13.04.2021.

Ekspertu saruna: Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?

Kopsavilkums

Foto: Latvijas Banka

Latvijā reizē ar ekonomikas atgūšanos no pandēmijas ļoti strauji aktualizēsies sarūkošā darbaspēka tēma, bet tehnoloģiju pārmaiņas darba tirgū Covid-19 ēnā intensificējušās. Šīs atziņas 2021. gada 13. aprīlī mudināja niansēs pievērties darba tirgus rezervēm, pieaugušo izglītības sistēmai un arī precīzākai sociālā atbalsta sistēmai.

Ievadam Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs iezīmēja darba tirgus kopainu un iefokusēja sarunu.

Kopumā darba tirgus Covid-19 seku maz skarts, dažas nozares "uz bremzēm". Valsts atbalsts ekonomikai šajā krīzē bijis pieejams – valdībai bijušas daudz lielāks iespējas aizņemties un izaugsmes gados sataupīta rezerve jeb "fiskālā telpa", lai stimulētu tieši tad, kad ļoti vajadzīgs, nevis kā krīzē 2009. gadā, kad valsts budžetā bijām spiesti savilkt jostas.

Valsts balstījusi arī darba tirgu. Pērn bezdarbs veiksmīgi sabremzēts pie 9% (kāpis no 6% gadu iepriekš): šis līmenis bez dīkstāves pabalstiem, subsīdijām, apgrozāmo līdzekļu piešprices būtu gandrīz divas reizes augstāks.

Situācija darba tirgū kopumā nav dramatiska, taču pandēmijas ietekme bijusi ārkārtīgi nevienmērīga, asimetriska - atšķirīga pēc nozarēm un profesijām.

Atlaišanas Covid-19 viļņos smagāk skārušas iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem, jauniešus.

Ir nozares, kuras kritumu vispār nav izjutušas, kamēr citas, sevišķi pakalpojumos burtiski "uzliktas uz pauzes". Piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā atlaisti 29% darbinieku (vēl 29% - dīkstāvē).

No visa darba vietu samazinājuma valstī 80% tieši Jūrmalā un Rīgā - te arī plaši pārstāvēta izmitināšana un ēdināšanas nozare, kura pēc pandēmijas atgūsies lēnāk. Vidējās algas pērn kāpušas par 6%, tas izteikti uzņēmumam kritiski svarīgos posteņos, kur algas jau vairākos tūkstošos.

Vienlaikus ir kopa ļaužu, kura nevar atrast nekādu darbu par kaut vai kādu algu.

Pandēmija atgādina, ka sociālajā aizsardzībā Latvijā tērējam līdzīgi kā Šveice, bet ienākumu nevienlīdzība daudz lielāka: tās izlīdzināšanu kavē sistēmas efektivitātes trūkumi vairākos līmeņos.

Turpmāk dažas no niansēm, kuras šķīlušās diskusijā ar ekspertiem institūcijās, uzņēmumos un akadēmiskajā vidē: Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietnieci Ilzi Zvīdriņu, SIA Fontes Vadības konsultācijas valdes priekšsēdētāju  Kristīni Āboltiņu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu Aigaru Rostovski, Swedbank AS galveno ekonomisti Latvijā Līvu Zorgenfreiju, sociālo pētījumu centra Latvijas Fakti vadītāju Aigaru Freimani.

Darba tirgus rezerves Latvijā vēl ir būtiskas un jāaktivizē, palielinot bezdarbnieku pārkvalifikācijas budžetu, bet arī sekojot piedāvāto mācību kvalitātei. Lai cilvēks spēj strādāt pie gudrākām lietām, ekonomika kopumā tiek spēcīgāka un varam sasniegt augstāku ienākumu līmeni. Pēc Latvijas Bankas pētījuma, tie ir 56 tūkstoši cilvēku: jaunieši un vīrieši pusmūžā - vieniem maz bijusi pieejama profesionālā izglītība, otriem pietrūkst mūžizglītības, bet arī veselība klibo.

Nepieciešamība politiski izlemt profesionālās izglītības un pārkvalifikācijas atbalstu virzīt uzņēmējam. LTRK uzsvēra, ka Latvijā izglītība jāsasaista ar praksi, jāseko Vācijas piemēram, bāzējot profesionālo izglītību darba vidē. Valstij vairāk jāizmanto iespēja būt par starpnieku, lai satiekas darba devēja un ņēmēja vajadzības. Bet arī darba ņēmējam jāuzņemas sava daļa rūpju, lai, tā teikt, neizkrīt uz "beisiku" – angļu valodu, sociālās komunikācijas prasmēm.

Ko derētu mainīt valsts apmaksātajos darba tirgus politikas pasākumos, lai tie reāli palīdzētu cilvēkiem atrast pastāvīgu darbu?

