16.12.2021.

Ekspertu saruna: Aplokšņu algu ēna pandēmijā krīt divreiz

Kopsavilkums

Ekspertu sarunu studija - Ivars Svilāns sarunājās ar dalībniekiem ekrānā
Foto: Latvijas Banka

Latvijā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) drīz kļūs daudz vieglāk izskaitļot tos, kas maksā aplokšņu algas - talkā nāks gudrs algoritms. VID redz un redzēs vēl labāk, pieklauvēs pie nodokļu nemaksātāja durvīm ar lielu varbūtību.

Pati šī ziņa vien bija sava veida atspēriena punkts Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu sarunā "Aplokšņu algu ēna pandēmijā krīt divreiz" 2021. gada 13. decembrī.

Algoritms publiskās datu bāzēs tagad mašīnmācīts uztaustīt aplokšņu algas - ļauj anonimizētus algu mikrodatus no VID sastatīt ar citu datu bāžu informāciju un atlasīt zīmīgas neatbilstības. Latvijai jauno metodi pētījuma ietvarā atrādīja centrālās bankas ekonomisti ar partneriem ekonomikas pētniecības centrā BICEPS.

Šie paši pētnieki kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un VID vadītājiem, ēnu ekonomikas ekspertu Arni Sauku, Latvijas Banka aicināti, attālināti sprieda (ieraksts) par ēnu ekonomikas sociālekonomiskajiem atsitieniem. Proti, pētījums ļauj spriest, ka:

  • "aploksnes" izplatītākas mazajos uzņēmumos un pie zemākām algām, neatkarīgi no nozares, un daudz mazāk to pie lielajiem un vidējiem, rāda mikrodatu analīze. Krīzē – kā tagad ar Covid-19, tas apgrūtina labi tēmēta valsts atbalsta sniegšanu tiem, kam tas visvairāk noderētu.
  • dzenot algas no "ēnas" der pātaga, bet vajag arī burkānu: darbaspēka nodokļi jāsamazina, procedūras jāatvieglo (VID administrētajiem nodokļu nomaksai jau tapis vienots konts).

Jā, protams, VID mašīnmācīts algoritms var noderēt kā papildu darbarīks, lai izgaismotu aplokšņu algu maksātājus uzņēmumus, atzina VID vadītāja Inese Jaunzeme. Sevišķi, ja rezultāts tiesā labi pierādāms, bet reizē efektivizē procesu – notiek, neapsekojot katru uzņēmumu no kopā 25 000.

Lielā aina pārredzama – jo lielāka darbaspēka ietilpība nozarē, jo aplokšņu īpatsvars lielāks, bet mikrolīmeņa analīze trāpīs precīzāk. VID tai gatavojas un labprāt kopā ar ekonomistiem vēlas "modelēt uzņēmēju dažādu nozaru mikro bilances līmenī, lai katrs, kurš maksā aplokšņu algas, jeb kuram, VID terminoloģijā, "ir aplokšņu algu risks", justu karstu elpu pakausī."

Pandēmija neoficiālo ekonomiku 2021. gadā būs audzējusi, sagaida pētnieki. Jaunā Covid-19 normālība vēl tiek aplēsta, bet šīs jomas prominentais pētnieks Arnis Sauka no Rīgas Ekonomikas augstskolas uzskaitīja faktorus, kas liek domāt – "ēna" tautsaimniecībā šogad tomēr būs augusi. To barojot, pirmkārt, darbaspēka trūkums. Līdzšinējo aplokšņu algu un bezkontrakta nodarbinātību var papildināt vēl divas kategorijas: neoficiāli strādāt gatavie "antivakseri", līdzīgi kā 3. pasaules strādnieki, kuri caur Poliju vai citādi zem statistikas radara nonāk darbā Latvijā.

Ēnu ekonomikas pētniecībā jaunā pieeja ļauj dažādot ierasto aptauju informāciju, parakt dziļāk – kur sabiedrībā to sastop biežāk. Latvijas Bankas un BICEPS pētījums liecina, ka pandēmijas priekšvakarā konkrētajās nozarēs aplokšņu algas izmantojuši 37% uzņēmumu, vislielākais īpatsvars starp mazajiem uzņēmumiem transporta un būvniecības nozarē. "Mēs nesakām, ka visi mazie uzņēmumi maksā aploksnēs, tomēr to īpatsvars mazajos ir augstāks," saka Latvijas Bankas ekonomists Konstantīns Beņkovskis un BICEPS pētniece Anna Zasova.

LTRK vadītājs Aigars Rostovskis atzīst, ka uzņēmējiem vēl ir pildāmi mājasdarbi – zema produktivitāte un eksportspēja jāceļ, bet algas aploksnēs dažiem joprojām ir izdzīvošanas jautājums, sevišķi daļai mazo uzņēmu. Nepaceļami augsta tad liekas darbaspēka nodokļu likme: "Pazemināsim labāk koeficientu frizieriem vai dzīvokļu remontētājiem, kas to pa vakariem, no 1.8 uz 1.2-1.25! Citādi par katru mājsaimniecības samaksāto eiro nodokļi ir 80 centi un remonts tad paliek gandrīz divreiz dārgāks! Tas ir arī sabiedrības maksātspējas jautājums." Pie zemākām likmēm būtu vairāk nodokļu ieņēmumu un atraktīvāka biznesa vide – vairāk uzņēmēju, mazāk ierēdņu, sabiedrībā labāka noskaņa.

