Tekošā konta deficīts 2. ceturksnī – 7.7 % no IKP

Būtiskākais deficīta veidošanās iemesls 2. ceturksnī bija preču tirdzniecības deficīts, importam augot straujāk par eksportu. Importa vērtības kāpumu būtiski veicināja minerālprodukti, kuru cenas gada laikā ievērojami pieauga, kā arī pieaugums vairākās citās preču grupās. Lai gan auga arī eksports, tostarp minerālproduktu un citu ar reeksportu saistītu preču grupās, eksporta cenu kāpums bija mērenāks, un kopējais eksporta pieaugums nebija pietiekams, lai kompensētu importa kāpumu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni tekošā konta deficīta pieaugumu veicināja arī sākotnējo ienākumu bilances pasliktināšanās, sākotnējo ienākumu deficītam vairāk nekā divkāršojoties. To daļēji kompensēja lielāks pakalpojumu tirdzniecības pārpalikums, ko veicināja pakalpojumu eksporta pieaugums.

Eksporta pieaugums kļūst plašāks, lai gan minerālprodukti joprojām būtiski ietekmē kopējo rezultātu

Preču eksports gada 2. ceturksnī uzrādīja pārliecinošāku izaugsmi gan salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni, gan ar šī gada 1. ceturksni. Zīmīgi, ka šajā reizē eksportu virzīja daudz diversificētāks preču grozs nekā iepriekš. Starp preču grupām joprojām īpaši izceļas minerālproduktu, galvenokārt naftas produktu, eksports, kura vērtība aprīlī sasniedza rekordaugstu līmeni. Starp citām produktu grupām, kuru eksporta devums ir samērā liels, var izcelt transportlīdzekļus un plastmasas produktus, kuru procentuālā izaugsme 2. ceturksnī mērāma ar divciparu rādītāju. Šo produktu augstais eksporta rādītājs vairāk skaidrojams ar eksporta vienības cenas pieaugumu, nevis reālā apjoma pieaugumu.

Lielbritānijas būvniecības nozare atkopjas, sūtot labvēlīgus signālus Latvijas kokrūpniekiem

Neskatoties uz ASV protekcionisma politiku, eksports uz ASV ir pieaudzis galvenokārt uz augstāka naftas produktu un elektroierīču eksporta rēķina. Iespējams, to veicināja pieaugušās minerālproduktu eksporta cenas, kā arī nedaudz zemāka vidējā importa tarifu likme 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekš piemēroto. Tomēr ir pamats sagaidīt, ka tuvākajos mēnešos ASV administrācija izsludinās jaunus tarifus, turpinot plaši un radoši izmantot tās rīcībā esošo likumdošanas ietvaru.

Tāpat turpinās Latvijas eksporta pieaugums uz Apvienoto Karalisti, īpaši koksnes produktu segmentā. Šī dinamika sakrīt ar būvniecības nozares aktivitātes kāpumu Apvienotajā Karalistē, kas maijā pieauga jau trešo mēnesi pēc kārtas. Lai gan Ziemeļvalstu mājokļu tirgus joprojām atkopjas ļoti lēni un būtisku stimulu koksnes produktu eksportam nerada, kopumā Latvijas koksnes eksports 2. ceturksnī pieauga, galvenokārt pateicoties noieta paplašināšanai jau pieminētajā Lielbritānijas tirgū.

Augsts preču imports, tostarp tālākpārdošanai, pasliktina preču tirdzniecības bilanci

Par būtisku reeksporta daļu gada 2. ceturksnī pastarpināti liecina tas, ka importu veicināja pamatā tieši tās pašas preču grupas, kuras virzīja eksportu, proti, transportlīdzekļi (kas nodrošināja gandrīz trešdaļu no visa preču importa pieauguma), plastmasas izstrādājumi un naftas produkti. Valstu griezumā gandrīz pusi no šī importa pieauguma nodrošināja imports no Lietuvas, ko savukārt gandrīz pilnībā veidoja minerālā kurināmā imports.