Tehnoloģiju ienākšanas sakarā valsts var pārņemt un izplatīt tālāk labo praksi no tiem uzņēmējiem, kuri jau paši apmāca darbiniekus, jo redz, kuras profesijas izzūd un ko vajadzēs no darbinieka rīt (varbūt ieviešamas konkrētas dienas mēnesī, kuras darbinieks pavada mācoties?). 

Pandēmijas pieredze rāda - valsts rīcībā daudz datu, kurus var optimālāk izmantot. Iespējams, pandēmijas pieredzes apkopošana turpmāk ļautu sociālo atbalstu nomērķēt labāk, precīzāk saredzēt adresātu.

Jāapzinās, ka Nodarbinātības valsts aģentūrai 80% vakanču ir Rīgā, bet ilgtermiņa bezdarbs – reģionos.

To nevar ar apmācībām vien risināt, kādu, piemēram, Latgalē netrūkst, bet nepieciešams arī mobilitātes atbalsts, kam pagaidām nav liela pieprasījuma no bezdarbnieku puses. Un papildu problēma sociālas atstumtības riska grupās – cilvēki negribīgi iesaistās apmācībā. Iemesli tam un risinājumi vēl noskaidrojami. Labklājības ministrija šobrīd veido "Darba tirgus barometru", lai darba meklētāju apmācības sistēmā iespējama informētāka izvēle.

Ko konkrēti koriģēt valsts sociālā atbalsta sistēmā, lai mazinātu pandēmijas radītās sociālekonomiskās sekas? Dīkstāves pabalsts izrādījies dāsnāks salīdzinājumā ar bezdarba pabalstu. Labklājības ministrijas ieskatā bezdarba gadījumā atbalstam jābūt lielākam, bet par cik – vēl spriežams. Te nepateicīgais, garantēti pretrunīgais - izbalansēt starp cienīgu atbalstu ķibelē un to, kā saglabāt vēlmi atgriezties darbā.

Pieaugušo mūžizglītības sistēma šobrīd vēl top, un svarīgi tajā iestrādāt novērtēšanu: uz ko gribu pārkvalificēties -  ir viens, otrs un izšķiroši svarīgs - uz ko esmu savā vecumā spējīgs, piemēram, vai esmu pietiekami analītisks konkrētajam darbam. Citādi beigsim ar gaisā izpūstiem miljoniem, brīdināja personāla nozares lietpratēja.

Tehnoloģiju ieviešanās darba tirgū nozīmēs savādākas prasības visiem: tēma jau šodien skar ne tikai tos, kam 55 un vairāk gadu, bet vienlīdz arī vidēja vecuma un jaunus darbiniekus.

  • Ekspertu sarunas dalībnieki

    Sarunas moderators

    Aidis TomsonsAidis Tomsons, Latvijas Radio programmu vadītājs. Aidis Tomsons vada Latvijas Radio (un LTV) raidījumu "Krustpunktā", kurā katru dienu analizē sociālos, politiskos un ekonomiskos procesus Latvijā, kā arī raidījumu "Divas puslodes", kas veltīts politiskajiem notikumiem pasaulē. Pirms tam viņš darbojies pētnieciskajā žurnālistikā, kā arī Latvijas Radio un LTV Ziņu dienestā, bijis raidstacijas "Amerikas balss" ārštata korespondents Latvijā. Aidis Tomsons ieguvis maģistra grādu žurnālistikā Latvijas Universitātē un savas profesionālās prasmes pilnveidojis mācību kursos ASV, kā arī Baltijas Mediju centrā Dānijā.

    Sarunas dalībnieki

    Oļegs KrasnopjorovsDr. oec. Oļegs Krasnopjorovs, darba tirgus pētnieks, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists. Oļegs Krasnopjorovs ieguvis ekonomikas doktora grādu ekonometrijas apakšnozarē Latvijas Universitātē. Turklāt viņš absolvējis vairākus makroekonomikas un ekonometrijas studiju kursus Austrijā, Vācijā, Šveicē un Lielbritānijā. Oļegs Krasnopjorovs ir vairāku jauno zinātnieku konkursu laureāts, vēlāk – Eiropas Centrālās Bankas darbgrupu un starptautisko konferenču dalībnieks. Viņam ir Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības ekonomikas nozarē. Viņš ir Izglītības un zinātnes ministrijas nacionāla līmeņa pētījumu izglītībā stratēģiskās vadības padomes loceklis, kā arī Latvijas Universitātes Produktivitātes institūta (LV PEAK) direktora vietnieks. Vairāku Latvijas Bankas pētījumu un vairāk nekā 100 populārzinātnisku publikāciju autors.

