Pandēmijas radītie robi darba tirgū nevienmērīgi

Kopumā bez darba pērn palikuši 17 tūkstoši iedzīvotāju, bezdarba līmenim pakāpjoties līdz 8.1%.

Lielākais nodarbināto skaita kritums bijis tādās pakalpojumu nozarēs kā tirdzniecība, transports, būvniecība, māksla un izklaide, finanšu un apdrošināšanas darbības, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi. Tomēr ir arī pakalpojumu nozares, kurās nodarbinātība augusi, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sektorā, jo turpina augt pieprasījums pēc mūsdienīgiem un drošiem digitāliem risinājumiem, iedzīvotājiem arvien biežāk izmantojot attālinātā darba iespējas, kā arī tirdzniecībai pārorientējoties uz tiešsaisti

Nodarbināto vidū lielas atšķirības vērojamas arī profesiju grupu griezumā. Krīzes ietekmē visbiežāk darbu zaudēja mazāk kvalificētie darbinieki, tai skaitā, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki. Tāpat uzņēmumi biežāk šķīrušies no darbiniekiem bez iepriekšējās darba pieredzes. Šāds solis no uzņēmēju puses ir saprotams. Mazinoties pieprasījumam pēc uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem, šie darbinieki ir mazāk nepieciešami. Tikmēr augsti kvalificēti speciālisti nereti ir vitāli svarīgi uzņēmuma pamatdarbības nodrošināšanai.  

Kopaina reģionos nav mainījusies. Latgalē, kur produktivitāte ir zemāka, bezdarba līmenis arī pērn bijis visaugstākais.

Tomēr lielākais nodarbinātības samazinājums vērojams Rīgas plānošanas reģionā (Rīga un Pierīgas reģions), kā arī pilsētās.

Šādu dinamiku noteica attīstītāka pakalpojumu infrastruktūra. Tai nepieciešama iedzīvotāju aprite, ko spēj nodrošināt pilsētas ar lielāku iedzīvotāju skaitu un attīstītu tūrismu. Ierobežojot mobilitāti, šajos reģionos likumsakarīgi ir arī vislielākais aktivitātes kritums [1].

Kopumā bezdarba līmenis bijis tuvu prognozētajam. No straujāka bezdarba līmeņa kāpuma līdz šim palīdzējusi izvairīties gan daļēja ierobežojumu mīkstināšana vasaras periodā, gan spēcīgāka ekonomiskā aktivitāte ražojošajās nozarēs gada izskaņā. Sava loma nodarbinātības uzturēšanā bijusi arī valsts atbalsta pasākumiem dīkstāves, algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu veidā.

Covid-19 krīze vēl nav galā, tāpēc atbalsts krīzes skartajiem iedzīvotājiem ir svarīgs, lai izvairītos no nevienlīdzības pieauguma.

Latvijai kā ES dalībvalstij krīzes pārvarēšanai un seku likvidēšanai pieejami ievērojami finanšu resursi, paverot iespējas ne vien izrāpties no Covid-19 radītās bedres, bet arī virzīties uz zaļāku, digitāli attīstītāku valsti ar augstāku labklājības līmeni.

[1] Detalizētāku apskatu par norisēm darba tirgū Covid-19 ietekmē var skatīt šeit: https://www.makroekonomika.lv/darba-tirgus-covid-19-krizes-ena-septini-fakti.