līdzsvarotu vidējā un ilgtermiņā, - par to šajā rakstā.

Latvijas ekonomikas "vīģes lapa"

Tādi rādītāji kā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes (skat. attēlu) vai augsti/uzlaboti uzņēmējdarbības vides novērtējumi (Pasaules Bankas "Doing Business", Frazer institute un Heritage foundation ekonomiskās brīvības indeksi) ļauj uzskatīt, ka Latvijā dzīves līmenis šobrīd ir augstāks nekā jebkad agrāk, un priekšnosacījumi tālākai ekonomiskajai aktivitātei ir vērtējami pozitīvi. Arī (sa)dzīves apstākļi ir labvēlīgāki nekā daudzās pasaules valstīs un patēriņš aug.

 

Attēls. Reālais IKP; reālais IKP uz 1 iedzīvotāju; IKP uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes
(2000. gada līmenis = 100%?)

Reālais IKP; reālais IKP uz 1 iedzīvotāju; IKP uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes
Avots: Eurostat

 

 

Šajā attēlā ir kaut kas labs, bet vienlaikus kaut kas tajā nedaudz atgādina populāru dziesmu, kurā jaunais cilvēks lūdz meiteni "pārāk nesadomāties", redzot, ka viņas fotogrāfija vēl arvien ir viņa mājās pie sienas, jo tā tik vien kā aizsedz defektu sienā. Par kādu defektu runāju?

Turīgums un patēriņš aug, taču, kā rāda jaunākie iedzīvotāju statistikas dati, vēl 2016. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis straujāk nekā vairākumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tostarp būtiska loma arvien bijusi neto migrācijai. Tam, protams, ir vairāki izskaidrojumi, piemēram, vēsturiski-ģeogrāfiskais aspekts. Salīdzinājumā ar Igauniju Latvijas iedzīvotājiem turīgās valstis attīstības procesā nav atradušās blakus (kā mūsu ziemeļu kaimiņiem Somija), darbaspēkam "izbraukājamā" attālumā. Kopumā izbraukušie ir pārsvarā darbspējas un fertilajā vecumā, tas papildus ietekmē iedzīvotāju dabisko kustību. Te varētu domāt, ka straujš IKP pieaugums pie tāda sabiedrības sarukuma jau ir fenomens, taču tas nav mērķis. Līdz šim Latvijas fundamentālo izaugsmes faktoru izmantošana un lielā darbaspēka izmaksu starpība ar ES ļāva veiksmīgi konverģēt, tomēr kādā brīdī ar to vien nepietiks – dabisko resursu priekšrocību Latvijai nav daudz un turpmākajai izaugsmei būs nepieciešams prasmīgs, radošām idejām bagāts iedzīvotājs.

 

Bet Latvijas ekonomika aug un augs: kā tas nākas?

Šā gada sākumā Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps ir paātrinājies līdz 4%. Temps ir straujāks nekā iepriekšējos gados, un to ir būtiski ietekmējusi ārējās ekonomiskās vides uzlabošanās un ārējā pieprasījuma stiprināšanās. Atjaunojas arī investīciju aktivitāte, labvēlīgi finanšu nosacījumi veicina kreditēšanu, kā arī vērojamas tālākas uzlabošanās pazīmes darba tirgū. Tomēr kopumā redzams, ka liela nozīme izaugsmē ir faktoriem, ko tiešā veidā paši neietekmējam, t.i., ārējai ekonomiskajai videi, kā arī vienreizējiem faktoriem vai t.s. "zemai bāzei". Izaugsmes paātrināšanos mazāk veicinājusi pašu rīcība, iekšzemes politika.

Piemēram, vērtējot no ražošanas puses, pērnā gada nogalē un šā gada 1. ceturksnī, situācija uzlabojusies daudzās nozarēs, īpaši apstrādes rūpniecībā, enerģētikā, būvniecībā, transportā un tirdzniecībā. Detalizētāk par nozaru attīstību lasāms Latvijas Bankas portālā makroekonomika.lv un "Makroekonomisko norišu pārskatā", taču īsumā – enerģētikā uzlabojumu noteica laikaapstākļi un remontdarbi kaimiņvalstu enerģijas infrastruktūrā; būvniecībā – netipiski zemā bāze ES fondu līdzekļu kavēšanās dēļ; apstrādes rūpniecībā tās bija eksporta iespējas līdz ar ārējās ekonomiskās vides uzlabošanos. Faktiskās norises, tostarp iedzīvotāju ienākumu pakāpenisks kāpums, kā arī gaidītā ES fondu līdzekļu plūsmas atjaunošanās, uzlabojušas nozaru pārstāvju noskaņojumu. Taču te īpaši nejūtam iekšējās kapacitātes stiprināšanu.