Diskusiju noslēdza klausītāju jautājums par līdzšinējo realitāti.

Ja ēnu ekonomiku salīdzina ar ziloni istabā, kuru neviens visā augumā nekad nav redzējis, var tikai aplēst: cik liels varētu būt aplokšņu algu gada fonds Latvijai? Kā uzņēmējs, tā pētnieki bija droši vien par mērogu – pagaidām runa ir par miljardiem.

  • Ieskats ekspertu sarunas saturā

    Uz Latvijas Bankas ekonomistu pētījuma bāzes diskusija iecerēta par praktiskiem, aktuāliem Latvijas tautsaimniecības jautājumiem.

    Aplokšņu algas ir viens no nozīmīgākajiem pelēkās ekonomikas elementiem, kas negatīvi ietekmē tautsaimniecību dažādos veidos, t.sk. bremzē kredītu pieejamību uzņēmumiem un to darbiniekiem, tādējādi liedzot uzņēmumiem straujāk attīstīties un iedzīvotājiem uzlabot savus dzīves apstākļus. Turklāt Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze izgaismojusi vēl vienu problēmu, ko rada aplokšņu algas – tās liedz sniegt tēmētu valsts atbalstu visiem krīzes skartajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

    Latvijas Bankas analīze par aplokšņu algām Latvijas uzņēmumu un darbinieku grupu dalījumā rāda arī, ka vairākums to saņēmēju ir cilvēki ar zemiem ienākumiem, proti, tie, kuriem atbalsts krīzes laikā ir vissvarīgākais.

    Konstantīns Beņkovskis, Anna ZasovaEkspertu sarunu ievadīs Latvijas Bankas ekonomists Konstantīns Beņkovskis un pētījumu centra BICEPS pētniece Anna Zasova ar ieskatu, kur koncentrējas aplokšņu algas un kāds ir to īpatsvars Latvijā izmaksātajā atalgojumā pandēmijas priekšvakarā 2016.–2018. g. Šāda analīze, kurā izmantoti anonimizēti darbinieku darba samaksas mikrodati no Valsts ieņēmumu dienesta, tiks prezentēta pirmo reizi, tādējādi papildinot ēnu ekonomikas pētniecības kopainu Latvijā.

    Arnis SaukaPēc tam sarunā iesaistīsies Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, kas ilgstoši pētījis ar ēnu ekonomiku saistītos jautājumus. Viņš centīsies rast atbildi uz jautājumiem "Vai pandēmijas laikā saimniekošana "ēnā" pieaugusi, samazinājusies? Un kur?"

    Ieva JaunzemeSarunu turpinās Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ieva Jaunzeme – par pandēmijas laikā valsts sniegto tēmēto atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas bijis pieejams sasaistē ar nomaksāto nodokļu apjomu. Vai izdevies sniegt atbalstu visiem, kam tas bija nepieciešams? Nebrīnīsimies, ja viņas veiktā inventarizācija atgādinās: "Tev būs maksāt nodokļus, ja gribi no valsts saņemt atspaidu krīzē."

    Aigars RostovskisUzņēmējus diskusijā pārstāvēs LTRK prezidents Aigars Rostovskis – par šķēršļiem, kas daļai uzņēmēju neļauj pamest slapstīšanos "ēnā" un sien pie atalgojuma sistēmas "aploksnēs". Un vai pandēmija spiež un palīdz iziet no ēnas vai tieši otrādi? Skaidrs, ka tā "zāģē" godīgam spēlētājam, ja konkurenti šmaucas. Bet cik tas rikošetā trāpa uzņēmējam pašam, jo "nelegālis" netiek pie kredītiem un neaug – nepelna vairāk?

    Ivars SvilānsSarunu vadīs Latvijas Bankas Komunikācijas pārvaldes vadītājs Ivars Svilāns.

    Tiešraides laikā būs iespējams uzdot jautājumus ekspertiem – "sli.do", kods #Aploksnes.

    Lai piedalītos ekspertu sarunas tiešsaistē, nav nepieciešama iepriekšēja reģistrācija.

  • Prezentācijas

    Latvijas Bankas ekonomista Konstantīna Beņkovska prezentācija

    BICEPS pētnieces Annas Zasovas prezentācija

    VID vadītājas Ievas Jaunzemes prezentācija

  • Ekspertu sarunas ieraksts

  • Raksti par aplokšņu algām

  • Infografika: Kas Latvijā visbiežāk saņem aplokšņu algu?

  • Raidieraksts "Skanošais" (27.12.2021.)

     
APA: (2022, 08. dec.). Ekspertu saruna: Aplokšņu algu ēna pandēmijā krīt divreiz. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5415
MLA: "Ekspertu saruna: Aplokšņu algu ēna pandēmijā krīt divreiz" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 08.12.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5415>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up