22.02.2023.

Ekspertu saruna: Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?

  • Latvijas Banka
    Latvijas Banka
Ilustratīvs attēls ekspertu saruna
Foto: Latvijas Banka

2022. gada 24. februārī Krievija, iebrūkot Ukrainā, sāka vienu no asiņainākajiem konfliktiem Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Šajā laikā laupītas neskaitāmas dzīvības, izpostīts miljoniem dzīvju un sagrauta infrastruktūra daudzu miljardu eiro vērtībā. Ģeopolitiskā situācija pasaulē ir mainījusies ar visām no tā izrietošajām sekām, to skaitā ekonomiskām. Augsta inflācija, sankcijas, preču un pakalpojumu plūsmas pārmaiņas – tās ir tikai visredzamākās sekas. Diskusijā atskatījāmies uz kara pirmo gadu un centāmies atbildēt uz vairākiem jautājumiem – ko Krievijas iebrukums Ukrainā maksājis Latvijas tautsaimniecībai un ikvienam no mums? Kas gaidāms tālāk, un kas būtu jāņem vērā Latvijas uzņēmējiem, plānojot savu darbību? 

Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu sarunā analizētie kara ietekmes kanāli uz Latvijas tautsaimniecību:

  • kā karš ir ietekmējis tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju (kopumā un atsevišķās preču un pakalpojumu grupās); 
  • kā mainījušās energoresursu un citu izejvielu cenas un pieejamība; 
  • vai relatīvi netālā karadarbība ir mainījusi investoru attieksmi pret Latviju un Baltijas reģionu kopumā? 

Eksperti diskutēja par to:

  • kā karš ir mainījis Latvijas uzņēmēju uzvedību; 
  • vai izdevies normalizēt darbu nozarēs, kuras uzreiz pēc kara sākuma sajuta tā ietekmi, piemēram, apstājoties izejvielu plūsmai; 
  • vai Latvijai ir izdevies novērst vai vismaz mazināt atkarību energoresursu jomā no agresīvās kaimiņvalsts; 
  • kādi ir jaunākie investīciju dati – vai investori tiešām ir kļuvuši piesardzīgāki un mazinājusies Baltijas valstu pievilcība? 

Ekspertu moderēja "Delfi Bizness" galvenā redaktore Aija Krūtaine. Sarunu ievadīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts ar prezentāciju par Krievijas sāktā kara ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Ekonomists komentēja iemeslus, kāpēc Latvijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju vērtības ziņā gandrīz nav samazinājies, bet importa kritums ir straujāks, kā arī abus pārējos ietekmes kanālus – caur energoresursu sadārdzināšanos un investīciju vides pievilcību. 

Ekspertu sarunā piedalījās:

BlumbergaDagnija Blumberga, enerģētikas eksperte 
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore. Vairāk nekā 30 gadu profesionālā pieredze, dibinot uzņēmumu "Ekodoma" un iesaistoties vietējos un starptautiskos projektos energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un enerģijas politikas jomā. Vairāk nekā 400 zinātnisku publikāciju autore. Konsultē dažādas institūcijas enerģētikas jautājumos. 

CīruleDace Cīrule, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve 
Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) Enerģētikas un zaļās ekonomikas attīstības darba grupas vadītāja, LarkLaw ZAB SIA īpašniece. 20 gadus ilga pieredze darbā ar virkni komplicētu enerģētikas un inovatīvu infrastruktūras projektu, kur juridiskās zināšanas pielietotas ciešā sasaistē ar ekonomiskiem un tehniskiem aspektiem. 

RungainisĢirts Rungainis, investīciju baņķieris, uzņēmējdarbības eksperts 
Investīciju kompānijas "Prudentia" dibinātājs, padomes loceklis un partneris. Strādājis Latvijas komercbanku sektorā – Latvijas Komercbanku asociācijas valdē, bijis "Vācijas-Latvijas bankas" (tagad "Swedbank") dibinātājs un partneris, strādājis "Latvijas Krājbankas" padomē. Pašlaik turpina darbu vairāku Latvijas uzņēmumu vadībā, vadījis daudzus uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas darījumus Baltijas valstīs. Studējis matemātiku un fiziku Latvijas Universitātē, kā arī finanses banku zinību maģistra programmā Stokholmas Ekonomikas augstskolā. 

KlaussKristaps Klauss, uzņēmēju pārstāvis, eksperts kokrūpniecības jomā 
Ekonomists pēc izglītības un pārliecības, absolvējis Ventspils Augstskolu, bet jau pirmo kursu laikā sācis strādāt vietējos kokrūpniecības uzņēmumos, apgūstot nozares specifiku. Strādājis Meža un koksnes produktu pētniecības institūtā, bijis par padomnieku Ekonomikas un Finanšu ministriem, kā arī bijis lektors Ventspils Augstskolā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Ilgus gadus bijis Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, bet pašlaik ir tās viceprezidents. Tāpat ir ilggadējs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents kopš pagājušā gada Ventspils Augstskolas padomes priekšsēdētājs.

KrūtaineAija Krūtaine, žurnāliste, "Delfi Bizness" galvenā redaktore 
Žurnāliste ar bagātīgu profesionālo pieredzi. Strādājusi ziņu aģentūrā BNS par ekonomikas nodaļas redaktori un nacionālo ziņu nodaļas vadītāju; ir viens no retajiem cilvēkiem, kuri strādājuši par starptautiskās ziņu aģentūras "Reuters" Latvijas reportieriem. Studējusi biznesa vadību ar specializāciju finansēs maģistra programmā Rīgas biznesa skolā. Kopš 2022. gada vasaras – ziņu portāla "Delfi Bizness" galvenā redaktore. 

VilertsKārlis Vilerts, Latvijas Bankas pētnieks un ekonomists 
Ieguvis ekonomikas doktora grādu Latvijas Universitātē. Pirms tam ar izcilību ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā matemātiskās ekonomikas apakšvirzienā un profesionālo bakalara grādu finansēs. Darbu Latvijas Bankā sācis 2015. gadā. Vairāku zinātnisko pētījumu un rakstu autors, interešu loks ietver tēmas, kas saistītas ar monetāro un fiskālo politiku, kā arī darba tirgu. 

APA: Banka, L. (2024, 19. apr.). Ekspertu saruna: Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5855
MLA: Banka, Latvijas. "Ekspertu saruna: Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5855>.

Komentāri ( 2 )

  • Informācijai
    08.03.2023 15:13

    Labas un respektablas starptautiskās enerģijas ekspertu aģentūras IEA (kurā ir Lietuva un Igaunija, bet nav Latvijas) un IRENA gatavo kompetentu informāciju enerģētikas jomā.

    Gāzi kurināt kondensācijas režīmā nav ekonomiski pamatoti, koģenerācijā tā nespēj nodrošināt bāzes elektrības ražošanu.

  • Jautājums
    08.03.2023 15:16

    Kādēļ Lietuva un Igaunija ir dalībnieces IEA, bet Latvija nav?

Restricted HTML

Up