No IKP izlietojuma puses pieaugumā lielākais arvien ir privātā patēriņa devums, taču tempa paātrinājumu galvenokārt veicinājusi investīciju "izrāpšanās" no dziļajiem mīnusiem pieklājīgos plusos, kā arī eksporta kāpums. Ilgākā laika periodā priecē tas, ka, piemēram, pakalpojumu eksporta diversifikācija aug: gadiem ejot, mazinās pārvadājumu pakalpojumu eksporta (ko vēsturiski balstīja ģeogrāfiskais novietojums) īpatsvars un aug dažādu zināšanās balstītu pakalpojumu īpatsvars.

Tomēr vienlaikus jāatceras, ka transporta un braucienu pakalpojumu loma vēl arvien ir būtiska, bet preču eksportā kā maza un atvērta tautsaimniecība neesam cenas un daudzuma noteicēji. Tādējādi atkarība no ārējās ekonomiskās vides atkal ir galvenais faktors, kas regulē eksporta bēgumus un paisumus, un vienlaikus galvenais attīstības risks. Kamēr eksportā nedominē neelastīga pieprasījuma preces un pakalpojumi, kuriem Latvija būtu piedāvājuma noteicēja, saglabājas grūtības gūt stabilitāti, līdzsvarotību izaugsmē.

Tāpat arī investīcijas ir visai svārstīgs IKP izlietojums puses elements: tā kā Latvijā ir zems uzkrājumu līmenis, labvēlīgi finanšu nosacījumi monetārās politikas ietekmē, ES fondi un ārvalstu uzņēmumu vēlme ieguldīt šeit, saskatot reģiona tirgus potenciālu, – tie ir investīciju apjomu būtiski ietekmējoši faktori. Atkal liels uzsvars uz to, kas notiek ārpus Latvijas, piemēram, uz to, kā savu globālo attīstību saskata lieli tirgus dalībnieki (tostarp jauni lielu tirgus dalībnieku agrāk iecerēti projekti šajā gadā kā IKEA, "Rimi" loģistikas centrs).

Ārējās ekonomiskās vides, investīciju un eksporta tendences ir ļāvušas Latvijas Bankai paaugstināt IKP izaugsmes prognozes. IKP 2017. gadā varētu palielināties par 3.3%. 2018. gadā varam sagaidīt tālāku IKP kāpumu – par 3.4% pēc sezonāli un ar kalendāro dienu skaitu neizlīdzinātiem datiem.

Latvijas eksporta daļas pasaules importā turpina pieaugt, kas nozīmē, ka mūsu eksportētāji arvien spēj iekarot jaunus tirgus un saglabāt konkurētspēju. Arī Latvijas uzņēmumu rentabilitātes rādītāji neuzrāda pasliktinājuma pazīmes, turklāt atalgojuma līmeņu starpība ar eiro zonu saglabājas augsta.

 

Jo vairāk izaugsmi nosaka pašiem ietekmējami faktori, jo labāk

Protams, nevienam nav mērķa noraudzīties, kā aug IKP. Ir mērķis panākt dzīves kvalitātes pieaugumu. Uz kā tad balstīt iespējas ģenerēt nākotnes ienākumus un patēriņu? Ir lietas, kas pārmainās un pielāgojas "neredzamās rokas" vadītas, kā arī ir lietas, ko var uzlabot mērķtiecīgāk, palīdzot Latvijai kļūt unikālai: piedāvājot unikālus faktorus uzņēmējdarbības vidē, vai arī unikālas preces un pakalpojumus, ko eksporta noieta tirgos ir grūti aizstāt.

Skaidrs, ka Latvijā pēkšņi nevar uzrasties liels daudzums viegli pieejamu reti sastopamu resursu, kas šobrīd uzskatāmi par "nākotnes risinājumiem", piemēram, enerģētikā. Tādējādi Latvija zibenīgi nevar padarīt ārējo tirgu atkarīgu no saviem dabas resursiem.