    Ilze ZvīdriņaIlze Zvīdriņa, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece, kopš 2017. gada – ES Nodarbinātības komitejas (EMCO) vadītāja (EMCO ir ES Nodarbinātības un sociālo ministru padomes vadošā padomdevējkomiteja nodarbinātības jautājumos un atbild par nodarbinātības un izglītības jomām Eiropas semestrī, kas ir ES ietvars ekonomikas politiku koordinācijai), kopš 2019. gada – arī OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu komitejas vadības grupas biedre. Ilze Zvīdriņa studējusi Banku augstskolā un Bāzeles Universitātes Eiropas institūtā.​

    Kristīne ĀboltiņaKristīne Āboltiņa, SIA Fontes Executive Search un SIA Fontes Vadības konsultācijas valdes priekšsēdētāja un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Nacionālās stratēģijas kompetenču padomes locekle, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes locekle. Kristīne Āboltiņa ir arī personīgās izaugsmes un biznesa attīstības trenere, vadības konsultante, sertificēts individuālais un komandu koučs ar vairāk nekā 20 gadu praktisko pieredzi vidējo un lielo uzņēmumu stratēģiskajā un operacionālajā vadībā un attīstībā Baltijā. Iepriekšējā darba pieredze: SIA MAXIMA Latvija valdes locekle un operacionālā vadītāja; AS RAUTAKESKO tirdzniecības direktore Latvijā; JYSK ģenerāldirektore Baltijā un Balkānos; JYSK loģistikas vadītāja; McDonalds Baltics Iepirkumu un loģistikas direktore. Kristīne Āboltiņa ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un ir eksperte stratēģijas, operacionālās izcilības, komandu vadības un attīstības jomā.   

    Aigars RostovskisD. M. soc. Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, EUROCHAMBRES Prasmju un uzņēmējdarbības komitejas līdzpriekšsēdētājs, Junior Achievement Latvia (JAL) padomes priekšsēdētājs, SIA Biznesa augstskola Turība īpašnieks un dibinātājs. Aigars Rostovskis aktīvi darbojas arī citās ar tautsaimniecības attīstību saistītās organizācijās, ir pieredzējis izglītības nozares profesionālis un uzņēmējs. Bijis Augstākās izglītības padomes loceklis. Akadēmisko izglītību Aigars Rostovskis ieguvis Maskavas Darba un sociālo attiecību akadēmijā. Viņš piedalījies vairākās zinātniskās konferencēs, izstrādājis zinātniskās publikācijas par mūsdienu izglītības sistēmu un līderību, regulāri pauž viedokli Latvijas plašsaziņas līdzekļos par ekonomikas jautājumiem, izglītības un uzņēmējdarbības mijiedarbības problēmām un uz zināšanām balstītas tautsaimniecības attīstību.

    Līva ZorgenfreijaLīva Zorgenfreija, Swedbank AS galvenā ekonomiste Latvijā.
    Iepriekš Līva Zorgenfreija bijusi Latvijas Bankas galvenā ekonomiste, darbojoties arī Eiropas Centrālās bankas darba grupās, vēl pirms tam guvusi darba pieredzi Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorātā Beļģijā un strādājusi Rothschild investīciju bankā Francijā. Viņa ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā un starptautiskajā politikā Vorikas Universitātē (University of Warwick) Apvienotajā Karalistē un maģistra grādu ekonomikā un publiskajā politikā – École Polytechnique, Sciences Po un ENSAE Francijā.

    Aivars FreimanisAigars Freimanis, viens no tirgus un sociālo pētījumu centra Latvijas Fakti dibinātājiem un vadītājiem. Aigars Freimanis darbojas tirgus izpētes jomā jau vairāk nekā 25 gadus. Pašlaik viņš datu analīzes jomā pēta sabiedriskās domas un ekonomiskās statistikas mijiedarbību, bijis vairāku ES pētniecisko programmu vadītājs Latvijā. Viņš absolvējis Latvijas Universitāti, vairākus gadus vadījis šīs augstskolas Socioloģijas katedru, lasījis lekcijas socioloģijas vēsturē, kvalitatīvajās metodēs un datu analīzē.    

  • Raksti par darba tirgu

  • Ekspertu sarunā izmantotās prezentācijas

    • Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija

    • Tirgus un sociālo pētījumu centra Latvijas Fakti vadītāja Aigara Freimaņa prezentācija  

    • Swedbank AS galvenās ekonomistes Latvijā Līvas Zorgenfreijas prezentācija

  • Ekspertu sarunas ieraksts

APA: (2021, 14. apr.). Ekspertu saruna: Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5174
MLA: "Ekspertu saruna: Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 14.04.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5174>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up