Apstrādes rūpniecība turpina pārsteigt ar noturību pret ārējās vides viļņošanos

Apstrādes rūpniecības dinamika visa 2011. gada laikā ir bijusi svārstīga, taču ar izteiktu augšupvērstu tendenci, ko noteica gan līdz šim noturīgais ārējais pieprasījums, gan nozares atgūtā konkurētspēja. Uz gada beigām gan augšupvērstā tendence līdz ar pieprasījuma vājināšanos ārējos tirgos un neskaidrības pieaugumu pamazām sāka bremzēties. Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos parādu krīzes dēļ Eiropā situācija būs izteikti svārstīga, taču iespējams - jau ar nedaudz lejupvērstu tendenci.

Par spīti globālajām norisēm, 2011. gada novembrī rūpniecības saražotās produkcijas apjoms palielinājās par 3.2% attiecībā pret iepriekšējo mēnesi (izņemot sezonalitātes radītos efektus), bet salīdzinājumā ar 2010. gada novembri saglabājās pieaugums – 12.1%. 2011. gada 11 mēnešos apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apmērs salīdzinājumā ar atbilstošo periodu 2010. gadā pieauga par 11.7%. Būtisks pieaugums novembrī saražotās produkcijas apmēros salīdzinājumā ar oktobrī (izņemot sezonalitātes radītos efektus) bija ķīmisko vielu ražošanā (+52.0%), farmaceitisko vielu ražošanā (+19.6%), nemetālisko minerālu ražošanā (+14.7%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+10.2%), kā arī mēbeļu ražošanā (+4.3%). Tomēr jāņem vērā, ka vairums minēto nozaru (īpaši ķīmiskā rūpniecība un farmācija) ir vēsturiski bijušas pakļautas diezgan lielai svārstībai.

Eiropas Komisijas novērtētais rūpniecības uzņēmēju noskaņojuma kopējais rādītājs pēdējos mēnešos būtiski nepasliktinās, taču atrodas nedaudz zem 2011. gada vidējās vērtības. Taču, ja paraugās uz rūpnieku noskaņojumu apakšnozaru dalījumā, tad situācija ir ļoti atšķirīga. Labākais noskaņojuma līmenis saglabājas koksnes un koka materiālu ražošanā, kā arī metālu ražošanā, savukārt drūmāks noskaņojuma rādītājs ir ķīmisko produktu ražošanā, kas arī atspoguļo pēdējā laika kopējās tendences apstrādes rūpniecībā – jo labāks bijis noskaņojums, jo labāks arī sniegums. Iespējams, ka kokrūpnieku optimisms balstās uz salīdzinoši lielo investīciju apmēru, kas ieguldīts nozarē š.g. 3. ceturksnī (nefinanšu investīcijas – 36.0 milj. latu). Šīs investīcijas ļaus ne tikai palielināt saražotās produkcijas apmēru, bet arī padarīt to rentablāku un paplašināt produkcijas klāstu. Tieši koksnes un koka izstrādājumu, metālu ražošanas un gatavo metālizstrādājumu apakšnozares pēdējā laikā ir veidojušas lielāko devumu apstrādes rūpniecības nozares izaugsmē, kamēr ķīmiskā rūpniecība iepriekšējos mēnešos uzrādīja visai zemu ražošanas apjomu.

Pēdējo mēnešu sasniegtie rezultāti apstrādes rūpniecībā ir visnotaļ atzīstami, taču turpmāko mēnešu apstrādes rūpniecības perspektīvas noteiks tas, cik dziļa būs recesija Eiropā. Jau 2011. gada 3. ceturksnī atsevišķu valstu IKP samazinājās (Beļģija, Čehija, Dānija, Īrija, Kipra, Nīderlande, Portugāle un Slovēnija), taču šīs valstis nav starp būtiskākajām Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīm, tādēļ ietekme iespējams pagaidām nebūs būtiska. Visticamāk arī 4. ceturksnī daļa valstu piedzīvos negatīvus IKP pieauguma tempus, taču jautājums ir par to ­­– kas notiks 2012. gadā? 2011. gada nogalē vairums apsteidzošo rādītāju globālajā konjunktūrā bija lejupvērsti. Tā Eiropas Komisijas novērtētais rūpnieku noskaņojuma rādītājs ES-27 pasliktinājās četrus mēnešus pēc kārtas sākot ar augustu. Arī iepirkuma menedžeru jeb PMI rādītāji (Purchasing Managers index) rudens mēnešos piedzīvoja būtiskus samazinājumus gandrīz visās lielākajās pasaules ekonomikās. Taču jau jaunajā gadā publicētie PMI rādītāji par decembri uzrādīja nelielas stabilizācijas pazīmes (Vācijā, Francijā, Itālijā, Japānā, Krievijā u.c.). Tas vēl neliecina, ka atkal gaidītā recesija beigusies vēl nesākusies, bet to gan ļauj minēt, ka parādu krīzes un nedrošības izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums vai recesija nebūs tik dziļa, kādu pieredzēta 2008. un 2009. gadu mijā. Turklāt pēdējo mēnešu laikā Eiropā ir pieņemti vairāki būtiski lēmumi par iespējamo rīcību parādu krīzes atrisināšanā, kas iespējams dos kādu pozitīvu impulsu Eiropas ekonomikai - šos lēmumus vēl atliek realizēt dzīvē.

Latvijā jauno pasūtījumu apmēra novērtējums vairumā apstrādes rūpniecības apakšnozaru saglabājās negatīvs. Visticamāk jau tuvākajos mēnešos tomēr ieraudzīsim apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apmēru sarukumu arī Latvijā, taču to, cik tas būs ilgs noteiks norises globālajā ekonomikā. Ko tikmēr darīt mums? Noteikti nepārvērtēt savas izaugsmes prognozes 2012. gadam. Zīmējot attīstības plānus jābūt uzmanīgiem, lai atkal neapdedzinātos (tas attiecas kā uz valdības, tā uz korporatīvo sektoru).

Atsevišķu apstrādes rūpniecības apakšnozaru noskaņojuma līmenis un jauno pasūtījumu apmēra novērtējums 2011. gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2010. gada 11 mēnešiem (saldo, %)