Kaut arī Lietuvā pensiju reformas ietekmē jau 1. ceturksnī bija vērojams mājsaimniecību patēriņa izdevumu pieaugums, Latvijas eksportā šī tendence pagaidām nav izteikti atspoguļojusies. Latvijas eksports uz Lietuvu kopumā turpināja augt ierastā tempā, lai gan atsevišķās preču grupās bija vērojams straujāks kāpums. Īpaši izcēlās transportlīdzekļu eksports, kas aprīlī pieauga vairāk nekā uz pusi, salīdzinot ar martu.

Tuvo Austrumu konflikta kontekstā būtiski atzīmēt, ka importa preču cenas 2. ceturksnī ir pieaugušas vidēji par aptuveni 5 % salīdzinājumā ar attiecīgajiem mēnešiem pērn. Savukārt eksporta cenas uz konflikta izraisītajiem piegāžu ķēžu traucējumiem reaģējušas ar zināmu novēlojumu – to pieaugums vien dažu procentu apmērā bija vērojams tikai maijā un jūnijā, tādējādi pagaidām neradot būtisku negatīvu ietekmi uz Latvijas eksportētāju cenu konkurētspēju.

Transporta pakalpojumu eksportā divi pretēji stāsti

Viennozīmīgi lielākais pieaugums 2. ceturksnī novērojams autotransporta pakalpojumu eksportā. Pieaugums bijis plašs valstu griezumā, tomēr aptuveni pusi no tā nodrošinājuši Vācijas un Francijas klienti, kas sakrīt ar ārējās tirdzniecības aktivitātes uzlabošanos šajos tirgos 2. ceturksnī, kas varēja veicināt pieprasījumu pēc kravu pārvadājumiem.

Pretējs stāsts ir gaisa transporta pakalpojumu eksportā, kur, līdzīgi kā 1. ceturksnī, novērojams kritums pret pagājušo gadu. Šo ietekmējuši notikumi Tuvajos Austrumos, kas paaugstinājuši degvielas izmaksas, kā arī maršrutu restrukturizācija. Jāpiemin gan, ka gaisa transporta un braucienu pakalpojumu eksports pret iepriekšējo ceturksni ir lielāks, atspoguļojot tūrisma sezonas aktivizēšanos.

Atkopjoties no aukstās ziemas un atsākoties darbīgākai sezonai, 2. ceturksnī pieaugums eksportā novērojams būvniecības pakalpojumos, tomēr iepriekšējā gada līmeni vēl nav izdevies sasniegt.
Turpinājās arī tehnisko pakalpojumu eksporta kāpums, saglabājot iepriekšējos ceturkšņos vēroto pozitīvo tendenci.

Transporta pakalpojumiem pieaugums arī importā

Pakalpojumu importā būtiskākais pieaugums vērojams transporta pakalpojumos, turklāt tas ir plašs transporta veidu griezumā, īpaši pieaugot jūras transporta pakalpojumu importam. To varētu būt veicinājis gan preču importa pieaugums, palielinot pieprasījumu pēc starptautiskajiem kravu pārvadājumiem, gan augstākas transportēšanas izmaksas Tuvo Austrumu konflikta un piegāžu traucējumu ietekmē.

Turpina augt arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu imports, saglabājoties noturīgam pieprasījumam pēc ārvalstu digitālajiem pakalpojumiem un IT risinājumiem.

Savukārt pēc iepriekšējos gados vērotā kāpuma šogad samazinājies tehnisko un ar tirdzniecību saistīto pakalpojumu imports, to lielā mērā nosaka augstā salīdzinājuma bāze konkrētā nozarē 2025. gada 2. ceturksnī. Ārpus tās tehnisko pakalpojumu imports saglabājies tuvu iepriekšējā gada līmenim.

Braucienu un gaisa transporta pakalpojumu importa kāpums pret iepriekšējo ceturksni lielā mērā atspoguļo tūrisma sezonas aktivizēšanos.

Ārvalstu tiešās investīcijas

2. ceturksnī ārvalstu tiešās investīcijas uzrāda 95 milj. eiro jeb 0.8 % no IKP ieplūdi, kas ir būtiski vairāk nekā pirms gada, tomēr apjoms joprojām vērtējams kā salīdzinoši pieticīgs. Pārliecinoši lielākā daļa investīciju veikta profesionālajos pakalpojumos un apstrādes rūpniecībā. Lielākie investori valstu griezumā ir no Zviedrijas un Šveices. Iepretim tam 1. ceturksnī bija vērojamas dividenžu izmaksas.