Arī pakalpojumu jomā mūsu valstij trūkst atsevišķu priekšrocību: Latvijā nav atrodams pasaules civilizācijas šūpulis, un Maču Pikču pilsēta neplāno pārcelties šurp (tāpat kā Vidusjūras klimats).

No globālā viedokļa nelielo ražošanas apjomu dēļ t.s. sarkanā okeāna stratēģija Latvijai parasti neder. Jābalstās uz cilvēku resursiem, atceroties, ka turīgākās valstīs ar bagātīgiem dabas resursiem, lielāku tirgu un augstāku uzkrātā kapitāla līmeni iedzīvotāji nav mazāk gudri un tiem nav mazākas iespējas savas prasmes attīstīt.

Svarīgi, lai ienākumu līmenis un dzīves kvalitāte Latvijā vairs būtiski neatšķiras no valstīm, uz kurām Latvijas iedzīvotāji šo iemeslu dēļ emigrējuši. Konverģences procesā emigrācijas modelim būtu jākļūst neizdevīgam un nepievilcīgam, bet iedzīvotājam, vai tas būtu uzņēmējs vai darba ņēmējs, jārodas vajadzības sajūtai šai valstij. Ko darīt? Drīza konverģence ir ātra atbilde, taču ne ātrs risinājums. Turklāt šajā procesā svarīgi nepazaudēt orientieri – līdzsvarotu izaugsmi.

Pašlaik vēl turpinās samērā zemu procenta likmju laikmets. No tā, cik efektīvi Latvija un tās tirdzniecības partnervalstis izmantos šo "lētās naudas" periodu, būs atkarīga to attīstība pat tuvāko desmitgažu laikā. Šajā ātrvilcienā vēl var paspēt ielēkt. Arvien biežāk izskan frāze par dzīvi pēc ES fondiem. Ne nu gluži "pēc", tomēr ar katru nākamo programmēšanas periodu esam tuvāk tam konverģences līmenim, kad Kohēzijas fonda pieejamība apsīks, bet citu fondu līdzekļu apjoms mazināsies un prioritāšu loks, kam tos varēs tērēt, sašaurināsies.

Tādējādi situācija, kad finansējuma pieejamība vēl ir optimāla gan no izmaksu, gan no ES fondu izmantošanas viedokļa, ir izdevīga tam, lai ieguldītu kapacitātes stiprināšanā, atspēriena punkta izveidošanā. Tostarp izglītības un veselības aprūpes reformā (apsverot arī šo pakalpojumu saturu, ne vien savādāku finansēšanas veidu), kā arī saprotamas uzņēmējdarbības vides veidošanā, gan veicot uzlabojumus tiesu sistēmā, gan nodokļu politikā. Šos faktorus varam stiprināt paši, mazinot atkarību no ārējās vides un tādējādi – izaugsmes svārstīgumu.

 

Kopsavilkums

Ārējās ekonomiskās vides, investīciju un eksporta tendences ir ļāvušas Latvijas Bankai paaugstināt IKP izaugsmes prognozes. Tomēr Latvijas šā brīža ekonomiskās izaugsmes uzplaukums diemžēl balstās uz faktoriem, ko tiešā veidā neietekmējam. Labvēlīgu apstākļu sakritību izmantot ir labi, bet vēl labāk ir veidot vidi un iespējas pašiem. Lielos vilcienos (tiktāl, kā to rāda Doing Business u.c. vērtējumi) Latvijas uzņēmējdarbības vide, iespējams, krasi neatšķiras no Top10 vai Top15 valstīm, taču trūkst unikālu faktoru, kas uzņēmuma darbošanos Latvijā padarītu pašsaprotamu, bet Latvijas preču un pakalpojumu piedāvājumu – teju vai neaizvietojamu eksporta noieta tirgos.

Patlaban tirgos valda noskaņojums, ka pasaules valstu centrālās bankas pārskatāmā nākotnē pārskatīs stimulējošo monetāro politiku. Tas nozīmē, ka lētās naudas periods pamazām kļūst par ne tik lētas naudas periodu un nākotnē pieaugs valdību finansēšanas izmaksas. Tādējādi vēl ir izdevīgs brīdis, lai pievērstos attīstības kapacitātes balstīšanai uz iekšzemē ietekmējamiem faktoriem, to vidū iedzīvotāju resursiem. 

APA: Paula, D. (2019, 21. nov.). Ekonomika, kas var par sevi parūpēties . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3859
MLA: Paula, Daina. "Ekonomika, kas var par sevi parūpēties " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/3859>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up